Lai riepas var kalpot kā resurss, tās atbilstoši jānodod

Automobiļa riepas kā atkritumi dabā sadalīsies vairāk nekā 100 gadus, izdalot apkārtējai videi kaitīgas vielas. Turpretī, nododot tās licencētam apsaimniekotājam, riepas kalpos kā resurss jaunu materiālu ražošanai. Tāpēc ir sevišķi svarīgi riepas neizmest mežā vai grāvmalā, kas diemžēl Latvijā arvien ir novērojams skats, bet atbrīvoties no tām atbilstoši, turklāt to var izdarīt arī bez maksas.

Kā pareizi atbrīvoties no nolietotajām riepām?

No vienas puses, šobrīd nav alternatīva risinājuma, kas varētu aizstāt ierastās auto riepas, bet, no otras, tās nav mūžam kalpojošs materiāls; riepas nolietojas, tāpēc paša, pasažieru un citu satiksmes dalībnieku drošības dēļ tās laiku pa laikam ir jānomaina. Tādējādi ikviens autovadītājs periodiski var saskarties ar jautājumu – kur likt vecās riepas?

Svarīgi, lai autovadītājs pret lietām, kas vairs nekalpo, izturas atbildīgi, lai nolietotās un vairs nederīgas riepas tiktu atbilstoši utilizētas, lai gumija un kvēpi, kas no tām rodas, var tikt pārstrādāti videi draudzīgā veidā.

Tā vietā, lai piesārņotu vidi, izmetot automobiļa riepas mežā, pļavā vai ilgstoši tās krātu savā pagalmā, iedzīvotājiem ir iespēja no tām atbrīvoties legāli un bez maksas, piemēram, reizi gadā nododot četras vieglā automobiļa riepas kādā no atkritumu apsaimniekotāja “CleanR” šķirošanas laukumiem Rīgā un Pierīgā.

Tās var nodot arī kādā no 68 šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumiem visā Latvijā. Sev tuvāko nolietoto riepu pieņemšanas vietu ērti noskaidrot vietnē “skiroviegli.lv”.

Turklāt ražotāju atbildības sistēmas uzņēmums “Zaļā josta” un “CleanR” vismaz reizi gadā organizē akciju, aicinot ikvienu nodot vieglā automobiļa riepas neierobežotā daudzumā bez maksas. Arī šogad jūnija izskaņā iedzīvotāji šādā akcijā nodeva vairāk nekā 587 tonnas riepu.

Šī ir iespēja automobiļu īpašniekiem atbrīvoties no nolietotām un nevajadzīgām riepām bez maksas un likumīgi, turklāt pie licencēta atkritumu apsaimniekotāja, kas ir papildu garants tam, ka materiāls tiks atbilstoši pārstrādāts.

“Daļa iedzīvotāju, nododot riepas akcijā, norādīja, ka viņi tās ir speciāli savākuši no tuvējiem mežiem un grāvmalām, tādējādi padarot apkārtējo vidi tīrāku. Tas ļauj secināt, ka tad, ja tiek nodrošinātas pieejamas un ērtas opcijas atbrīvoties no riepām, iedzīvotāji tās labprāt izmanto,” saka “Zaļās jostas” tirdzniecības vadītājs Mārtiņš Eglīte.

Būtiski, lai, nododot riepas, tās būtu bez diskiem vai citiem aksesuāriem. Tāpat, vedot riepas uz kādu no šķirošanas laukumiem, iedzīvotāji tiek aicināti pārliecināties, lai tajās nav palicis nekas lieks, piemēram, melnzeme, betons vai kas tamlīdzīgs. Tas varētu būt gadījumos, kad tās ir izmantotas citiem mērķiem kā braukšanai.

Licencēts apsaimniekotājs riepas utilizēs atbilstošā un videi draudzīgā veidā. Turklāt tās var gan pārstrādāt tālākai lietošanai, gan izmantot enerģijas ieguvei.

“Ja vēlamies rīkoties atbildīgi, tad, nododot riepas jebkur citur, ir vērts pārliecināties, vai attiecīgajam uzņēmumam ir tiesības apsaimniekot šo videi kaitīgo materiālu,” norāda Eglīte.

Nolietotās riepas kā resurss

Automobiļa riepu izgatavošanā pamatā izmanto naftas produktus, tekstilu un metālu. Šīs sastāvdaļas var pārstrādāt otrreizējās izejvielās, iegūstot vērtīgus resursus jaunu produktu ražošanai, piemēram, gumijas granulas.

Mūsdienās pasaulē arvien vairāk tiek meklēti praktiski un videi draudzīgi paņēmieni, kā riepas izmantot atkārtoti. Piemēram, tās var pārstrādāt, samaļot dažādu izmēru frakcijās līdz pat pulverim, ko pēc tam izmanto sporta vai bērnu laukumu seguma veidošanā, tīrītāju slotiņu ražošanā, skaņu un vibrāciju absorbēšanā, jaunu riepu un asfalta plastifikatora ražošanā, ko piejauc asfalta segumam, lai padarītu to mazāk drūpošu, no riepām iegūtajiem kvēpiem un silīcija dioksīda var ražot printeru tintes un tonerus, u.c.
Savukārt, ja riepas gadiem atrodas zem klajas debess, materiāls laika gaitā noveco, kļūst trauslāks, sastāvā esošie naftas produkti izgaro un riepas kļūt nederīgas pārstrādei, tāpēc tās, visticamāk, būs izmantojamas tikai enerģijas ieguvei. Daļa automobiļu riepu, ko nevar izmantot pārstrādē, tiek reģenerēta. Tas nozīmē, ka tās tiek dedzinātas speciālās, videi draudzīgās iekārtās, rezultātā ražojot enerģiju.

Riepas kā vides piesārņojums

Pērn Latvijā tika saņemts 69 izsaukumi, ziņojot par ugunsgrēkiem, kuros dega atkritumi, tai skaitā automobiļu riepas, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dati. Savukārt šogad saņemts 31 izsaukums, ziņojot par atkritumu degšanu. Riepas pašas par sevi ir liels vides piesārņotājs, bet vielas, kas izdalās to degšanas rezultātā, rada nopietnu apdraudējumu cilvēka veselībai.

Riepu dedzināšana ir aizliegta un bīstama, jo tā rada ļoti indīgus dūmus, kas var nodarīt kaitējumu apkārt esošo cilvēku veselībai, savukārt dūmgāzes periodiski spēcīgi uzliesmo un kopā ar spēcīgu karstumu var aizdedzināt netālu esošus priekšmetus un ēkas. Tādējādi pat viena degoša riepa var novest pie ilgstošas ārstēšanās un lieliem finansiāliem izdevumiem, kas jāiegulda ēku atjaunošanā.

Pieaug ne tikai auto, bet arī riepu skaits

Latvijā arvien turpina palielināties transportlīdzekļu skaits, piemēram, kā liecina Auto asociācijas dati, 2023. gadā tika reģistrēti 21 146 jauni vieglie automobiļi, kas ir par 10,6 % vairāk nekā 2022. gadā. Savukārt Valsts vides dienesta dati liecina, ka palielinās arī katru gadu tirgū laisto riepu apjoms – 2022. gadā tās bija 20 00 tonnas jaunu riepu, no kurām nedaudz vairāk nekā 16 000 tonnas tika savāktas un nodotas pārstrādei.

Sākot ar 2021. gada otro pusgadu, atkritumu apsaimniekotājiem ir palielināta nolietotu riepu savākšanas norma no 65 % uz 85 % 2023. gadā. Pērn nolietotās riepas savāktas un pārstrādātas 86 % apmērā no realizētā riepu apjoma. Tas darīts ar mērķi savākt arī vēsturiski uzkrātās riepas visā valsts teritorijā. Tomēr, ņemot vērā, ka riepu apjomi pieaug un nolietotu riepu savākšanas normas tiek paaugstinātas, pastāv risks noteikto normu nesasniegšanai, ja nolietotās riepas netiks atbilstoši apsaimniekotas.

Pareiza riepu utilizācija un to pārstrāde ir problēma, kuru nevar ignorēt. Automobiļu skaits uz ceļa katru gadu pieaug, kas palielina riepu ražošanu un pārdošanu. Rūpējoties par dabisko vidi un klimatu, mums jācenšas maksimāli palielināt riepu atkārtotu izmantošanu.

— Mārtiņš Eglīte, SIA “Zaļā josta” tirdzniecības vadītājs

Katram iedzīvotājam ir iespēja nodot riepas

Katru gadu, iestājoties vasaras vai ziemas sezonai, auto īpašniekam ir nepieciešams nomainīt auto riepas, kā arī riepu maiņa jāveic, kad riepu protektors ir nodilis līdz atļautajam minimumam.
Riepas pieder pie tādiem cilvēku saimnieciskās darbības pārpalikumiem, kam ir tendence uzkrāties arvien lielākos daudzumos gadu no gada. Un rodas jautājums – kur likt nolietotās riepas? Ir risinājums! Katrs iedzīvotājs gadā reizi var nodot vienu četru riepu komplektu bez maksas. Šādas riepu pieņemšanas vietas ir visā Latvijā, arī Gulbenes novadā riepas var bez maksas nodot: aprites ekonomikas centrā “Kaudzītes” Litenes pagastā; EKO laukumā Gulbenē.

“Kaudzītēs’’ par maksu var nodot arī riepas, kas ir iekrājušās laika gaitā. Nododamajām riepām jābūt bez diskiem vai citiem aksesuāriem, tām jābūt bez dubļiem, melnzemes. Iedzīvotājam pašam ir jānogādā riepas uz “Kaudzītēm”, tad var būt drošs, ka šis materiāls tiks atbilstoši pārstrādāts, jo riepas ir pieskaitāmas pie kaitīgajiem atkritumiem, to sadalīšanās periods dabiskā veidā ir ārkārtīgi liels.
Ir svarīgi, ka autoserviss, kurš veic riepu maiņu, pareizi atbrīvojās no tām, nevis tās iekrāj vai vēl sliktāk – kaut kur izmet. Gulbenes autoservisa īpašnieks Guntis Bonks izstāstīja, kā atbrīvojas no vecām riepām. “Ir dažādi veidi, kā mēs nododam riepas, vienu reizi gadā brauc videi bīstamo un kaitīgo atkritumu savācējs, viņiem nododam riepas un citus bīstamos atkritumus. Otrs variants: riepas paši nogādājam uz “Kaudzītēm’’. Trešais variants: klientiem piedāvājam pašiem paņemt savas vecās riepas un informējam, ka katrs iedzīvotājs var reizi gadā bez maksas nodot vienu četru riepu komplektu.’’
Gulbenes novadā pēdējos gados situācija, šķiet, ir uzlabojusies, retāk redz ierīkotu puķu dobi riepā vai pat kādu “mākslas objektu’’, tāpat riepas retāk ir redzamas ceļa malā vai mežā. Iedzīvotāji vairāk rūpējās par savu apkārtējo vidi, labprāt atbrīvojas no uzkrātajiem atkritumiem. Protams, liels ir ieguvums, ka mūsu novadā ir “Kaudzītes’’. Iedzīvotāji ir sākuši domāt zaļāk, tas ļauj rūpēties par vidi un arī saglabāt dabu nākamajām paaudzēm.