Ceturto gadu novada pašvaldība organizē uz sabiedrību vērstu aktivitāti – līdzdalības budžetēšanas konkursu. Tātad gūta pieredze darot, gūti puni, un tas palīdzējis saprast, kādas organizatoriskas izmaiņas ir nepieciešamas.

Līdzdalības budžetēšanas katra projekta realizācijai 2020. un 2021.gadā Gulbenes novada pašvaldība paredzēja ne vairāk par 20 000 eiro ar PVN, bet no 2022.gada – ne vairāk par 35 000 eiro. Projektu ikgadējā konkursa budžets nemainīgi ir 110 000 eiro.

Cik veiksmīga ir šī pieredze? Vai nav tā, ka sabiedrība piedāvā īstenot tādus projektus, kurus tā vai citādi pašvaldībai pienākas realizēt par saviem budžeta līdzekļiem? Vai nozīmīgāk būtu, ja šā konkursa gaitā sabiedrība iestātos par kultūrvēsturisku vietu/objektu sakārtošanu?

Vai līdzdalības budžeta konkurss regulē lobēšanu pašvaldībā?

Par lobēšanas praksi pašvaldībās un nepieciešamību to juridiski regulēt vēstī “Sabiedrība par atklātību – Delna” savā pētījumā, kas aptver laika posmu pirms diviem un pat trīs gadiem. Šodienas situācija nav daudz mainījusies.

Gulbenietis Valtis Krauklis, kurš vairākkārt pārstāvējis cilvēku kopu ar viņu idejām pilsētvides sakārtošanā, “Dzirkstelei” saka – maldās tie, kuri domā, ka projektu iesniedzēji paši gūst finansiālu labumu no pašvaldības. Ir tieši otrādi – lai kvalitatīvi sagatavotu projektu ar visām tāmēm, skicēm, biedrībai (vai vismaz 10 cilvēku kopai) ir jāiegulda organizatorisks darbs un arī jāsamaksā profesionāļiem, kuri ir palīdzējuši projekta pieteikuma sagatavošanas procesā, vai vismaz jāatrod veids, kā pateikties. Ja pēc tam projekts konkursā neuzvar un negūst pašvaldības atbalstu, zūdot motivācija. “Tas nosit dūšu,” saka V.Krauklis. Ne jau velti šāgada konkursā pieteiktas tikai četru pagastu idejas.

Kas viņam šāgada konkursā nepatīk, tā ir, viņaprāt, nevienādā attieksme pret visiem interesentiem. V.Krauklis atgādina, ka pirms šāgada konkursa publiski izskanējis – balsojuma gaitā rezultāti netiks izpausti. Taču šis solījums tika pārkāpts. Publiski pašvaldības darbinieki sniedza informāciju par to, kā pēc nedēļas (vēl nepabeigtā) balsojuma projekti ierindojas, sākot ar populārāko un beidzot ar mazāk populāro ideju. V.Krauklis neizslēdz, ka dažiem interesentiem arī ir vēl dziļāka piekļuve un iespēja redzēt, cik balsu jau atdots par katru projektu. Šo situāciju kā “pašvaldības neizdarību” laikrakstam komentē arī novada deputāts Normunds Audzišs.

V.Krauklis arī pauž, ka joprojām šajā konkursa balsošanas process tomēr nav īsti demokrātisks un neaptver visus interesentus. Iemesls tam ir tāds, ka novadā ir pietiekami daudz senioru, kuriem pensiju uz mājām atnes pastnieks un kuriem nemaz nav bankas kartes, kuri neizmanto internetu un līdz ar to nevar balsot elektroniski un attālināti, kā to dara jaunā paaudze. No savām mājām uz balsošanas vietu arī šie cilvēki tīri fiziski, visticamāk, neaizies. “Tas nozīmē, ka liela daļa iedzīvotāju tā arī paliek, savu viedokli nepauduši,” skaidro V.Krauklis.

Jāatgādina, ka iepriekš balsošanas sistēma šajā konkursā bija vienkāršāka un tika praktizēta parakstu vākšana, staigājot par mājokļiem, pa darbavietām. 2021.gadā Gulbenes novada pašvaldībā tika konstatēti krāpšanās gadījumi sakarā ar šādu parakstu vākšanu, tāpēc klātienes balsojuma rezultāti tika anulēti.

Nepietiek realizēt projektu, vajag to arī turpināt uzraudzīt

Tas, ko saskata un pašvaldībai šajā konkursā piedāvā īstenot sabiedrība, lielākoties (ar dažiem izņēmumiem) vienalga būtu jārealizē par novada naudu, uzskata V.Krauklis. Taču viņš te saskata arī pozitīvu tendenci, jo faktiski sabiedrība ar šā konkursa starpniecību darbojas atbilstoši šobrīd populārajai iniciatīvai, kurai dots nosaukums “iedzīvotāju padomes”.

Par savu ideju rotaļlaukuma izveidei Rīgas ielā Gulbenē (tā realizēta pašvaldības izsludinātajā līdzdalības budžeta ideju konkursā) V.Krauklis saka: “Trāpīts desmitniekā. Pašvaldība šādu projektu pati pēc savas iniciatīvas diezin vai realizētu.” Gandarījums esot, ja pašvaldība ideju atbalsta un ja cilvēki pēc tam saka paldies. V.Krauklis zina stāstīt, ka rotaļlaukumu Rīgas ielā (aiz veikala “Maxima”) izmanto ne tikai bērni no tuvējām mājām, bet arī no pilsētas visi, kas vēlas. Arī ģimenes no laukiem atbrauc iepirkties uz pilsētu un pie reizes bērnus izklaidē tuvumā esošajā rotaļlaukumā.

V.Krauklis saka – viņš un domubiedri turpina pieskatīt savu lolojumu – rotaļlaukumu Rīgas ielā. Un tā, kā viņš uzsver, ir normāla prakse. Biedrībai vai cilvēku kopai, kuras projektu īstenojusi pašvaldība, vajadzētu turpināt uzraudzīt savu objektu. Savukārt pašvaldībai būtu katru gadu jāparedz nauda remontdarbiem jau realizēto projektu vietās, saka V.Krauklis. Viņš novērojis, ka arvien ir šis tas jāpielabo. Un, protams, visu laiku šādi objekti pastāvīgi ir jātur labā kārtībā.

Par šāgada konkursā pieteiktajām novada lauku teritorijas idejām V.Krauklis izsakās atzinīgi un bilst, ka diezin vai pašvaldības darbiniekiem pašiem ienāktu prātā, ka šādu ideju īstenošanā jāiegulda novada nauda. Kritiskāk viņš vērtē pilsētas projektu par labiekārtojuma elementu ieviešanu esošās biatlona trases teritorijā. Bet par piedāvājumu beidzot sakārtot ietvi gar sporta laukumu Spārītes parkā V.Krauklis teic: “Malači jaunieši no biedrības “Dēms”! Pašvaldībai sen bija jāsakārto šī ietve!”

Anita Kehre: “Cilvēki pēc tam vairāk saudzē, ja paši piedalījušies.”

Mediju eksperte Anita Kehre “Dzirkstelei” saka: “Man šķiet, ka sabiedrības un pašvaldības sadarbība apkaimju labiekārtošanā ir atbalstāma. Cilvēki pēc tam vairāk saudzē, ja paši piedalījušies.” Jūrmalniece būdama, viņa piemin arī piemēru no savas pieredzes: “Mēs sametām naudiņu un iekārtojām peldvietu Lielupes malā pat vispār bez pašvaldības naudas! Un tagad visi pieskata kārtību. Man šķiet, ka sabiedrības iesaiste tiem svarīgu ārtelpas objektu sakārtošanā ir apsveicama. Protams, var būt visādi zemūdens akmeņi… Bet nevajag domāt viensētnieciski.”

Dominē uzskats, ka sabiedrība ir mazaktīva, tāpēc jārunā

“Manuprāt, sabiedrības aktivitāte ir ļoti zema, tādēļ priecājos par katru projektu. Daukstēs tieši vietējie iedzīvotāji mani uzrunāja, tā mums kopā tapa projekts. Vai tas ir pašvaldības nepadarītais darbs? Diezin vai, jo pašvaldībai līdzekļu ir tik, cik ir,” “Dzirkstelei” saka Ingrīda Rubene, kura pārstāv Daukstu pagastu.

Varbūt pašvaldībai vajadzētu vairāk sabiedrības aktivitāti vērst uz kultūrvēsturisko objektu uzturēšanu, sakārtošanu, jo kultūrvēsturiskā vide ir novada cilvēku identitātes, atšķirības zīme? I.Rubene saka tā: “Domājot par kultūrvēstures saglabāšanu, jebkura 10 cilvēku grupa varēja veidot šādu projektu un iesniegt. Viss ir atkarīgs no pašu iedzīvotāju aktivitātes.”

Līva Karule: “Visu nevar izdarīt, izdabājot katra iedzīvotāja vēlmēm.”

Gulbenes iedzīvotāju kopienas pārstāve Līva Karule laikrakstam pauž savu viedokli: “Manuprāt, pašvaldības līdzdalības budžetēšanas projektu konkursu un kultūrvēsturisko mantojumu (tajā skaitā privāto) atjaunošanu nevajadzētu jaukt kopā. Pašvaldības līdzdalības budžetēšanas konkurss tiek rīkots saskaņā ar Pašvaldību likumu, kas nosaka, ka paredzētais finansējums tiek izlietots sabiedrības ierosinātiem “teritorijas-publiski pieejamu ārtelpu” attīstības projektiem, līdz ar to no pašvaldības puses, manuprāt, viss tiek organizēts korekti. Pašvaldību likums neparedz līdzdalības budžetēšanas projekta ietvaros attīstīt ne pašvaldības, ne privātos objektus, kā ēkas. Lai attīstītu un uzlabotu kultūrvēsturiskā mantojuma objektus, ir nepieciešami daudz lielāki finansiālie ieguldījumi, un to arī pašvaldība jau dara savu resursu ietvaros, piesaistot Eiropas Savienības vai valsts budžeta programmu finansējumu, kas ir daudz lielāks nekā līdzdalības budžetēšanas konkursu finansējums. Tāpat neuzskatu, ka līdzdalības budžetēšanas konkurss parāda pašvaldības neizdarības, jo visiem ir skaidri saprotams, ka pašvaldības budžets nav bezgalīgs. Visu nevar izdarīt, izdabājot katra iedzīvotāja vēlmēm, tomēr ar līdzdalības budžetēšanas konkursa palīdzību pašvaldība var uzzināt par tām teritorijām un vietām novadā, kas cilvēkiem ir svarīgas, tādējādi mēģinot tās turpmāk iekļaut pašvaldības attīstībā, ja tās netiek realizētas līdzdalības budžetēšanas projekta ietvaros.”

Dace Birzniece: “Priecāsimies par jebkuru sakārtotu, labiekārtotu vietu.”

Dace Birzniece, kura pārstāv Stāmerienu, “Dzirkstelei” saka: “Nenoliedzami, ka kultūrvēsturiskais mantojums ir mūsu tautas nacionālā bagātība, kas mums ir jāsargā un jāsaudzē nākamajām paaudzēm. Brīnišķīgi, ka Cēsu novada pašvaldība sadarbībā ar biedrību “Cēsu Mantojums” ir radusi tādu iespēju un izsludināja konkursu Cēsu novada teritorijā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanai. Šoreiz gan negribētos nosodīt Gulbenes novada pašvaldības doto iespēju izpausties ar savām idejām, labiekārtojot vidi administratīvajās teritorijās. To arī paredz Pašvaldību likums, kas nosaka, ka pašvaldībām jāveicina administratīvās teritorijas iedzīvotāju iesaiste teritorijas attīstības jautājumu izlemšanā. Likums arī nosaka līdzdalības budžeta projektu ideju iesniegšanas un atlases kritērijus. Priecāsimies par jebkuru sakārtotu, labiekārtotu vietu Gulbenes novadā, kur ar prieku varam aizvest ciemiņus. Lai tādu vietu kļūtu aizvien vairāk!”

Deputāti uzskata – konkursam ir regularitāte, ir jēga

Normunds Audzišs: “Ar līdzbudžetēšanu tiek panākta ātrāka realizācija.”

Aptaujātie novada deputāti laikrakstam pauž savu viedokli par to, vai līdzdalības budžeta konkurss rit, kā bija cerēts. N.Audzišs uzskata: “Pašvaldībai naudas visam nepietiek. Lai īstenotu projektus, tiek skatīts pēc pašvaldības prioritātēm. Tas nozīmē, ka kādi projekti tā arī nesagaidīs savu īstenošanu. Ar līdzbudžetēšanu tiek panākta tīri sabiedrības vērtējumā uzvarējušā projekta ātrāka realizācija. Pat ja pašvaldības skatījumā tā, iespējams, nebūtu prioritāte. Kopumā Gulbenes novadā būtu jāpalielina iedzīvotāju vērtējumā nepieciešamo projektu apjoms un finansējums. Domāju, lielu nozīmi apdzīvotu vietu attīstībā dos iedzīvotāju padomes. Pašvaldībai jārēķinās, ka pamatoti vajadzēs budžetā paredzēt daudz lielāku finansējumu iedzīvotāju priekšlikumu realizācijai.”

“Konkurss ir jāturpina,” “Dzirkstelei” saka deputāts Gunārs Ciglis. Viņaprāt, regularitāte sabiedrībā rada paļaušanos. Pagaidām arī neesot pamata domāt, ka tieši šā konkursa ideja būtu bankrotējusi vai izsmēlusi resursu. G.Ciglis pieļauj, ka varbūt šis konkurss nav jārīko tik bieži – pietiktu arī ar reizi divos vai trijos gados. Pēc viņa domām, jāņem vērā, ka šajā konkursā kāds pagasts ir guvis atbalstu savai idejai, bet kāds arī ne. Un tas nav īsti godīgi, prāto G.Ciglis. Pats būdams aizsargājamo kultūras pieminekļu entuziasts, viņš tomēr saprot, ka šis laikam nebūs tas konkurss, kurš veicinās šāda veida publiski pieejamās vides vai objektu sakārtošanu. “Tādā virzienā šis konkurss ir aizgājis, ka piedāvā risināt sadzīves jautājumus un veikt cilvēku labklājībai vajadzīgus uzlabojumus apkārtējā vidē,” saka G.Ciglis.

Deputāte Guna Pūcīte uzskata – konkursa ideja ir aktivizēt vietējās kopienas, lai tās savā starpā vienotos par viņu teritorijai svarīgo projektu sarindošanu. “Nekad arī nebūs tā, ka pašvaldība spēs visu izdarīt (ko piedāvā iedzīvotāji – red.), jo to vajadzību ir ļoti daudz,” viņa saka.

Normunds Mazūrs: “Sabiedrības pārstāvju projekti ir savā ziņā indikators.”

Deputāts Normunds Mazūrs “Dzirkstelei” saka – “izejot no cilvēku entuziasma” un balsojuma rezultātiem, pašvaldība var salikt prioritātes, kuri projekti būtu jāīsteno vispirms, kaut tie faktiski ir pašvaldības tā vai citādi veicamie darbi. “Saprotam, kas cilvēkiem sāp. Tas palīdz salikt akcentus, tā ka sabiedrības pārstāvju projekti, kas tiek pieteikti pašvaldības konkursam, ir savā ziņā indikators,” saka N.Mazūrs. Viņš piekrīt, ka droši vien šis konkurss biežāk varētu aptvert arī publisko telpu, kas saistīta ar kultūrvēsturiskām vietām vai īpaši aizsargājamiem objektiem.

Gulbenes novadā ir realizētas vai atrodas īstenošanas procesā šādas līdzdalības budžeta konkursos apstiprinātās projektu idejas:

* Tirzas centra ielas apgaismojums (23 995,44 eiro);

* rotaļlaukuma un aktivitāšu centra izveidošana Rankas PII “Ābelīte” āra
teritorijā (40 295,03 eiro);

* Lejasciema centra laukuma atjaunošana (35 385,24 eiro);

* Gulbenes skvēra labiekārtošana (41 656,46 eiro);

* Litenes pagasta centra pieturas būvniecība (37 639,16 eiro);

* aktīvās atpūtas vietas izveidei Tirzas pagasta kopienā (22 715,59 eiro);

* estrādes būvniecība Jaungulbenes Rijas kalnā (30 338,08 eiro);

* projekts ar skatu platformas izveidi un vides sakārtošanu Lizumā (23 786,37 eiro);

* rotaļlaukuma izveide Rīgas ielā Gulbenē (19 917,81  eiro);

* bērnu rotaļlaukuma izveide Gulbenes novada vidusskolā Līkajā ielā (23 089,18 eiro);

* “Pop-up” kultūrsala Spārītes parkā (25 691,68 eiro);

* ielu apgaismojuma izbūve Tirzas pagastā no Ozolu ielas līdz biedrības namam Tirzā (21 458,75 eiro);

* daudzfunkcionālas estrādes būvniecība Lizuma skolas parkā (42 833,18 eiro).

Avots: Gulbenes novada pašvaldība

Fakti

* Vairākās Latvijas pašvaldībās 2023.gadā tiek organizēts sabiedrības līdzdalības budžeta projekta konkurss;

* ar savām idejām šajā konkursā var piedalīties biedrības, nodibinājumi; Gulbenes gadījumā tā ir vismaz 10 cilvēku grupa vecumā virs 16 gadiem;

* pašvaldību izpratne par konkursu un realizējamo projektu apjomu (izpildījumā, finansēs) atšķiras;

* visu šo pašvaldību organizētie līdzdalības budžeta konkursi ir vērsti uz publiskās vides (ārtelpas) sakārtošanu;

Paredzētais pašvaldības finansējums (ar PVN) vienam konkursā uzvarējušajam projektam 2023.gadā ir:

– Gulbenes novadā – 35 000 eiro;

– Ķekavas novadā – 35 000 eiro;

– Siguldas novadā – 35 000 eiro;

– Cēsu novadā – 15 000 eiro;

– Lielvārdes novadā – 20 000 eiro;

– Saldus novadā – 25 000 eiro;

– Valmieras novada – 30 000 eiro;

– Preiļu novadā – 10 000 eiro;

– Smiltenes novadā – 9500 eiro;

– Jelgavas novadā – 2000 eiro;

– Bauskas novadā – 2000 eiro;

– Ventspils novadā – 800 eiro;

– Rīgas pilsētā – 70 000 eiro.

Avots: pašvaldību mājaslapas

Uzziņa

* Līdzdalības budžets ir demokrātisks process, kas sniedz iespēju iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības vai valsts budžeta.

* Tas ir arī veids, kā iesaistīt cilvēkus lēmumu pieņemšanas procesā. Līdzdalības budžets palīdz iesaistīt sabiedrību jau problēmas definēšanas stadijā, kā arī palīdz iedzīvotājiem pašiem piemeklēt, viņuprāt, piemērotāko risinājumu konkrētai problēmai, tādējādi stiprinot pilsonisko sabiedrību.

Avots: MK konceptuālais ziņojums “Par līdzdalības budžeta ieviešanu Latvijā”

Iedzīvotāju iesaiste Latvijas pašvaldībās galvenokārt notiek četros virzienos:

* lēmumu pieņemšanā (attīstības jautājumi, konkrētu problēmu risināšana un cits), piemēram, iedzīvotāju forumu organizēšana;

* ir iespējas ziņot par problēmām pašvaldības darbā, piemēram, izmantojot sociālos tīklus, aplikācijas un pašvaldību mājaslapas;

* pašvaldības atbalsts pilsonisko prasmju un sadarbības veidošanā, piemēram, demokrātisko diskusiju veicināšanā;

* dažādu jaunu risinājumu meklēšana saziņai ar iedzīvotājiem, piemēram, iedzīvotāju sapulču organizēšana, “pēcpusdiena ar mēru” un citu pasākumu rīkošana.

Avots: domnīcas “Providus” “Pārskats par iedzīvotāju iesaiste piemēriem Latvijas pašvaldībās”