Inita Savicka
Rūta Bokta: “Mācību procesā viņiem veicās dažādi, bija tādi, kas aktīvi strādāja un darbojās, bet bija tādi, kuri jau uzreiz atmeta ar roku.”
Digitālās tehnoloģijas attīstās arvien straujāk, ikdiena vairs nav iedomājama bez datora, interneta, viedtālruņa. Gados jaunākiem cilvēkiem tas nesagādā problēmas, bet senioriem tas nav tik vienkārši. Ja kādreiz seniori bija tie, kas nodeva savas zināšanas jaunajai paaudzei, tad tagad jaunie māca vecākus un vecvecākus.
Gulbenes novada bibliotēkas Reģionālā mācību centra vadītāja Rūta Bokta “Dzirkstelei” stāsta, ka katru gadu bibliotēkā notiek mācības datorprasmju apguvei. Un kopumā šādas mācības tiek organizētas jau vairāk nekā 15 gadus. Pēdējos trīs gados mācībās par datora un interneta lietošanu piedalījušies vairāk nekā 200 Gulbenes novada iedzīvotāji.
“Mācību procesā viņiem veicās dažādi, bija tādi, kas aktīvi strādāja un darbojās, bet bija tādi, kuri jau uzreiz atmeta ar roku, jo tas viņiem šķita pārāk sarežģīti. Liels prieks, ka senioriem mācību procesā liels atbalsts ir bērni un mazbērni. Pamatprasmju programmā cilvēki apguva pareizu datora lietošanu: ieslēgšana, izslēgšana, darbs ar peli un klaviatūru, interneta lietošanas pamatprasmes, meklētājprogrammas lietošana, bet otrā līmeņa programmā bija iespēja strādāt ar “MS Word”, sociālajiem tīkliem, bilžu ielādi datorā un medijpratību. Visbiežāk seniori piesakās uz mācībām, jo ir iegādājušies datoru un vēlas saprast, kā ar to rīkoties. Protams, ir arī gadījumi, kad mājās nav datora un mācību process rit nedaudz lēnāk, bet vismaz ir iespēja visiem kopā satikties un aprunāties par viņiem svarīgām tēmām. Ja pagastos izveidojas grupa, kas vēlas apgūt datorprasmes, tad dodos pie viņiem. Arī Gulbenes novada bibliotēkā datorprasmes var apgūt gan seniori, kas dzīvo pilsētā, gan tie, kas laukos. Nākamās mācības notiks rudens sezonā, jo vasarā ir citas aktivitātes un nav laika mācīties,” stāsta R.Bokta.
Kopumā datorprasmes ir diezgan sliktas
Gulbenes pensionāru biedrības “Atspulgs 5” vadītāja Anna Ināra Vīgante “Dzirkstelei” atzīst, ka pašlaik nav tādu kursu, apmācību vai semināru par brīvu tieši senioriem digitālo prasmju uzlabošanā.
“Ja kādam senioram ir nepieciešamība pēc palīdzības pie datora, bibliotēkas to neliedz vai arī palīdz bērni, bet datorzināšanas mums, senioriem, ir ļoti nepilnīgas, ņemot vērā, ka tagad tik strauji notiek informatizācija, ir mākslīgais intelekts. Zinām šo vārdu, teorētiski zinām nosaukuma jēgu, bet no tā mēs baidāmies. Kaut ko jau varam datorā izdarīt, bet kopumā datorprasmes mums ir diezgan sliktas,” atzīst A.I.Vīgante.
Viņa domā, ja, piemēram, šobrīd rīkotu kādas bezmaksas nodarbības, atsaucība būtu. “Pati arī datorprasmes pamatus zinu, bet ir lietas, kuras es nepārzinu. Tad nāk palīgā mazmeita vai dēls. Un ir labi, ja ir, kas palīdz, bet patiesībā mēs, seniori, stipri atpaliekam no šīs straujās digitalizācijas. Ir, protams, kas arī labi pārzina, bet neteiksim, ka šādu senioru ir daudz,” saka A.I.Vīgante.
Labi, ka laukos ir, kur vērsties pēc palīdzības
Kaimiņi, bibliotēku, kā arī valsts un pašvaldību vienotā klientu apkalpošanas centra darbinieki ir tie cilvēki, pie kuriem visbiežāk seniori iet pēc palīdzības, kad ir jānokārto kādas lietas e-vidē.
Lizuma pagastā valsts un pašvaldību vienotajā klientu apkalpošanas centrā “Dzirkstele” noskaidroja, ka seniori visbiežāk vēršas ar lūgumu palīdzēt iesniegt gada ienākumu deklarācijas (attaisnojošo dokumentu skenēšana, pievienošana), aktivizēt e-parakstu vai e-parakstu “mobile”, iesniegt iesniegumus Nacionālajam arhīvam, lai saņemtu izziņu par darba stāžu, izglītību un citu.
“Kā bibliotekāre ļoti bieži palīdzu veikt rēķinu izdruku, apmaksu, izmantojot internetbanku, iesniegt ūdens patēriņa rādījumus, aktivizēt virszemes “Tet TV” kodus, sagatavot un noformēt “Word” dokumentus, nosūtīt tos e-pastā un citus šādus jautājumus. Veiksmīgi sadarbojoties ar Gulbenes novada bibliotēkas Reģionālo centru, Lizuma bibliotēkā ir aizvadītas daudzas apmācības “1. un 2. solis darbā ar datoru un internetu”, kurās piedalīties varēja ikviens interesents, no kuriem lielākā daļa bija tieši seniori, par to ir liels prieks. Tādēļ šobrīd vienoto klientu apkalpošanas centru apmeklē seniori, kuriem pašiem nav datora un kuri paši spēj ar to darboties vai kuriem ir tikai nedaudz jāpalīdz, un otra grupa – kuri paši nemaz nelieto datoru. Kopumā Lizumā ir gana zinoši seniori ar labu izprati par digitālajām lietām, tendencēm, tikai daļa baidās šīs zināšanas pielietot, jo tā tomēr nav viņu ikdiena,” stāsta Lizuma pagasta bibliotēkas un novada nozīmes klientu apkalpošanas centra vadītāja Evita Dārzniece.
Jaungulbenes pagasta bibliotēkas vadītāja Dzidra Rudzīte novērojusi, ka daļa, senioru, kuriem mājās ir dators, bērni un mazbērni ir iemācījuši pamatlietas un viņi paši arī var kaut ko izdarīt, bet otra daļa senioru ir tāda, kuriem ir ļoti jāpalīdz.
“Viņi arī baidās strādāt pie datora, nav internetbankas, ir tādi, kuriem grūti paskaidrot, kas tas tāds e-pasts. Un, lai nāktu, piemēram, datorā lasīt ziņas, tā nav. Nāk un vaicā pēc palīdzība tad, kad nepieciešams izdarīt kādas praktiskas lietas – iesniegumu aizsūtīšana, izdrukas. Ir, kas cenšas paši darīt, bet ir, kas uzreiz pasaka, ka neko nemāk un bail arī darīt, un viņš nav nekad ar datoru saskāries un viņam pat peli ir bail paņemt rokās. Liekas, ka pirms kādiem gadiem šādu senioru bija vairāk, tagad nāk jau cita paaudze – arī pensionāri. Liela daļa no viņiem jau darbā ir strādājuši ar datoru. Savulaik bibliotēkās praktizēja datorapmācības, un no savas pieredzes varu teikt, ka cilvēki mācījās, bet, ja mājās nav datora un ja šīm zināšanām nav praktiskā pielietojuma, tad nekā. Ja cilvēki izsaka vēlmi apgūt datorprasmes, mēs to piedāvājam, bet tikai tad, ja var nokomplektēt grupu, jo neviens pasniedzējs nebrauks apmācīt vienu cilvēku individuāli. Bet uz šādām ilgākām apmācībām neviens nav pieteicies. Katrā ziņā laiks iet, paaudzes mainās, un šie pensionāri ir jau zinošāki,” stāsta D.Rudzīte.
Viņa atzīst par labu, ka laukos ir bibliotēkas un valsts un pašvaldības vienotie klientu apkalpošanas centri, kur cilvēki var vērsties pēc palīdzības piekļūt digitālajai videi, ja nav citu iespēju vai arī ja ir nepietiekamas digitālās prasmes.
“Ir, kuram mājās ir dators un arī pats kaut ko māk, bet nav citas aparatūras, piemēram, skenera vai printera, tad nāk uz bibliotēku, un mēs to visu te varam izdarīt. Pirms “kovida” gan liekas, ka vairāk nāca cilvēki, bet “kovida” laikā, kad viss bija slēgts, viena daļa atrada citus risinājumus – izmanto vai nu kaimiņu palīdzību, vai kā citādāk tiek galā,” saka D.Rudzīte.
Gulbenes invalīdu biedrības biedrs Ainārs Melnis invalīdu biedrībā ir sastopams katru dienu, un viņš, ja nepieciešams, citiem palīdz elementāras lietas, piemēram, datorā apskatīt e-pastu, lasīt ziņas, darboties internetbankā. “Ir viena kundze, kurai patīk fotografēt, bet fotogrāfijas ielikt sociālajos tīklos nemāk. Palīdzu, bet tās ir elementāras lietas, ko varu parādīt. Mums te ir divi datori, un ar tiem pietiek, jo nav jau to cilvēku te tik daudz,” saka A.Melnis.
Tieši šādas mācības nav bijušas
SIA “Buts” Gulbenes filiāles vadītāja Sarmīte Deksne “Dzirkstelei” saka, ka tieši senioriem datorprasmju mācības nav bijušas. “Mums ir projekts strādājošiem cilvēkiem bez maksas apgūt dažādas datorprasmes un angļu valodu,” stāsta S.Deksne.
SIA “Austrumvidzeme” mācību centra direktore Aija Kalēja stāsta, ka “Austrumvidzemē” nav bijuši projekti datorprasmju apmācībai senioriem, bet labprāt tādus organizētu. Interesējoties, pie kādiem nosacījumiem “Austrumvidzeme” tos organizētu, A.Kalēja skaidro: “Mēs varētu meklēt iespēju organizēt senioru apmācību kāda Eiropas struktūrfondu vai kādas citas organizācijas projekta ietvaros, jo seniori meklē bezmaksas iespējas apmācībai. “Austrumvidzemē” apmāca datorprasmes Nodarbinātības valsts aģentūras mūžizglītības projekta ietvaros strādājošajiem/ nodarbinātajiem, kur piedalās daudz strādājošo senioru. Arī pašlaik mācās strādājošie seniori (“Microsoft Office 365” un “Google” rīku risinājumi sadarbībai un komunikācija, datu apstrāde “Excel” programmā, sociālo tīklu mārketings “Facebook” un “Instagram” programmas) attālināti “Zoom” platformā. Pašreiz strādājošie seniori var pieteikties bez maksas Nodarbinātības valsts aģentūras tīmekļvietnē.”
#SIF_MAF2024 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam
“LATVIJAS AVĪZE” – Žurnālists kopā ar 79 gadus veco senioru pavada laiku pie datora
Pētot tēmu un gatavojot publikāciju par senioru datorprasmēm, izdevuma “Latvijas Avīze” žurnālists Artis Drēziņš devās uz Jelgavu. Viņš kopā ar 79 gadus veco jelgavnieku, pensionēto virpotāju Albertu Sirmuli pāris stundas pavadīja kopā pie datora, kā arī uzklausīja seniora stāstu, kā viņš apguvis un joprojām cenšas apgūt jaunas datorprasmes.
Žurnālists A. Drēziņš raksta, ka A. Sirmulis savā dzīvoklī uzmeistarojis celtniecības urbīšu asināmo aparātu, ņemot par pamatu virpotāja rokasgrāmatu. Grāmatā pat atradis kļūdu. Pensionāram patīk precizitāte, viņš vēlas visu kārtīgi saprast. Acīmredzot ar tādu piegājienu pirms vairāk nekā desmit gadiem sācis arī apgūt datora lietošanas prasmes. Bet dators nav virpa un arī cienījamos gados apgūt ko principiāli jaunu nav viegli.
Pavadot pie datora pāris stundas kopā ar Albertu, A. Drēziņš pārsteigts secina, ka seniors pat prot atsevišķas tādas lietas, ko neprot pats žurnālists. Taču diemžēl Alberts nezina vai nespēj atcerēties vai saprast citas vairākas elementāras lietas un apjūk vienkāršās situācijās.
Alberts stāsta, ka pirms desmit gadiem iemācījies datorā atrast, meklēt un klausīties Latvijas Radio raidījumu arhīvu, bet laime ilgusi tikai trīs mēnešus, jo parādījies, kā viņš saka, jauns slieksnis, kas datorā jāpārvar, lai piekļūtu arhīvam, bet viņš to nemācējis. Nebijis neviena, kas viņam to parāda. Pašam sava datora Albertam nav – viņš pie tā piekļūst bibliotēkā. Datorkonsultanti bibliotēkās ne vienmēr esot pieejami. Ar vienu viņš vispār negribot komunicēt, jo tas uz viņu esot kliedzis, kad seniors kaut ko nesapratis. Alberts joprojām lieto podziņtelefonu – arī tas neuzlabo viņa iemaņas rīkoties ar datoru. Alberts iemācījies datorā aplūkot savu bankas kontu un samaksāt namu pārvaldei par dzīvokli, bet to ierādījis bankas darbinieks, nevis bibliotēkas speciālisti. To dzīve piespiedusi pensionāram izdarīt, jo viņa banka skaidru naudu pieņemot un rēķinus apmaksāt var tikai Rīgā, turklāt par papildu samaksu. Tagad Alberta mērķis ir iemācīties līdzīgi samaksāt arī par elektrību, kā arī atrast nepieciešamo informāciju, piemēram, sabiedriskā transporta maršrutu sarakstu, lētākās viesnīcas Latvijas pilsētās.
Pavadot laiku kopā, žurnālists A. Drēziņš ar jelgavnieku Albertu pieteikušies individuālajām konsultācijām. Tās nodrošināja Jelgavas pilsētas bibliotēka apkalpošanas speciālista Rūdolfa Parakeviča vadībā pusotras stundas garumā.
Sākums bija raits. Alberts nolēma sameklēt lētāko viesnīcu Talsos. Droši ieslēdza datoru. Kur un kā jāmeklē? Konsultants Rūdolfs Parakevičs teica, ka jāaktivizē interneta pārlūks un automātiski parādīsies meklētājprogrammas “Google” lodziņš. “Kāpēc tieši “gugle”?” jautāja Alberts. “Tāpēc, ka tā ir plašākā un biežāk lietotā vieta, kur meklēt,” atbildēja Rūdolfs. Tad vēl Alberts jautāja, kur tieši un kas jāraksta, lieliem vai maziem burtiem, ar vai bez garumzīmēm. Rūdolfs pacietīgi skaidroja, bet tad negaidīti dators pajautāja, vai piekrist vai noraidīt sīkfailus. “Kāds man sakars ar šiem sīkfailiem, ko no manis grib, manus datus?” jautāja Alberts. Rūdolfs nomierināja, ka var gan piekrist, gan noraidīt – no tā Albertam nekas nemainīšoties un slikts nenotikšot. Uz ekrāna parādījās Talsu viesnīcu saraksts, Rūdolfs skaidroja, kur ir sponsorētā informācija un kur patiešām var redzēt lētākās viesnīcas un to cenas. Ar to Alberts labi tika galā, bet viņš arī gribēja redzēt pilsētas karti un viesnīcu atrašanās vietu uz tās. Rūdolfs parādīja, kā šo karti dabūt uz ekrāna. Visas darbības Alberts veica pats. Tad Alberts gribēja Talsu karti ne tikai ar viesnīcu atrašanās vietu, bet arī ar cenām pie tām. Te nu Rūdolfam vajadzēja pieslēgties, jo tas nemaz nebija tik viegli panākams. Pēc tam Alberts gribēja uzzināt cenas konkrētām viesnīcām konkrētās dienās. Rūdolfs pateica, kā atrast kalendāru un to salāgot ar viesnīcām. To Alberts paveica. Viesnīcas meklēšanai Alberts patērēja 50 minūtes. Seniors samērā veikli rīkojās ar klaviatūru un īpaši ar datorpeli. Kad bija atradis vajadzīgo informāciju, bez priekšā teikšanas ar datorpeli to iezīmēja un izdrukāja uz papīra.
Līdzīgi Albertam veicās ar informācijas meklēšanu par sabiedrisko transportu no Jelgavas uz Talsiem. Cik var saprast, senioram kā tehniskam cilvēkam ir skaidrs, kā darbojas ar roku satveramas, aptaustāmas vai saredzamas ierīces – klaviatūra, datorpele, datora ekrāns. Daudz mazāka izpratne ir par to, kā darbojas pats dators, kā tajā rodas informācija un attēli, kā tas viss strukturizējas, kā strādā internets un programmas. Tad arī rodas naivi jautājumi, piemēram: “Vai informāciju “guglē” man gatavo cilvēks?” Vai arī bailes izpaust personīgu informāciju, kad dators kaut ko pavaicā. Vai neizpratne, kādiem burtiem kādā valodā jāmeklē informācija. Vai dusmas, kad pieprasījuma lodziņā uzrakstīta precīza vēlme, bet dators uzdod visādus jautājumus vai sniedz neprecīzu informāciju. Arī jauni un modernās tehnoloģijas apguvuši ļaudis bieži apmulst un netiek galā vai tiek galā ar milzu saspringumu pat ar valsts piedāvātajiem e-pakalpojumiem, tā ka par Alberta Sirmuļa vai citu senioru jautājumiem un vēlmēm nebrīnīsimies un nesmiesimies. Novērtēsim viņa cenšanos un vēlmi sadraudzēties ar datoru un internetu.
