Kāpēc Gulbenē putoja Krustalīce? Valsts vides dienests apseko norādīto vietu un apliecina, ka putošanu izraisa organiskās vielas

1.marta laikrakstā “Dzirkstele” un arī portālā jau rakstījām, ka Gulbenē Krustalīcē pie Vidus ielas slūžām šogad bija vērojams pamatīgs putojums. Citi priecājās un iemūžināja upes “putu ballīti”, bet tuvējo māju iedzīvotājiem bija aizdomas, ka pie vainas sadzīves ķīmija vai kādas citas ķīmiskas vielas. Izteikt viedokli par šādu parādību lūdzām Valsts vides dienesta (VVD) speciālistiem.

VVD Vidzemes reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītāja Ilze Luika laikrakstam apliecina, ka Krustalīces ūdens putošana palu laikā pilsētas iedzīvotājiem nekādus draudus nerada.

Pēc “Dzirksteles” informācijas saņemšanas 5.martā vides speciālisti apsekoja norādīto vietu, pārbaudes laikā izteikta putošanās vairs netika konstatēta. “Ūdens putošanās šobrīd ir novērojama arī citās ūdenstilpēs. Šāda parādība ūdenstecēs veidojas katru gadu. Palu laikā applūst plašākas teritorijas, kur ziemas periodā notikuši organisko vielu trūdēšanas un sadalīšanās procesi (zāle, koku lapas u.c.). Organiskās vielas, kas tiek ieskalotas no applūstošajām teritorijām rada pastiprinātu ūdens uzputošanos. Izteiktāka putu veidošanās novērojama pie aizsprostiem vai mākslīgām pārgāznēm (hidrotehniskām būvēm vai būves daļām, kas šķērso ūdens plūsmu un kam pāri plūst ūdens). Arī šajā konkrētajā gadījumā ūdens putošanās ir saistīta ar intensīvāku organisko vielu ieskalošanos ūdenī no applūstošajām teritorijām,” skaidro I.Luika.

Viņa akcentē, ka līdz Vidus ielai Gulbenē Krustalīce tek pa ļoti zemu, purvainu vietu, kas palu laikā regulāri applūst. Pa ziemu šeit sakrājas organiskās vielas, un, upē ceļoties ūdens līmenim vai mainot to ar slūžu palīdzību, organiskās vielas tiek izskalotas un rada pastiprinātu ūdens uzputošanos. Šāda parādība ir vērojama arī citās Latvijas upēs un ūdenstilpēs, kur ir lielāks kritums, tajā skaitā pie slūžām un hidroelektrostacijām.

“Lai runātu par naftas produktu klātbūtni ūdenī, tad pirmā pazīme ir varavīksnes krāsas plēvīte uz ūdens virsmas, bet tāda Krustalīces upē netika konstatēta. Kas attiecas uz Krustalīces tuvumā esošo individuālo dzīvojamo sektoru notekūdeņu sistēmām, tad pašvaldībai būtu jārod risinājums, lai šīs sistēmas tiek sakārtotas un apsaimniekotas atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem,” skaidro I.Luika.

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild “Dzirkstele”.