Lauksaimniecības zeme kļūst par mežu; Gulbenes novada deputāti apstiprina septiņus jaunus nosaukumus meža zemei, kopumā 30 hektāriem, kas pieder ārzemniekiem

Par nekustamo (zemes) īpašumu sastāva grozīšanu Gulbenes novadā vietējie deputāti lēma 26.janvāra domes sēdē, un no 12 izskatītajiem gadījumiem 7 gadījumos runa ir par juridiskām personām (SIA) piederošu zemi. Visos 7 šajos gadījumos vienīgais vai galvenais patiesā labuma guvējs ir viens un tas pats cilvēks – Simons Makss Barals (25) no Vācijas. Apstiprinājumu tam “Dzirkstele” guva, iegūstot informāciju no “Lursoft” datiem.

Visos 7 gadījumos, kas saistīti ar šīs personas vārdu, tika mainīts zemes lietošanas mērķis – no lauksaimniecībā izmantojamās zemes un zemi, kur galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība.

Tādējādi atdalītās zemes vienības Lejasciemā, Beļavā, Daukstēs, Jaungulbenē un Strados iegūst jaunus nosaukumus, kuri runā paši par sevi: “Zuzānu mežs”, “Skaidriņu mežs”, “Briežsalu mežs”, “Jaundreiņu mežs”, “Lāču mežs”, “Lidoņu mežs”, “Strautmaļu mežs”. Kopumā šīs mežu platības aizņem 30,23 hektārus. Tas nav daudz, salīdzinot ar lauksaimniecības zemes kopplatību – 211,45 hektāriem -, kas minētajām 3 firmām pieder (saskaņā ar novada domes 26.janvāra sēdē 7 gadījumos lemto, kas atspoguļojies publiski pieejamos dokumentos).

Visos ar Simona Maksa Barala vārdu saistītajos gadījumos (kas tika izlemti novada domes 26.janvāra sēdē) zemes īpašnieces ir Latvijā dibinātas firmas, kurām ir aktuāli nodokļu parādi vai arī ir bijis vairākkārt piešķirts valsts atbalsts nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem. Šīs visas ir Rīgas firmas: SIA “Kob”, SIA “Barka Invest” un SIA “Saulains Laiks”. Kontakttālrunis “Lursoft” datubāzē no šīm trim firmām nosaukts ir tikai SIA “Barka Invest”. Ja zvana uz šo tālruni, signāls ir, bet “Dzirkstelei” neviens tā arī neatbildēja.

Uz “Dzirksteles” kārtējā numura iznākšanas brīdi šo trīs firmu kopējais nodokļu parāds bija 104 929,05 eiro – liecina “Lursoft” dati.

Kas tie par uzņēmumiem, īsti skaidrības pašvaldībā nav

Visos gadījumos šo ar Simona Maksa Barala vārdu saistīto uzņēmumu darbības veids ir graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšana. Vai reāli šie uzņēmumi Gulbenes novadā darbojas?

Lejasciema pagasta pārvaldes vadītājs Māris Milns “Dzirkstelei” sacīja – varētu būt, ka SIA “Kob” patiešām apstrādā lauksaimniecības zemi Dūrē.

Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš nebija zinošs, vai viņa pagastā SIA “Barka Invest” reāli nodarbojas ar lauksaimniecības zemes darbiem.

Daukstu pagasta pārvaldes vadītājs Uldis Doņuks laikrakstam zināja teikt, ka, iespējams, SIA “Barka Invest” patiešām darbojas pagastā un nav māklere, kas tikai pērk un pārdod īpašumus. Visdrīzāk, ka tieši šī firma esot iegādājusies ūtrupētas zemnieku saimniecības teļu fermu un zemi, nodarbojoties arī ar zemes apstrādi un graudaugu audzēšanu.

Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis “Dzirkstelei” uzsvēra – deputāti izskata juridisko personu iesniegumus par zemes lietošanas mērķa maiņu un neredz pamatu dziļāk pētīt šo uzņēmumu darbību novadā. Viņš arī komentēja: “Bieži ir satraukums, ka zemes īpašumus ārzemnieki pērk. Bet zemi projām nevar aizvest, tā paliek uz vietas. Tagad valstī ir likuma izmaiņas par pirmpirkuma tiesībām, lai pašvaldība varētu iejaukties. Par lauksaimniecības zemēm tagad Latvijas Zemes fonds vērtē un skatās. Bet, kas attiecas uz zemes lietošanas mērķa maiņu – tas ir iespējams saskaņā ar teritorijas plānojumu (ko izstrādā pašvaldība – red.). Te nesaskatu pamatu satraukumam.”

Neauglīgai lauksaimniecības zemei var mainīt lietošanas mērķi

Vietējais deputāts Intars Liepiņš “Dzirkstelei” teica – arī viņš neko tuvāk nezina par uzņēmumiem, kuriem ar 26.janvāra novada domes sēdes lēmumu ir dota iespēja mainīt lietošanas mērķi mazliet vairāk nekā 30 hektāriem lauksaimniecības zemes. Tomēr viņš uzņēmēju izvēli un deputātu lēmumu uzskata par pamatotu, vadoties no prakses.

“Man pašam ir tāda pieredze – zeme neauglīga, kūdraina. Kolhoza laikā tur bija lauksaimniecības zeme. Bet, ja tā ir neauglīga un problemātiska, tad no saimnieciskā viedokļa ir izdevīgāk apmežot. Man pašam bija tāds gadījums. Ja saimnieks to ir izdomājis, viņam ir tādas tiesības. Viņš rēķina, kā gūt labumu no sava īpašuma. Ja likums to neaizliedz, tad tā ir īpašnieka brīva izvēle. Daudz kur lauksaimniecības zeme faktiski mēdz būt aizaugusi ar krūmiem, un to padara par mežsaimniecības zemi, jo tur neko neizaudzēsi.”

Lauksaimniecības zemes transformēšanu par meža zemi vietējā deputāte Guna Pūcīte “Dzirkstelei” komentēja kā normālu praksi. Runājot par konkrētajiem 26.janvāra domes sēdes lēmumiem, viņa uzsvēra: “Neuzskatu, ka katras zemes vienības lietošanas mērķa maiņa man būtu jāpamato, jo to dara pašvaldības darbinieki, kuri par to saņem algu.”

Pati pēc nodarbošanās būdama nekustamo īpašumu vērtētāja, G.Pūcīte no pieredzes zināja teikt: “Ir tādi zemesgabali, kas kadastrā skaitās kā lauksaimniecības zeme, bet, kad piebrauc klāt pie tā zemesgabala, tad redzi, ka tur jau ir 20 gadus auguši bērzi, priedes. Tur jau ir jāvērtē uz vietas dabā, kāds ir apaugums un veģetācija. Otrs faktors ir auglība. Mūsu pusē vidējā auglība, kur var audzēt graudus, aramzemei ir kādas 40-45 balles, bet, ja ir 30 balles – tā jau ir pļava. Ja ir 25-28 balles, tā jau ir noplicināta zeme, kuru apstrādāt var, bet liela labuma nebūs. Varbūt tad var gaļas lopu noganīšanai izmantot. Bieži pamežos arī gaļas lopus ielaiž. Runājot par aizaugušām lauksaimniecības zemēm, sastrādā šķeldu, tai ir laba cena. Arī pērk tādus īpašumus.”

Tomēr ir gadījumi, kad arī G.Pūcīte jūtoties satraukta par lauksaimniecības zemes pārvēršanu mežā. “Ja meliorētu zemi aizlaiž un tā kļūst par mežu… Ļoti kliedzošs piemērs ir tepat Robežkalnā, kur, braucot uz Rīgu, no autobusa var redzēt – kādreizējais tīrums ir apstādīts. Vai tad tiešām nav kur citur mežu stādīt?!” viņa teica.

Mainās nekustamo īpašumu saimnieki, mainās uzņēmējdarbības vide

Novada deputāts Gunārs Ciglis “Dzirkstelei” teica: “Tas, ka novadā ļoti daudz zemes pieder ārzemniekiem – es domāju, ka tas tā ir. Atklātāk vai slēptāk. Tur ir arī Latvijā reģistrētas SIA, kurās, papētot tuvāk, redzams, ka ieguldītāji ir Zviedrijas, Norvēģijas, Vācijas vai Holandes pensiju fondi. Pieļauju, ka Litenes pagastā kādi 20-30 % zemes pieder ārzemniekiem. Tas, ka neauglīga lauksaimniecības zeme pārvēršas mežā – tur vajag vismazāk ieguldījumu. Un pēc 20-30 gadiem jau varēs retināt, cirst. Apses ir pat ātrāk cērtamas. Realitātē tā tendence ir tāda: ir jebkurā Eiropas valstī kādam cilvēkam pieejami brīvi līdzekļi, brauc uz Latviju, pērk zemi, pārvērš par meža zemi, lai vēlāk pēc gadiem šeit atgrieztos un nocirstu kokus, un varbūt iestādītu vietā jaunus. Īsti jau visas lauksaimniecības zemes nevar apmežot. Tās vērtīgākās nedrīkst, kur auglība ir virs 50 ballēm.”

Arī pats G.Ciglis, zemnieks būdams, nomājot daļu lauksaimniecības zemes no zviedriem, un sadarbība esot nevainojama. Tomēr kopumā viņam sāp šī situācija, kad Latvijas zemes īpašnieki arvien biežāk ir ārzemnieki. Šajā sakarā G.Ciglis aicina atskatīties pagātnē: “Kad nodibinājās Latvijas valsts un kad notika agrārā reforma… Reāli latviešu zemniekiem piederēja aptuveni 20 % Latvijas zemes. Pārējā piederēja muižniekiem vai bija Krievijas kroņa īpašums. Pēc agrārās reformas situācija apgriezās otrādi. Tad jau latviešiem piederēja 80-90 % zemes – gan valstij, gan privātpersonām. Valstij bija visi meži, kurus paņēma no muižām un kuri arī tagad pieder valstij. Pārējo atdeva brīvības cīnītājiem, reāli – latviešu zemniekiem, jaunsaimniecībām. 100 gadi ir pagājuši, un atkal esam aizgājuši atpakaļ – latviešiem zemes īpašumi Latvijā sāk piederēt arvien mazāki.”

G.Ciglis arī sacīja: “Mēs atkal paliekam bez savas zemes… Runājam par krīzēm, karu, bet jebkuram, lai izdzīvotu, vispirms vajadzīga vieta – zeme. Otrs nepieciešamākais ir ūdens, tad pārtika un pēc tam drošība, komunikācija un viss pārējais. Bet pašlaik ļoti lielai daļai latviešu nav zemes, kur viņi varētu savu telti uzsliet. Daudziem to neviens nav šodien vairs iemācījis. Tas ir arī stāsts par to, ka jaunatne aizbrauc projām no Latvijas. Viņi šeit ir brīvi no īpašumiem, brīvi no pienākumiem.”

– Diāna Odumiņa

Kā notika SIA “Kob”, SIA “Barka Invest” un SIA “Saulains Laiks” piederošās lauksaimniecības zemes lietošanas mērķa maiņa?

* Firmas raksta iesniegumu pašvaldībai ar lūgumu atļaut no šīm firmām piederošajiem nekustamajiem zemes īpašumiem atdalīt zemes vienības, lai tām mainītu lietošanas mērķi – no lauksaimniecības zemes un mežsaimniecības zemi.

* Iesniegumu vispirms domes deputāti izskata attīstības un tautsaimniecības komitejas sēdē, bet pēc tam lēmumu pieņem domes sēdē.

* Lietošanas mērķi atdalītajām zemes vienībām maina, ja vairs neatbilst iepriekš likumīgi noteiktais lietošanas mērķis.

Uzziņa

* Gulbenes novada domes deputāti ir kompetenti lemt par zemes lietošanas mērķa maiņu pašvaldības administratīvās teritorijas robežās, pamatojoties uz Pašvaldību likumu, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu un Ministru kabineta noteikumiem “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība”.

Fakti

Barals Simons Makss (25) no Vācijas ir saistīts ar šādiem Latvijā dibinātiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar graudaugu (izņemot rīsu), pākšaugu un eļļas augu sēklu audzēšanu:

*SIA “Barka Invest” un SIA “Sare 1” vienīgais īpašnieks;

* SIA “Mutheyka”, SIA “Kohb”, SIA “Reba” un SIA “Sare 1” vienīgais patiesā labuma guvējs;

* SIA “Kob”, SIA “Bio-Dinamic”, SIA “Saulains Laiks”, SIA “Bakoh”, SIA “Natura Trade”, SIA “Bok” un SIA “Kofe” patiesais labuma guvējs kopā ar Komu Andreasu Villiju (70) no Vācijas.

Avots: “Lursoft”