Veselības ministrijas ziņojums parāda, ko tad īsti grib mainīt, bet nenosauc konkrēti slimnīcas

Kā sakārtot slimnīcu tīklu, lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva? Šāds jautājums ir radies Veselības ministrijai (VM), kura sarunās ar ārstniecības iestāžu, pašvaldību, kā arī ar medicīnu saistīto organizāciju vadītājiem cenšas panākt risinājumus slimnīcu reformai. Par to raksta “Latvijas Avīze”.

Saeimas Latgales apakškomisijas sēdē 28. oktobrī nu jau bijusī VM parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa apgalvoja, ka, izskanot ļoti daudz pārpratumu un interpretāciju par ministrijas piedāvāto slimnīcu tīkla reformu. D.Kļaviņa uzsvēra, ka “šobrīd nevienā dokumentā nav nosaukta neviena slimnīca, kurā būs vai nebūs turpmāk attīstāms kāds pakalpojums”. Ministrija turpināšot darbu pie izstrādātā ziņojuma saskaņošanas un maksimāli centīšoties ieklausīties visos iebildumos. Taču to ir bezgala daudz un tie ir būtiski.

Neņemot to vērā, ministrija savu informatīvo ziņojumu valdībai vēlas iesniegt jau šomēnes, lai tas tiktu pieņemts līdz gada beigām un jau līdz 2026. gada 1. jūnijam varētu pārskatīt stacionāro ārstniecības iestāžu dalījumu līmeņos un tajos nodrošināmos medicīnas pakalpojumus. Bet līdz 2029. gadam ministrija apņēmusies, plānojot finansējumu slimnīcām, vērtēt arī veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, lai mērķtiecīgi stiprinātu tās ārstniecības iestādes, kas darbojas efektīvāk, nevis vienādi uzturētu visas slimnīcas neatkarīgi no rezultātiem.

Taču Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka reformu nevar veikt, ja nav zināms, cik daudz naudas tai būs nepieciešams. “No informatīvā ziņojuma sniegtās informācijas nav saprotams, vai ziņojumā iekļauto pasākumu īstenošanai būs nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums,” skaidro FM komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Skaidrs, ka naudas būs nepieciešams vairāk, jo VM “aktualizēs gultas dienas un viena pacienta ārstēšanas tarifus”, kā arī ministrija norāda, ka “nepietiekams veselības aprūpes finansējums un speciālistu trūkums valsts apmaksātā veselības aprūpes sistēmā ir galvenie izaicinājumi, lai nodrošinātu savlaicīgu un pieejamu veselības aprūpi”.

Kā ar šo reformu iet kopā tas, ka veselības aprūpei ir atvēlēti tikai 4,8 procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai gan Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 8,4 procenti, jautā “Latvijas Avīze”. Turklāt vidējā termiņa budžeta plāni liecina, ka valsts izdevumi veselības aprūpei kā daļa no IKP līdz 2028. gadam samazināsies līdz 4,1 procentam.

Pāreja no piecu līmeņu slimnīcām uz trim līmeņiem ir paredzēta tieši tam, lai iedzīvotāji varētu saņemt drošus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus visās slimnīcās, lai tur reāli būtu medicīnas personāls, nevis, kā konstatējusi Valsts kontrole – pietiekami bieži esot gadījumi, kad medicīnas pakalpojums eksistējot tikai uz papīra.

Pacientiem nedrīkst pārmest

Veselības ministrijas dati liecina, ka slimnīcu uzņemšanas nodaļās pieaug pacientu skaits, īpaši augstākā līmeņa stacionāros, savukārt zemāka līmeņa ārstniecības iestādēs pacientu plūsmas samazinās. 2024. gadā gandrīz puse jeb 42,5 procenti no visiem hospitalizētajiem pacientiem bijuši terapijas profila slimnieki.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati rāda, ka terapijas nodaļās bija ārstējušies vairāk nekā 123 tūkstoši pacientu, no kuriem vairāk nekā 65 tūkstoši slimnieku bija nokļuvuši universitātes slimnīcās, bet vairāk nekā 34 tūkstoši – reģionālajās slimnīcās. Dati liecina par būtisku pacientu plūsmu uz terciārās aprūpes iestādēm, kur tiek nodrošināta visaugstākā līmeņa ārstēšana un specializētie veselības aprūpes pakalpojumi. Ministrija vēlas šo plūsmu izlīdzināt tā, lai medicīnas pakalpojumi kļūtu pieejamāki arī citās slimnīcās.

Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs aizrāda ministrijai, ka atbilstoši publiski pieejamai informācijai Rīgā dzīvo nedaudz mazāk kā 600 tūkstoši iedzīvotāju, savukārt Rīgas apkaimēs to skaits svārstās ap 370 tūkstošiem, kas kopumā veido pusi no Latvijas iedzīvotājiem. Līdz ar to esot tikai likumsakarīgi, ka universitātes slimnīcas, kas atrodas Rīgā, nodrošinot gandrīz pusi no hospitalizāciju apjoma.

“Tādējādi nav saprotams, kādos datos informatīvajā ziņojumā par slimnīcu tīklu attīstību ir balstīts apgalvojums par būtisko pacientu plūsmu uz terciārās aprūpes ārstniecības iestādēm,” uzskata J.Kalējs.

Strādā vienā iestādē

Slimnīcu tīkla pārveides viens no galvenajiem mērķiem ir panākt, ka speciālisti strādā nevis divos un trijos darbos, bet vienā ārstniecības iestādē. Valsts kontrole (VK) pēc stacionāros veiktās revīzijas secinājusi, ka “ir jāpatur prātā, ka zemākā līmeņa slimnīcas izdzīvo tieši uz uzņemšanas nodaļas finansējuma pamata”. Revīzijas ziņojumā atgādināts, ka Veselības inspekcija jau 2019. gadā nākusi klajā ar priekšlikumu beigt uzturēt pirmā un otrā līmeņa slimnīcās uzņemšanas nodaļas. Līdz 2019. gadam 1. līmeņa slimnīcās bija nevis uzņemšanas nodaļas, bet steidzamās medicīniskās palīdzības punkti, kuri turpina darboties vēl aizvien sešās slimnīcās. VK ir konstatējusi, ka tur medicīnas pakalpojumu klāsts esot vēl plašāks nekā uzņemšanas nodaļās, taču samaksa atšķiroties – pārsaucot steidzamās medicīniskās palīdzības punktus par uzņemšanas nodaļām, tātad nomainot statusu, bet faktiski nosaucot citā vārdā, finansējums piecām uzņemšanas nodaļām palielinājies par 2,5 miljoniem eiro gadā.

“Ja Veselības inspekcijas priekšlikums būtu sadzirdēts un īstenots, tad sešos gados valsts citām prioritārām pacientu vajadzībām būtu spējusi novirzīt 57 miljonus eiro. Kopš 2025. gada tie jau būtu 12,5 miljoni eiro gadā,” secinājuši revidenti.

Ministrijas informatīvais ziņojums par slimnīcu tīkla attīstību liecina, ka 3. pamatlīmeņa jeb lokālajās slimnīcās tomēr netiks likvidētas uzņemšanas nodaļas. Šīs ārstniecības iestādes plānots sadalīt divās grupās – tajās, kurās saglabāsies neatliekamās medicīnas uzņemšanas nodaļas (NMPUN), un tajās, kurās darbosies steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļa.

Ministrija sola, ka lokālajās slimnīcās, kurās tiks saglabāts NMPUN, visu diennakti neatliekamo veselības aprūpi nodrošināšot ārsts speciālists internās medicīnas (terapijas) vai ķirurģijas profilā. Tur būšot pieejami laboratoriskie izmeklējumi un rentgena izmeklējumi, radiologam konsultējot attālināti. Nepieciešamības gadījumā tikšot nodrošināti pasākumi pacienta veselības stāvokļa stabilizēšanai, lai būtu iespējams pacientu pārvest uz augstāka līmeņa slimnīcu. Ministrija uzskata, ka NMPUN saglabāšana lokālajās slimnīcās esot aktuāla tieši attālākajos novados, kur būtiski ir saglabāt iespēju Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādei pacientus ievest tuvākajā ārstniecības iestādē pacienta veselības stāvokļa sākotnējai stabilizācijai.

“Lokālo slimnīcu spēja nodrošināt kvalitatīvu neatliekamo palīdzību ir īpaši nozīmīga, ņemot vērā iedzīvotāju zemo blīvumu šajos reģionos un iespējamos riskus, kas var rasties ilgstošas transportēšanas laikā līdz augstāka līmeņa slimnīcām. Vienlaikus šajās slimnīcās tiks nodrošināti plānveida internās medicīnas pakalpojumi, arī terapija un hronisko pacientu aprūpe, kā arī turpināta pacientu ārstēšana un rehabilitācija pēc sarežģītākas vai smagākas ārstēšanās augstāka līmeņa slimnīcās. Minētos veselības aprūpes pakalpojumus būs iespējams saņemt arī ambulatori, tajā skaitā dienas stacionārā,” ministrija ir apņēmības pilna.

Savukārt slimnīcās, kurās būs steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļas, nepieciešamo medicīnisko palīdzību nodrošināšot ārsts internists vai ķirurgs. Šie speciālisti būšot pieejami noteiktas darba stundas diennaktī. Bet radiologa asistents, medicīnas māsas, ārsta palīgi un māsas palīgi steidzamās medicīnas palīdzības nodaļā būšot pieejami visu diennakti septiņas dienas nedēļā.

Kā ir patlaban un kā plāno mainīt

● Kā slimnīcas dala tagad? Visas Latvijas slimnīcas kopš 2020. gada iedalītas piecos līmeņos, balstoties uz Pasaules Bankas ieteikumiem.

1. līmenis – Līvānu slimnīca, Aizkraukles slimnīca, Bauskas slimnīca, Limbažu slimnīca, Ludzas medicīnas centrs.

2. līmenis – Alūksnes slimnīca, Preiļu slimnīca, Tukuma slimnīca, Krāslavas slimnīca.

3. līmenis – Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Kuldīgas slimnīca, Madonas slimnīca, Cēsu klīnika, Dobeles un apkārtnes slimnīca, Jūrmalas slimnīca, Ogres rajona slimnīca.

4. līmenis – Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca.

5. līmenis – Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, kā arī specializētās slimnīcas. 

● Ko paredz Veselības ministrijas plāns? Ministrija sola nelikvidēt nevienu slimnīcu, bet visas sadalīt trijos līmeņos.

Augstākais līmenis jeb daudzprofilu slimnīcas, kas nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzība un papildus stacionārajiem pamatprofiliem sniedz arī specializēto palīdzību – insultvienību, onkoloģiskos pakalpojumus, invazīvo kardioloģiju un citus. Visu diennakti būs pieejami funkcionālās, vizuālās diagnostikas un laboratoriskie pakalpojumi.

Vidējais līmenis jeb reģionālās slimnīcas, kuras sniegs diennakts akūto un neatliekamo medicīnisko palīdzību uzņemšanas nodaļās, kurās strādās internists un ķirurgs, bet nepieciešamības gadījumā tiks piesaistīts anesteziologs reanimatologs un citi dežūrārsti. Radiologa konsultācijas tiks nodrošinātas attālināti. Tiks nodrošināta terapija un ķirurģija, bet pārējie profili – atbilstoši nepieciešamībai un resursu pieejamībai. Vienlaikus šajās slimnīcās visu diennakti būs jābūt pieejamiem funkcionālās, vizuālās diagnostikas un laboratoriskajiem pakalpojumiem.

Pamatlīmenis jeb lokālās slimnīcas tiks iedalītas divās grupās: ārstniecības iestādes, kurās būs neatliekamās palīdzības uzņemšanas nodaļa (NMPUN) un kurās darbosies steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļa (SMPN). Pirmajās visu diennakti būs pieejams terapeits vai ķirurgs, laboratoriskie izmeklējumi un rentgena izmeklējumi, radiologam konsultējot attālināti. NMPUN saglabāšana ir aktuāla attālākajos novados, kur būtiski ir saglabāt iespēju NMPD brigādei pacientus ievest tuvākajā ārstniecības iestādē, lai stabilizētu veselības stāvokli un, ja nepieciešams, pārvestu uz augstāka līmeņa slimnīcu. Tiks nodrošināta arī hroniski slimo pacientu aprūpe, kā arī turpināta pacientu ārstēšana un rehabilitācija pēc ārstēšanas augstāka līmeņa slimnīcās.

Slimnīcās, kurās būs steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļa, nepieciešamo medicīnisko palīdzību nodrošinās ārsts terapeits vai ķirurgs. Radiologa asistents, medicīnas māsas vai ārsta palīgi un māsas palīgi steidzamās medicīnas palīdzības nodaļā būs pieejami visu diennakti septiņas dienas nedēļā.

Specializētās slimnīcas veidos atsevišķu specializēto slimnīcu tīklu.

Aptauja

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Dzirkstele” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Ziemeļlatvija”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Dzirkstele”.

#sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam #SIF_MAF2025