“Latvijas Avīze”: Ne tikai dzērāju un klaiņojošu kaķu tvarstītāji

No šā gada 1. janvāra pašvaldības policijai jābūt katrā pašvaldībā. “Latvijas Avīzes” 26. septembra numurā publikācijā “Vienā simt policistu, citā – četri” skaidrojām, kā Latvijas novados un pilsētās sokas ar policijas darbu. Viedokli pauda Pašvaldību savienība, Iekšlietu ministrija, stāstījām par Krāslavas, Augšdaugavas, Kuldīgas un Ventspils novada pašvaldību policistu darbu. Kā ir vēl citur, publikācijā vēstījuši arī kolēģi no novadu laikrakstiem.

Sadarbojas ar Valsts policiju

Smiltenes pašvaldības policijā ir astoņi darbinieki. “Ikdienas darbu redzeslokā ir pilnīgi viss – no iereibušiem pilsoņiem uz ielas līdz pat klaiņojošiem suņiem un kaķiem, par ko mums ziņo iedzīvotāji,” laikraksts “Ziemeļlatvija” raksta par policijas priekšnieka pienākumu izpildītāja Māra Bisenieka stāstīto. “Nereti pašvaldības policijas darbs noris sadarbībā ar Valsts policiju. Darbojamies saskaņoti. Ikdienā pašvaldības policija saņem zvanus, informējot par visdažādākajām situācijām. Pirmkārt, ne vienmēr cilvēks zina, kur ir piezvanījis. Brīžiem nesaprotot, ko nozīmē Valsts policijas, ko pašvaldības policijas darbs, un tad mums nākas skaidrot. Gadījumos, kas attiecas uz kādām kriminālām darbībām – zādzībām, miesas bojājumiem vai tamlīdzīgi –, labāk uzreiz vērsties Valsts policijā. Jā, mēs pieņemam iesniegumus, piefiksējam situāciju, bet tālāk vienalga informāciju nododam Valsts policijai.”

Līdzīga aina atspoguļojas arī Valkas novada pašvaldības policijā, kur šobrīd strādā četri darbinieki. Pašvaldības policijas darbinieki neslēpj, ka minētais skaits nav pietiekams, taču jāņem vērā, ka katrā pašvaldībā darbinieku skaitu nosaka atbilstoši budžeta iespējām. “Ikdienā pašvaldības policijas darbinieki visbiežāk saskaras ar sabiedriskās kārtības neievērošanu, tajā skaitā alkohola lietošanu un atrašanos alkohola reibumā publiskās vietās. Aizvien aktuāli ir pārkāpumi atkritumu apsaimniekošanas, kā arī dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā,” stāsta Valkas novada pašvaldības policijas priekšniece Diāna Jūga.

Valkas novada teritorijā ir uzstādītas vairāk nekā 100 videonovērošanas kameras. Videonovērošanas sistēma tiek izmantota galvenokārt pierādījumu iegūšanai administratīvo pārkāpumu lietās, kas būtiski atvieglojot pašvaldības policijas darbu.

Vairs nedzer uz katra soliņa

Gulbenes novada pašvaldības policijā strādā desmit cilvēki. Kopš novadā darbojas pašvaldības policija, sabiedriskā kārtība esot uzlabojusies. Agrāk alkoholu lietoja uz katra soliņa pilsētā, neviens nebaidījās no policijas, bet tagad tā vairs neatļaujoties.

“Mēs strādājam roku rokā ar Valsts policiju. Sadarbība ir laba. Rācijā dzirdam kopējo frekvenci – mēs dzirdam Valsts policiju, un Valsts policija dzird mūs. Nepieciešamības gadījumā viņi mūs sauc palīgā. Ja cilvēks zvana uz 110 vai uz 112, tad informācija tiek nodota tam, kas ir tuvāk notikuma vietai. Protams, ir gadījumi, kas ir tikai Valsts policijas kompetencē, bet tūlītējai draudu novēršanai arī mēs varam doties uz šo izsaukumu, kamēr ierodas Valsts policija. Kopā arī sanākam un plānojam darbus. Pēdējā laikā bieži ir izsaukumi, kur ir emocionāla un fiziska vardarbība pret bērniem,” laikrakstam “Dzirkstele” stāsta Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards.

Lai arī sabiedriskā kārtība kopumā ir uzlabojusies, tomēr M. Didrihsons-Linards atzīst, ka būtu nepieciešams strādāt arī darbdienu naktīs, lai iespējami efektīvāk nodrošinātu nepārtrauktu drošību pilsētā un novadā. Bet tam neesot resursu. Notikumi visu laiku esot dažādi, un tā ļoti mierīgi neesot nekad.

Policiju vajag arī vēlās vakara stundās

Aizkraukles novada pašvaldības policijā ir desmit štata vietas. Divas no tām šobrīd vakantas, tiek meklēts vecākais inspektors un inspektors. Iedzīvotāji vēloties, lai pašvaldības policijas darbinieki būtu pieejami arī vakara stundās, taču ilgāka darba laika nodrošināšanai nepieciešams izveidot papildu darba vietas, ko neatbalstot vietvaras pārstāvji.

“Ar minimālajām štata vietām, kas mums iedalītas, esam izveidojuši patruļgrupu divu cilvēku sastāvā, kas epizodiski dežurē novadā līdz pulksten 22. Tā var būt viena, divas, trīs dienas. Ja darbinieki saslimst, ir prombūtnē atvaļinājumā, tad pagarinātās dežūras nevaram realizēt,” laikrakstam “Staburags” skaidro Aizkraukles novada pašvaldības policijas priekšniece Anita Ozola. Viens inspektors pastāvīgi atrodas Pļaviņās, viens – Koknesē, pārējie – Aiz­krauklē. Pašvaldības policijas priekšniece stāsta, ka ideālā variantā uz vietas katrā novada apvienībā būtu inspektors. Pārstāvniecība visā novadā atvieglotu darbu un taupītu resursus un laiku, kas nepieciešams, mērojot ceļu uz attālākām vietām.

Patruļgrupa apseko vietas, kur visbiežāk pulcējas alkohola cienītāji, driftotāju iemīļotās lokācijas, pēc bāriņtiesas lūguma apseko konkrētas ģimenes un pilda citus pienākumus.

Tāpat inspektori reaģē uz automašīnu novietošanas pārkāpumiem, karo ar dzērājiem publiskajās vietās, nepieciešamības gadījumā vedot personas uz atskurbtuvi. Kā tādi universālie kareivji tiek saukti visdažādākajās situācijās – privātpersonu ķildu gadījumos, trokšņotāju apkarošanai, zemes strīdu un servitūtu neskaidrībās. Netrūkst izsaukumu saistībā ar klaiņojošiem dzīvniekiem, cilvēki uztraucas par stārķiem ar traumētiem spārniem. “Tāpat uz mums attiecas likums “Par policiju” – ja Valsts policija lūdz, ir aizņemtas visas ekipāžas vai vajadzīga palīdzība, atsaucamies un braucam uz notikuma vietu. Atskaitot avārijas un zādzības, jo šo lietu piekritība ir Valsts policijai,” stāsta A. Ozola.

Darbs nav tikai skaisti izskatīties

Alūksnes novada pašvaldības policija ir viena no vecākajām – dibināta 1994. gadā – un cilvēkresursu ziņā mazākajām Latvijā, tajā ir četri darbinieki. Raksta tapšanas brīdī gan struktūrvienībā reāli strādā tikai divi, jo viens ir atvaļinājumā, otrs – bērna kopšanas atvaļinājumā.

“Pašvaldības policijas darbs nenozīmē tikai skaisti izskatīties uz ielas. Pārsvarā tas ir rakstveža darbs, jo katrs pārkāpums prasa procesuālo kārtību. Cilvēkiem gan tas joprojām saistās ar apsarga profesiju, kas no balles izsviež ārā dzērājus, taču tas nav tik šauri, tas ir plašs pienākumu diapazons. Turklāt ne katrs izvēlas strādāt spēka struktūrās, kur tomēr ir specifisks darbs. No tiem, kuri izvēlas, lielākā daļa dod priekšroku labāk apmaksātam darbam bruņotajos spēkos, tad – Valsts policijā un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, kur atalgojums un sociālās garantijas ir labākas. Pašvaldības policijā nav konkurētspējīga alga, nav paredzētas ne piemaksas, ne izdienas pensija. Līdz ar to mēs esam “rindas galā” un potenciālo darbinieku mums paliek pavisam maz vai nemaz,” laikrakstam “Alūksnes un Malienas Ziņas” saka Alūksnes novada pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons. Turklāt pašvaldības policijai nav tādu iespēju kā citām kārtībsargājošām struktūrām, kur darbinieks var strādāt un paralēli izglītoties arodā, kā tas ir valsts policistiem un ugunsdzēsējiem.

Kaut arī darbinieku skaits nav liels, struktūrvienības vadītājs uzsver – Alūksnes novada pašvaldības policija savas funkcijas pilda. Turklāt ne viss darbalauks ir uz papīra uzlikts, reizēm jātiek galā ar neiedomājamām lietām. Sākot no satiksmes uzmanīšanas līdz pat sūdzībām, ka kaimiņu kaķis nokārtojas pie cita kaimiņa durvīm vai kādam izaugusi, pēc kaimiņa domām, pārāk gara zāle.

Ar savu ilggadējo pieredzi struktūrvienības vadītājs atzīst – samazinoties iedzīvotāju skaitam, samazinās iedzīvotāju kustība vakaros, naktīs, un lielākoties tādā mazpilsētā kā Alūksne naktīs nekas ārkārtējs nosacīti nenotiekot, lai būtu nepieciešamas nakts dežūras.

Policijai atvēl miljonu

Bauskas novada pašvaldības policija darbu diennakts režīmā iesāka no 2022. gada. Tam bija nepieciešami papildu darbinieki, jo vienā ekipāžā jābūt vismaz divām personām un visu diennakti jāstrādā arī dežūrdaļai. Policijai ir trīs nodaļas: Bauskā, Iecavā un Vecumniekos. Pašlaik pašvaldības policijā strādā 39 darbinieki. Vidējais atalgojums novada pašvaldības policijas inspektoram pirms nodokļu nomaksas ir 1093 eiro. “No tā atskaitāmi nodokļi. Par palikušo jāuztur ģimene, jāiet bīstamās, sevi apdraudošās vietās, kur var būt infekcijas, fizisks apdraudējums. Mēs strādājam ar sabiedrības sliktāko kontingentu,” laikrakstam “Bauskas Dzīve” situāciju skaidro policijas priekšnieks Egīls Gailis. Šī gada deviņos mēnešos policisti devušies uz vairāk nekā 3000 izsaukumiem.

Runājot par tehnisko nodrošinājumu, E. Gailis atzīst, ka vienmēr varētu gribēt vairāk. Pašlaik ir piecas autotransporta vienības – trīs izolatori jeb mikroautobusi, kas pielāgoti cilvēku transportēšanai, vēl divi rezerves automobiļi, kuri, piemēram, tiek iesaistīti lielos pasākumos. Visi policisti tiek nodrošināti ar formas tērpu, speclīdzekļiem, ķermeņa kameru, ieroci. Vecumniekos ir arī speciāla laiva – galvenokārt zvejas kontrolēšanai. Pašlaik, startējot projektā, plānots iegādāties vēl vienu laivu, kas ļautu vairāk pievērsties makšķernieku uzraudzībai, dzīvības glābšanai un atbal­stam arī ekstrēmos apstākļos. Policijai ir arī ūdenssūknis, lai nepieciešamības gadījumā varētu atbrīvot telpas no ūdens. Plānota bezpilota gaisa kuģa iegāde, kas ļoti atvieglotu ikdienas darbu cilvēku meklēšanā, pārkāpēju notveršanā. Šajā gadā Bauskas novada pašvaldības policijas kopējais budžets ir nedaudz vairāk kā 1,2 miljoni eiro.

Lauvas tiesa no izsaukumiem ir par sabiedriskās kārtības traucēšanu – trokšņošanu, atrašanos uz ielas alkohola reibumā u.tml. Policijas priekšnieks gan norāda, ka ne katrā gadījumā tiek uzsākts administratīvā pārkāpuma process, jo pašvaldības policijas prioritāte neesot sodīt. Sodu izmanto tikai kā galējo līdzekli, ja citu iespēju nav. Ļoti daudz sadzīves un ģimenes konfliktu – to skaits (deviņos mēnešos jau 87) pieaugot. “Tas ir daudz. Tie ir vissarežģītākie izsaukumi. Ja ir konflikts, tad ir divas vai pat vairākas iesaistītās puses, kas konfliktē jau ilgstoši. Aizbraukt un vienā mirklī to visu atrisināt praktiski nav iespējams. Vajadzīga liela emocionālā noturība, lai novērstu akūto situāciju. Lielā daļā tas diemžēl ir saistīts ar alkoholu, taču iemesls var būt arī tik banāls kā, piemēram, tualetē nenorauts ūdens. Mums ir jābūt gataviem konfliktus notušēt, nevis eskalēt. Vienotas sistēmas nav, katrs gadījums ir citādāks,” teic E. Gailis.

Daudz ir arī sadzīves konfliktu, kas notiek uz ielas, kaimiņu starpā. Ir arī bērnu aprūpes pienākumu nepildīšana, aptuveni 40 vardarbības gadījumu pret nepilngadīgajiem. Tāpat bijuši 120 izsaukumi par dzīvnieku labturības noteikumu neievērošanu. Vides jomā arvien aktuāla ir atkritumu dedzināšana, līgumu neslēgšana par atkritumu apsaimniekošanu, atkritumu izmešana neatļautās vietās vai kaimiņmāju konteineros. Nupat kā Bārbelē konstatētā nelegālā atkritumu izgāztuve un notvertie pārkāpēji ir pašvaldības policijas ilgstoša un rūpīgi izplānota darba rezultāts.

Sāka ar atmodas mītiņu apsargāšanu

Oficiāli Jelgavas pašvaldības policijas dibināšanas datums ir 1990. gada 1. jūlijs – pusotru mēnesi pirms Latvijas valsts reālās atjaunošanas 21. augustā un starptautiskās atzīšanas, kas sākās tūlīt pēc tam, laikrakstam “Zemgales Ziņas” atceras ilggadējais Jelgavas pašvaldības policijas priekšnieks Felikss Jasens, kurš, tāpat kā daudzi viņa laikabiedri, pašvaldības policijā nonācis caur īpašo brīvprātīgo kārtības sargu vienībām. To pirmais uzdevums bija apsargāt tautas atmodas manifestācijas, novērot vēl tolaik Latvijā izvietotā Padomju Savienības karaspēka darbības, kā arī kopumā rūpēties par sabiedrisko kārtību. Jelgavnieks Harijs Krūze, kas pašvaldības policijā nodienējis divdesmit gadu, atceras, ka atmodas laikā kārtību sargāt pieteicās daudz patriotisku un fiziski spēcīgu vīru, kas centās pasargāt no “švaļiem” un kriminālistiem, kādu deviņdesmitajos gados netrūka.

1990. gadā bijuši pārdesmit, tagad Jelgavas pašvaldībā strādā 155 policisti un 33 atbalsta funkcijas pildošie darbinieki. Policijas inspektoram darba alga ir 987 eiro mēnesī (bruto). 2023. gadā Jelgavas pašvaldības policija saņēma 10 737 izsaukumus, šā gada deviņos mēnešos – 8093. Vidēji tas sanāk ap 30 izsaukumiem diennaktī.

Savukārt Jelgavas novada pašvaldības policija izveidota pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā, kad vienā pašvaldībā tika apvienoti 13 vecā Jelgavas novada un trīs Ozolnieku novada pagasti. 2023. gadā Jelgavas novada pašvaldības policija apkalpoja 842 izsaukumus, veica 462 patrulēšanas. Jelgavas novada pašvaldības policijā ir 23 štata vietas – priekšnieks, vietnieks, seši vecākie inspektori, divpadsmit inspektori, divi kārtībnieki un lietvede. Pašlaik ir divas vakances.

• Artis Drēziņš

#SIF_MAF2024 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.