Mītu iespaidā vieni baidās būt izraidīti uz Krieviju, citi domā, vai labprātīgi turp pārcelties

Cik informēti Gulbenes novadā ir krieviski runājošie par savām tiesībām un pienākumiem attiecībā uz Latvijas valsti? Starp viņiem ir gan Latvijas pilsoņi, gan Latvijas nepilsoņi, gan Krievijas pilsoņi. Kā atšķiras viņu statuss? Kādos mītos dzīvo daļa no viņiem? Ko domā un kā šie cilvēki jūtas Latvijā? Vai ir bijušas kādas problēmas ar Imigrācijas likuma prasību izpildi izpratni?

Tie ir jautājumi, par kuriem Gulbenes novada domē vietējie deputāti un administrācijas pārstāvji savā starpā nav runājuši. “Dzirkstelei” to apliecina novada domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika. Savukārt novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis laikrakstam saka: “Droši vien atstumti jūtas tie, kuri ilgstoši Latvijā ir dzīvojuši, bet nav izrādījuši interesi par iespēju mācīties valsts valodu, par iespēju iegūt Latvijas pilsonību. Vēlme integrēties vai to nedarīt – tā ir personiskā izvēle. Un tā tas ir ne tikai Latvijā. Tāpat ir arī ar tiem, kuri uzturas kādā citā valstī, bet nemācās valodu. Uzreiz cilvēks, kā saka, ir ārpus sabiedrības. Zināt tās valsts valodu, kurā uzturies, respektēt valstī esošās vērtības, – tā ir normāla cieņa. Spēles noteikumi ir tādi. Un katrs var izvēlēties.”

Novada sociālā dienesta vadītājs Jānis Antaņevičs laikrakstam stāsta – uz Latvijas nepilsoņiem attiecas visi tie paši sociālie pakalpojumi, kādi paredzēti Latvijas pilsoņiem. Savukārt Krievijas pilsoņi nav un nevar būt novada sociālā dienesta klienti.

Nejūtos Latvijā mājīgi

GULBENIETIS (78), KRIEVIJAS PILSONIS, KURŠ VĒLAS BŪT ANONĪMS

“Domāju, vai braukt dzīvot uz Krieviju. Vairs nejūtos Latvijā mājīgi. Agrāk tā nebija. Agrāk, dzīvojot Latvijā, tautība nebija svarīga. Visi runāja gan latviski, gan krieviski, un tas bija pašsaprotami. Cilvēki savā starpā bija draudzīgāki. Tagad uz krieviski runājošajiem skatās šķībi. Zinu cilvēkus, kuri no Latvijas pārcēlušies uz Krieviju. Neviens to nenožēlo,” “Dzirkstelei” stāsta gulbenietis (78), kurš vēlas būt anonīms. Viņš pēc tautības ir krievs, ir dzimis Latvijā, visu mūžu ir šeit dzīvojis un strādājis, te ir viņa ģimene, viņa privātīpašumi. Augstāko izglītību gan esot ieguvis Krievijā. Latvijas atjaunotajā brīvvalstī ir izvēlējies paturēt Krievijas pilsonību. “Tas tāpēc, ka negribu izlikties. Esmu tas, kas esmu,” viņš skaidro. Viņam ir radi gan Krievijā, gan Latvijā. Tieši kontakti ar radiniekiem viņam ir svarīgi un uzmundrinoši. Starp radiniekiem ir dažādu tautību cilvēki – gan krieviski, gan latviski runājoši. Vīrietis ir informēts, ka viņam jāsaņem jauna uzturēšanās atļauja Latvijā.

“DZIRKSTELE” SKAIDRO:

Spēkā ir grozījumi Imigrācijas likumā, kas nosaka, ka visiem Krievijas pilsoņiem, kuri ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, jau līdz pagājušā gada 1.septembrim bija jāsaņem jauna pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Lai to saņemtu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē jāiesniedz apliecinājums par latviešu valodas apguvi vai arī dokuments, kas apliecina, ka valsts valodas pārbaude nav jākārto. Ir jāpierāda latviešu valodas pārzināšana vismaz vidējā līmenī.

Gadījumus, kad Krievijas pilsoņiem nav jākārto latviešu valodas prasmes pārbaude vai arī pārbaudei ir paredzēta atvieglota kārtība, paredz Ministru kabineta noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi. Ir paredzēts, ka latviešu valodas prasmes pārbaudi nekārto persona, kura ir sasniegusi 75 gadu vecumu.

Latvijas pilsonis apprec Krievijas pilsoni un pamet dzimteni

BIJUŠAIS GULBENIETIS (35), LATVIJAS PILSONIS, KURŠ PIRMS KĀDA LAIKA PĀRCĒLIES UZ PASTĀVĪGU DZĪVI PLESKAVĀ

“Jūs te, Latvijā, paši esat propagandas varā. Krievijā cilvēki dzīvo ļoti labi, pārticīgi. Par karu Ukrainā neviens nerunā un nedomā,” ir optimists gulbenietis (35), Latvijas krievs, kurš pirms kāda laika pārcēlies uz pastāvīgu dzīvi Pleskavā. Ar savu nākamo sievu viņš ir iepazinies internetā. Pēc vēstuļu perioda draudzene gādāja par to, lai puisis no Latvijas dabūtu vīzu iebraukšanai Krievijā. Viņi apprecējās. Tagad gulbenietis pastāvīgi dzīvo Pleskavā, taču regulāri atbrauc uz Gulbeni, lai te apraudzītu savus vecākus. Viņš stāsta, ka ar dzīvi ir apmierināts. Kopā ar sievu abi strādā ēdināšanas biznesā, labi nopelna. Viņš neuztraucas, ka var tikt iesaukts Krievijas armijā, jo ir Latvijas pilsonis.

“DZIRKSTELE” SKAIDRO:

Latvijas pilsonim ir tiesības stāties laulībā ar citas valsts pilsoni. Šīs tiesības regulē starptautisks un joprojām spēkā esošs līgums starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās.

Uzsverams, ka Latvijas un Krievijas dubultpilsonība nav pieļaujama. Ja pilngadīgs Latvijas pilsonis tomēr ir kļuvis par tādas valsts pilsoni, ar kuru nav pieļauta dubultpilsonības izveidošanās, personas pienākums ir 30 dienu laikā pēc tās iegūšanas iesniegt iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības.

Latvijas Ārlietu ministrija nupat 29.janvārī ir publiskojusi paziņojumu: “Ņemot vērā saspringto starptautiskās drošības situāciju, kā arī neprognozējamo iekšpolitisko attīstību Krievijā, Ārlietu ministrija atkārtoti aicina Latvijas valstspiederīgos neceļot uz Krieviju. Tos Latvijas valstspiederīgos, kuri atrodas Krievijā, aicinām iespējami drīzāk izceļot no Krievijas. Iespējas nodrošināt konsulāro palīdzību Latvijas valstspiederīgajiem Krievijā ir ierobežotas.”

Dzimusi Latvijā, bet pilsonība jāiegūst naturalizācijas kārtībā?

LILIJA DZENĪTE (70), LATVIJAS NEPILSONE

“Esmu Gulbenē dzimusi krieviete.

Nepilsone. Latvijas pilsonību iegūt neplānoju. Kad uzzināju, ka man tad ir jāpierāda sevi, es atteicos. Vārds “naturalizācija“ man ir nepatīkams. Esmu dzimusi un uzaugusi Latvijā. Šeit ir mana dzimtene. Kāpēc man būtu jāpierāda tiesības dzīvot tur, kur esmu piedzimusi?” “Dzirkstelei” saka Lilija Dzenīte (70). Un piebilst, ka pēc dabas ir ļoti tiešā, tāda bijusi vienmēr: “Arī komunistu laikos runāju, ko domāju. Es nekas toreiz nebiju. Cilvēks pats par sevi. Un šodien – tāpat.”

Lilija seko līdzi aktualitātēm Latvijas politikā un zina, ka Imigrācijas likuma prasības uz viņu neattiecas. Viņa nav starp tām personām (Krievijas pilsoņiem), kurus var izraidīt no valsts sakarā ar minētā likuma prasību nepildīšanu. Mani tas neskar. Bet tomēr pazīstu cilvēkus, kurus tas skar. Tie ir cilvēki, kuri visu darba mūžu ir dzīvojuši Latvijā, strādājuši šeit, bet, piemēram, Krievijas pilsonību sievietes izvēlējās tikai tāpēc, lai 55 gados varētu doties pensijā,” saka Lilija.

Viņa pati Latvijas atjaunotajā brīvvalstī viņa ir strādājusi tirdzniecībā. Lai to varētu darīt, deviņdesmitajos gados ir kārtojusi latviešu valodas eksāmenu. Lilija saprot latviski, ir bijusi precējusies ar latvieti un var arī runāt latviski, tomēr sadzīvē viņa lielākoties izvēlas izmantot savu dzimto valodu. Ja kāds viņai aizrāda, ka jārunā latviski, Lilija sava temperamenta dēļ var kļūt arī asa. Lilijas divas meitas un pieci mazbērni visi ir Latvijas pilsoņi.

“DZIRKSTELE” SKAIDRO:

Naturalizācija ir process, kura rezultātā personu uzņem Latvijas pilsonībā. Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā no 15 gadu vecuma uzņem, ja persona ne mazāk ka pēdējos 5 gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā un var to dokumentāri pierādīt un ja personai ir legāls iztikas avots.

Pilsonības likumā noteikts, ka Latvijas pilsonības iegūšanai naturalizācijas kārtībā pilsonības pretendentiem ir jānokārto latviešu valodas prasmes pārbaude un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanu pārbaude. Pretendentam jāprot latviešu valoda tādā līmenī, lai viņš varētu sekmīgi integrēties sabiedrībā, sazināties ikdienā. Personām, kuras ir sasniegušas 65 gadu vecumu, paredzēts atbrīvojums no latviešu valodas rakstu prasmes pārbaudes. Ja pirmajā reizē neizdodas nokārtot latviešu valodas prasmes pārbaudi, atkārtoti to var kārtot ne agrāk kā pēc trim mēnešiem.

Krieviete, Latvijas pilsone, bažīga, vai spēs maksāt par dzīvokli

GULBENIETE (73), LATVIJAS PILSONE,

KURA VĒLAS BŪT ANONĪMA:

“Es varētu braukt dzīvot uz Krieviju pie meitas, viņa mani sauc, taču es negribu braukt projām no šejienes. Te esmu dzimusi, augusi, strādājusi, te dzīvoju visu mūžu un pats galvenais – te ir manu piederīgo kapi. Kas tos kops, ja es aizbraukšu?” “Dzirkstelei” saka gulbeniete (73), kura vēlas būt anonīma. Sieviete ir Latvijas pilsone. Arī viņas meita ir dzimusi un uzaugusi Latvijā, taču studēt savulaik devusies uz Pleskavu, tur satikusi savu nākamo vīru, apprecējusies, izveidojusi ģimeni. Tagad viņa ir Krievijas pilsone. Ar mammu Latvijā sazvanās regulāri. Tomēr ciemos viena pie otras viņas nebrauc. Tas viņai ir sarežģīti. Gulbenē dzīvojošā mamma laikrakstam saka – viņu nebaida vientulība. Vienīgais, kas uztrauc sievieti, – vai un cik ilgi viņa no savas pensijas spēs nodrošināt maksājumus par dzīvokli. To viņa īrē no pašvaldības. Neizmantoja iespēju to privatizēt. Tagad pašvaldība ir palielinājusi īres maksu. Sieviete saka – tas ļoti viņai sitot pa kabatu.

“DZIRKSTELES” KOMENTĀRS:

Viens no valstī noteiktajiem sociālās palīdzības pabalsta veidiem ir mājokļa pabalsts, tas ir materiāls atbalsts ar mājokļa lietošanu saistītu izdevumu segšanai (par īri, komunālajiem pakalpojumiem, apkuri, elektroenerģiju, gāzi, sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, telekomunikāciju pakalpojumiem, internetu). To aprēķina pēc formulas. Lai pretendētu uz pabalstu, personai novada sociālajā dienestā jāiesniedz dokuments, kas apliecina mājokļa lietošanas tiesības (īres līgums, zemesgrāmatas apliecinājums, cits dokuments), kā arī ar mājokļa lietošanu saistītos izdevumus apliecinoši dokumentus. Uz minēto pabalstu var pretendēt trūcīgās mājsaimniecības, kuru ienākumu slieksnis ir 343 eiro mēnesī pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā, kā arī maznodrošinātās mājsaimniecības, kur ienākumu slieksnis ir ne augstāks par 411 eiro mēnesī. Tāpat par mājokļa pabalsta saņemšanu novada sociālajā dienestā var interesēties arī tās personas, kurām nav uzkrājumu un ienākumi nedaudz pārsniedz 411 eiro mēnesī.

Vai nepilsoni var izraidīt no Latvijas uz etnisko dzimteni — Krieviju?

GULBENIETE (68), LATVIJAS NEPILSONE, KURA VĒLĒJĀS BŪT ANONĪMA

“Ceru, ka pagaidām man izraidīšana no Latvijas nedraud. Bet kas zina, kā būs turpmāk,” “Dzirkstelei” saka gulbeniete (68), kura vēlas būt anonīma. Viņa ir Latvijas nepilsone. Pēc tautības – krieviete, dzimusi un uzaugusi Pitalovā (Krievijā). Vēl padomju gados sapazinusies ar tautieti no Latvijas un pēc kāda laika pārcēlusies uz dzīvi Gulbenē kopā ar savu mazo meitiņu, te apprecējusies. Piedzima vēl divas meitas. Sieviete stāsta, ka viņas vecākā meita tāpat kā māte ir Latvijas nepilsone, bet abas jaunākās meitas – Latvijas pilsones. Tāpat Latvijas pilsoņi ir divi šīs sievietes mazbērni. Savukārt mazmazbērns jau var pretendēt uz dubultpilsonību, jo ir piedzimis Lielbritānijā.

Šodien sieviete saņem Latvijā nopelnīto vecuma pensiju un vēl turpina strādāt. Laikrakstam viņa stāsta, ka deviņdesmitajos gados ir kārtojusi latviešu valodas pārbaudi, lai varētu iesaistīties Latvijas darba tirgū. Nokārtojusi pārbaudījumu zemākajā līmenī, bet tas bijis pietiekami viņas darbavietai.

“DZIRKSTELE” SKAIDRO:

Nepilsoņu tiesības uzturēties Latvijas Republikā noteic likums “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”. Saskaņā ar minēto likumu nepilsoņa statusu var atņemt personai: ja tā ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no nepilsoņa statusa 30 dienu laikā pēc šādas pilsonības (pavalstniecības) iegūšanas; ja bez Ministru kabineta atļaujas dienē kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā, policijā (milicijā) vai ir tieslietu institūciju dienestā; ja apzināti sniegusi par sevi nepatiesas ziņas, lai iegūtu nepilsoņa statusu.

Latvijas nepilsoņi nav pielīdzināmi nevienam fiziskās personas statusam, kas noteikts starptautiskajos tiesību aktos. Latvijas nepilsoņi uzskatāmi par personām ar īpašu tiesisko statusu. Šādu statusu noteica kā pagaidu statusu, lai persona ar laiku iegūtu Latvijas pilsonību vai izvēlētos citu valsti, ar kuru nostiprināt savu tiesisko saikni.

Gulbenē dzīvojošiem 6 Krievijas pilsoņiem ir nosūtītas vēstules par Imigrācijas likuma prasību nepildīšanu

Tas nozīmē, ka šīm personām var draudēt izraidīšana no Latvijas. Šie cilvēki ir kavējuši termiņus dokumentu iesniegšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai dzīvošanai Latvijā. Šiem cilvēkiem bija vai nu ar izglītības dokumentiem jāpierāda latviešu valodas prasme, vai jākārto pārbaudījums, vai ar dokumentiem jāpierāda, ka pienākas atbrīvojums no pārbaudījuma. Gadījumā, ja valsts valodas pārbaude nav nokārtota sekmīgi, līdz 2023.gada 31.decembrim bija jāpiesakās atļaujai, kas Latvijā ļautu uzturēties divus gadus, lai netiktu pārtraukta sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana un turpmākā uzturēšanās Latvijā nekļūtu nelikumīga.

AVOTS: PILSONĪBAS UN MIGRĀCIJAS LIETU PĀRVALDE

Gulbenes novada iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības

uz 2024.gada 1.janvāri:

18 851 – Latvijas pilsoņi,

531 – Latvijas nepilsoņi,

153 – pārējie.

AVOTS: PILSONĪBAS UN MIGRĀCIJAS LIETU PĀRVALDE

Projektu līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild “Dzirkstele”.