Eiropas Komisijas dati liecina, ka ik gadu Eiropas Savienībā tiek izmests ap 12,6 miljoniem tonnu tekstila jeb gadā viens cilvēks izmet vidēji ap 15 kilogramiem. Tiek lēsts, ka šai nozarei ir ceturtā augtākā ietekme uz vides un klimata pārmaiņām, ko pārspēj tikai pārtikas ražošana, būvniecība un transports. Pašreizējā realitāte liecina, ka tikai 1 % apģērba tiek pārstrādāts izmantošanai atkal.

ES līmenī atbilde minētajai tendencei ir tekstila ražotāju atbildības sistēma, kas Latvijā stāsies spēkā no šā gada 1. jūlija. Tās mērķis ir mazināt tekstila atkritumus un stimulēt tā pārstrādes iespējas, kas līdz šim šajā nozarē ir bijušas kūtras. Savukārt no 2025. gada tekstila atkritumu dalītā šķirošana būs obligāta visiem iedzīvotājiem un visām ES dalībvalstīm.

Atbildība par tekstila atkritumu mazināšanu negulstas tikai uz ražotāju vai likumdošanas pleciem, bet tā sākas mūsu katra drēbju skapī. Ikviens no mums var samazināt šo atkritumu apjomu, piemēram, iegādājoties tikai to, ko tiešām nēsās un kas ir nepieciešams, nepērkot katram pasākumam citu apģērba gabalu, atbilstoši nododot tekstilu, kas pašam vairs nav nepieciešams, bet citiem vēl var noderēt.

Tekstila nozares radītā ietekme uz vidi

Tekstila ražošanai tiek tērēti vērienīgi dabas resursi. Lai izgatavotu vienu kokvilnas T kreklu, nepieciešami vismaz 2700 litri saldūdens, kas ir pietiekami, lai 2,5 gadus apmierinātu viena cilvēka vajadzību pēc dzeramā ūdens. Tāpat tiek lēsts, ka tekstila ražotāji ir atbildīgi par 20 % pasaules tīrā ūdens piesārņojumu un rada aptuveni 10 % no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Šie nav vienīgie dati, kas parāda tekstila nozares postošo ietekmi uz apkārtējo vidi, un tomēr pēdējos gados mēs iegādājamies vairāk apģērba nekā jebkad agrāk. Vidusmēra patērētājs šobrīd pērk par vidēji 60 % vairāk tekstila nekā pirms 15 gadiem.

Secinājums – kaut arī lielākā daļa apģērba varētu kalpot daudzus gadus, ātrās modes tendences mākslīgi saīsina to kalpošanas laiku. Mainoties patērētāju gaumei, tekstila ražošana arvien pieaug. Turklāt mūsdienās ir ātri un lēti nopirkt arvien jaunu un jaunu apģērba gabalu, īpaši veikalu atlaižu dienās.
Ja nevari izmainīt visu pasauli, maini sevi un savus paradumus

Ja reizēm liekas, ka tekstila problemātika ir globāla un ka viens iepirkumu maisiņš ar jauniem džinsiem, kleitu un cepuri neko neizmainīs kopējā situācijā, atceries, ka šādi, iespējams, domā vēl miljoniem iedzīvotāju visā pasaulē. Lai kaut kas mainītos, jāsāk ar saviem paradumiem, un, iespējams, tie iedvesmos arī citus.

“Zaļās jostas” padomi, lai samazinātu gan tekstila atkritumu apjomu, gan savus izdevumus

Pirms dodies uz veikalu, sastādi sarakstu un pieturies pie tā. Iegādājies tikai to, kas tiešām ir nepieciešams. Rūpīgi pārdomā, vai T kreklu vai bikses, ko nupat piemērīji, tiešām nēsāsi vairāk par vienu reizi.

Izvēlies kvalitatīvu apģērbu, kas kalpos ilgāk un kas tiešām patīk, lai būtu vēlme to nēsāt. Ja vēlies iegādāties tekstilu atbildīgi, ir svarīgi pievērst uzmanību arī godīgas tirdzniecības marķējuma “Fairtrade” norādei uz apģērba. Savukārt, ja apģērbs ir nepieciešams tikai viena svinīga pasākuma apmeklēšanai, izvērtē iespēju izmantot apģērbu nomas pakalpojumus.

Lai apģērbs kalpotu maksimāli ilgi, svarīga ir arī pareiza tā kopšana. Liela daļa cilvēku no jaunā apģērba nogriež vai noplēš marķējumu, tomēr būtu svarīgi to saglabāt, jo tajā norādīts, kā pareizi rūpēties par audumu, lai paildzinātu tā mūžu. Ja instrukcijas ievēro, apģērbs ilgāk saglabās gan savu formu, gan krāsu. Savukārt, ja materiāls tiek mazgāts karstākā temperatūrā, nekā paredzēts, apģērbs var sarauties vai sakrāsoties. Mazgājot tekstilu, jāatceras par speciālajiem iepakojumiem dažādu delikātu apģērbu, piemēram, apakšveļas, mazgāšanā, un par piemērota mazgāšanas līdzekļa izmantošanu.

Mazgājot tekstilu, ieteicams padomāt arī par, piemēram, veļas mīkstināšanas bumbiņu, ko var izmantot vairākus gadus tā vietā, lai lietotu ķīmiskos veļas mīkstinātājus. Turklāt šī bumba daudz efektīvāk atbrīvo šķiedras no netīrumiem, “izdauzot” tās ārā no materiāla.

Iesakām izvērtēt iespēju ieviest “kapsulas garderobes” principu – šāda tipa garderobe ļauj izveidot vairākus apģērba komplektus ar nelielu drēbju vienību skaitu. Šāda tipa garderobe apģērba kombinēšanu padara vienkāršāku, jo visi apģērba gabali ir savstarpēji saderīgi.

Lai tekstilu lietotu atbildīgi un paildzinātu tā nēsāšanas mūžu, iesakām vismaz laiku palaikam apmeklēt arī otrreizējās lietošanas apģērba veikalus. Tas būs draudzīgi gan videi, gan maciņam.

Ja apģērbu sanācis saplēst, iespējams, tā vietā, lai izmestu, to var nodot apģērbu labošanas darbnīcā, kur, veicot nelielus uzlabojumus, apģērba kalpošanas mūžs tiks pagarināts. Savukārt, ja to sašūt nav iespējams, tad šo audumu var pārvērst par ko noderīgu, piemēram, no T krekliem radot paklāju vai no džinsiem – jaunu somu.

Tuvojoties pavasarim un līdz ar to arī lielajai mājas tīrīšanai, neaizmirsti par kārtību savā drēbju skapī! Nākamreiz, revidējot savu garderobi, uzdod sev jautājumu, cik ilgs laiks pagājis kopš pēdējo reizi esi uzvilcis katru no savām drēbēm. Ja pēdējā gada laikā neesi nēsājis skapja aizmugurē noliktās bikses vai atvilktnē salocīto T kreklu, tad, iespējams, tiem ir laiks atrast jaunu īpašnieku.

Ja pēc šī principa tiktu atlasīts viss, ko nevelkam, tad, visticamāk, sanāktu divi, pat trīs maisi ar tekstilu, ko nodot kādam citam. Ja vēl parēķinām naudas izteiksmē, cik esam iztērējuši par lietām, kas aizņem skapī vietu, bet netiek nēsātas… Iespējams, tas palīdzēs nākamajā reizē, kad plānosi iegādāties apģērbu, kas tomēr īsti nav nepieciešams.

Kur likt vairs nevajadzīgo tekstilu?

Ir vairāki varianti, ko darīt ar tekstilu, kas pašam vairs nav nepieciešams. Piemēram, to var ziedot labdarībai, var atdot kādam, kurš to turpinās nēsāt, var piedalīties drēbju maiņas tirdziņos, var nodot atkritumu apsaimniekotāju izvietotajos tekstila konteineros, kas kļūst arvien pieejamāki visā Latvijā. Tāpat “Zaļā josta” iesaistās Tīrmājas akcijas organizēšanā, lai iedzīvotāji var ērti nodot nestandarta atkritumus, tajā skaitā tekstilu, savas mājas pagalmā.

“Zaļā josta” atgādina, ka tekstila šķirošanas konteinerā var ievietot visa veida apģērbu, apavus un mājas tekstilu piemēram, palagus, aizkarus vai dvieļus, kas pašam ikdienā vairs nav nepieciešams, taču aizvien ir labā stāvoklī. Drēbēm un apaviem jābūt tīriem, sausiem, bez pelējuma pazīmēm, nesaplēstiem un derīgiem tālākai izmantošanai. Ir pieļaujams tekstils ar nelielu traipu vai caurumu, ko var viegli izlabot.
Tekstila konteinerā nedrīkst ievietot tekstilu, kas ir mitrs vai slapjš, sapelējis vai pievilcies ar specifisku aromātu, netīrs ar pārtikas krāsu, eļļu vai naftas produktu paliekām; apavus, kas vairs nav pārī vai ir bojāti, piemēram, bez zoles, rāvējslēdzēja, cauri vai saplēsti; audumu atgriezumus un pārpalikumus.

Tekstila konteiners ir paredzēts tikai un vienīgi tekstilam. Tajā nedrīkst mest sadzīves atkritumus, elektrotehniku, plastmasu vai citu iepakojumu, citādi tas sabojās konteinerā ievietoto sašķiroto tekstilu, un tā vietā, lai nonāktu apritē, tas tiks norakts poligonā.

Nododot tekstilu, tas obligāti jāievieto cieši noslēgtā maisā. Tam vislabāk izvēlēties polietilēna maisiņu, kas tekstilu pasargās no mitruma un izkrišanas konteinera tukšošanas laikā.

Kur nonāk tekstils?

Atkritumu apsaimniekotāju konteineros nodotais tekstils sākotnēji tiek nogādāts šķirošanas centrā. Kvalitatīvs apģērbs, apavi un mājas tekstils tiek novirzīts atkārtotai lietošanai, piemēram, nonāk labdarības organizācijās vai atkārtotā lietošanā citiem mērķiem. Tekstils, kas nav piemērots atkārtotai lietošanai, bet joprojām ir derīgs un ar nelieliem defektiem, tiek nodots pārstrādei, piemēram, absorbentu, kas paredzēti dažādu ķīmisku vielu vai naftas produktu uzsūkšanai, ražošanai. Savukārt lietošanai un pārstrādei nederīgie tekstila izstrādājumi nonāk atkritumu poligonā.

Diemžēl tekstila pārstrādes vajadzības pašlaik ir daudz lielākas nekā iespējas. Eiropas Savienības dati liecina, ka šobrīd tiek savākti un pārstrādāti aptuveni 22 % tekstila. Galvenais izaicinājums tā pārstrādē ir atdalīt dažādas šķiedras. Jau labu laiku strādā tehnoloģijas, kas mehāniski pārstrādā tīru kokvilnu, taču ķīmiskās pārstrādes iespējas, kas būs nepieciešamas, piemēram, poliestera gadījumā, ir intensīvā izpētes un testēšanas fāzē.

Tomēr jebkuras pārstrādes vai atkārtotas izmantošanas priekšnosacījums ir izlietotā tekstila šķirošana un atgūšana. Tāpēc, lai mazinātu gan dabā nonākušā tekstila kalnu, kas īpaši ietekmē iedzīvotājus mazattīstītās pasaules valstīs, un lai nepalielinātu poligonos noglabāto atkritumu daudzumu tepat Latvijā, “Zaļā josta” aicina izturēties atbildīgi pret tekstilu, nododot atbilstoši to, kas pašam vairs nav nepieciešams.

— Mārtiņš Eglīte, SIA “Zaļā josta” tirdzniecības vadītājs

Un tad top kaut kas interesants!

Gulbenes novada vidusskolas vizuālās mākslas skolotāja Evita Zālīte noteikti ir par apģērba otrreizēju izmantošanu.

Vecu gultas veļu, T kreklus, frotē dvieļus viņa izmanto gan saimniecībā, piemēram, mašīnas spodrināšanai un citiem saimniecības darbiem, gan izmanto mākslas darbiem. Piemēram vecus frotē dvieļus viņa izmanto, gatavojot dārza dekorus un vāzes no cementa. “Frotē dvieli mērc cementa masā un iegūst formu. Viņš labi padodas kā veidošanas materiāls,” saka Evita. Saimniecībā viņa ļoti daudz izmanto lupatas, vienīgi traukiem tomēr stāv modernā veikala lupatiņa.

No T krekliem viņa pin un tin visādas grīdsegas. “Griežam strēmelītēs, bērni skolā arī pin un tin. Visi citi materiāli aiziet manos rokdarbos, manās lellēs, manos zaķos, kaķos, lāčos utt. Vislabāk izmantojama ir sintētika. Protams, arī dabiskais lins no vecajām linu drēbēm – linu biksēm, linu žaketēm. Ar linu ir labi strādāt, tikai viņš, protams, irst, – nu skatoties, kāds lins. Vēl ļoti labs ir sporta tērpu audums. Mūsu sporta apģērba iekšpusītes ar mazo pūciņu piedod apjomu jebkuram darbiņam. Un labs ir tas, kas neburzās, arī vecā labā kokvilna. Tas, kas citam neder, man noteikti noder jauna apģērba radīšanai. No vecajiem vīriešu krekliem mēs tagad abas ar Daigu (Daiga Bleikša – red.) pēdējā laikā gatavojam apģērbu. Izjaucot un saliekot piecus kreklus kopā, sanāk viena forša štāte – kreklkleita,” stāsta Evita.

Viņa uzskata, ka noteikti vajag tekstilu izmantot otrreiz, bet uzsver, ka jābūt ļoti lielai apņēmībai un pacietībai visu izārdīt, kā arī izdomai, jo bez izdomas un krāsu sajūtas labs rezultāts nesanāks. “Noteikti jābūt mazam talantam. Cits skatās un saka: nu pilnīgi kā kulaks uz acs, es tur skatītos un simts reizes ietu garām! Kad iegriežos lietotu apģērbu veikalos, es parasti vairāk skatos, ko varētu izmantot saviem rokdarbiem. Pārdevēja jau saka: es zinu, atnāks Evita un paņems, jo šīs lietas ir tas, kam cilvēki nepievērš uzmanību, bet atnāks viens talantīgs cilvēks un atradīs pielietojumu šim visam. Un tā parasti arī ir,” saka Evita.

Savukārt no džinsu gabaliņiem Evita sašuvusi gultas pārklāju, krēslu virsiņas. Tagad viņa iecerējusi ko jaunu. “Pašlaik ir jauns projekts manā galvā, ko man padeva mana meita Līva. Viņa jau uzšuva sev somu. Džemperiem iekšā ir firmas nosaukums un cenu zīme, es tās visas nogriežu, ir jau pilna bundža piekrāta. Gribu veidot interesantā tehnikā, kādā strādā māksliniece Laima Lupiķe – tīmekļošanas tehnikā, kur speciāli iegulda visu, ko mēs gribam ieguldīt, ūdenī šķīstošajā plēvē. Ar šujmašīnu sašuj, izšķīst un paliek karāties diedziņos tas, ko tu esi iecerējis. Pašlaik es krāju, man liels projekts būs – krekls vai kaut kas cits – es vēl īsti nezinu. Noteikti ne šalle, ne glezna, bet kaut kas mugurā velkams. Es griežu tagad pilnīgi visam – džemperiem, krekliem, biksēm, visam, kam iespējams, izmēru “cedelītes” pie apkakles. Un tad veidosies kaut kas interesants!” par ieceri stāsta Evita.