Ja pagastā tiek aizvērta skola un bērnudārzs, arī mazajiem veikaliem grūtāk eksistēt
Gulbenes novadā ir 13 pagasti, gandrīz visos pagastos ir veikali, pat vairāki, izņemot Daukstu pagastu, kurā šogad darbību izbeidza vienīgais veikals. Lai arī publiskajā telpā aizvien vairāk izskan bažas par to, ka mazo veikalu nākotne ir apdraudēta, tomēr, kā noskaidroja “Dzirkstele”, to neapdraud izmaiņas preču cenās, bet gan valsts politika kopumā.
Veikalu īpašnieki atzīst – ja pagastā tiek aizvērta skola un bērnudārzs, arī mazajiem veikaliem paliek aizvien grūtāk eksistēt. Iemesls, kāpēc daži veikali aizveras, esot arī tas, ka pēc saimnieku aiziešanas pensijā viņu bērni vai tuvinieki nevēlas uzņemties šo darbu.
Tomēr kopumā situāciju ar mazajiem veikaliem pagastos nevar dēvēt par sliktu. Daukstu, Galgauskas, Jaungulbenes un Līgo pagastu apvienības pārvaldes lietvede Dina Medne informē, ka Galgauskas pagastā ir viens veikals, Līgo pagastā – viens, Jaungulbenes pagastā – divi, bet ar šo gadu Daukstu pagastā nav neviena veikala.
No pārējām pagastu apvienībām informāciju neizdevās iegūt, taču “Dzirkstele”, komunicējot ar vietējiem iedzīvotājiem, noskaidroja, ka Beļavas pagastā darbojas viens veikals, Druvienas pagastā – divi, Lejasciema pagastā – pat četri, Litenes pagastā – divi, Lizuma pagastā – trīs, Rankas pagastā – trīs, Stāmerienas pagastā – trīs, Stradu pagastā – viens un Tirzas pagastā – divi veikali.
Sagaida 30 gadu jubileju un aizveras ciet
Pašvaldības Attīstības un iepirkumu nodaļas projektu vadītāja uzņēmējdarbības jautājumos Santa Kreišmane informē, ka šī gada laikā Daukstu pagastā beidzis pastāvēt pārtikas veikals “Akoti”, kurš darbojies 30 gadus.
Nu jau likvidētā veikala “Akoti” īpašniece Inese Krima teic, ka jutusi grūtības jau pēdējo gadu laikā.
“Veikals bija nepieciešams tikai kādiem 15-20 cilvēkiem. Cilvēki arī šeit nestrādā, bet dodas strādāt ārpus pagasta, un pašsaprotami, ka atceļā uz mājām viņi ieiet lielākos veikalos, kur ir plašāks sortiments,” teic I.Krima.
Viņa uzskata, ka mazo veikalu nākotne tiešā veidā ir atkarīga no tā, vai pagastos ir iedzīvotāji un darbavietas.
SIA “Latvijas Tirgotāju savienība” (“LaTS”) valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis uzsver, ka daļa mazo veikalu nākotnē aizvērsies ciet arī tādēļ, ka to vadību nepārņems īpašnieku bērni vai citi tuvinieki.
“Esmu pārliecināts, ka maziem veikaliņiem ir nākotne, taču lielākā problēma ir tieši paaudžu maiņa. Daudzos uzņēmumos tas nenotiek – bērni nevēlas stāties vecāku vietā.
Mazajiem veikaliem ir jāiet līdzi laikam, jo “pastāvēs tas, kas mainīsies”. Tieši mazie veikaliņi vienmēr būs tuvāk mājām, līdz ar to, ja tie būs moderni, gaiši un sakārtoti, pircējam nebūs iemesla sēsties mašīnā un braukt iepirkties citur,” teic R.Okmanis.
Lauku veikalos visvairāk pērk kartupeļus
R.Okmanis informē, ka Gulbenes novadā ir deviņi veikali, kuri strādā “LaTS” tīklā, un tie atrodas Stāmerienas, Stradu, Lizuma, Druvienas, Rankas, Jaungulbenes, Tirzas un Lejasciema pagastā.
Šajos veikalos nav jūtamas lielas izmaiņas, stājoties spēkā alkoholisko dzērienu aprites izmaiņām, un R.Okmanis uzsver, ka lauku veikali nepastāv tikai tāpēc, ka pārdod daudz alkohola.
“Jāatzīst, ka tirgus kopumā ir mainījies, pircēji mainījuši savus paradumus. Lai cik dīvaini tas arī būtu, bet ārpus pilsētām tieši kartupeļi ir pirmajā vietā pēc to pirkšanas, lai gan laukos arī audzē kartupeļus. Un tas nav tikai šogad, kad kartupeļu raža ir slikta. Tālāk nāk pārējie produkti: piens, olas, augļi un gaļa. Daudz pērk arī alu. Decembrī gan aiz kartupeļiem seko mandarīni,” informē R.Okmanis.
Viņš norāda, ka būšana “LaTS” tīklā ļauj veikaliem strādāt kopā, kļūstot spēcīgākiem, un mudina šajā tīklā iestāties tos privātos veikalus, kuri uztraucas par savu nākotni.
SIA “LaTS” dibināta 2007. gadā ar mērķi apvienot mazos un vidējos Latvijas pārtikas mazumtirgotājus, samazināt izmaksas un uzlabot konkurētspēju. Šobrīd tīkls apvieno aptuveni 270 uzņēmumus un tam ir vairāk nekā 700 fiziskās tirdzniecības vietas visā Latvijā.
“Katrs veikalnieks atsevišķi dažkārt nepaspēj pacelt galvu pāri ikdienas darbiem. Mēs, apmeklējot veikalus un tiekoties ar veikalniekiem, paceļam viņu apvārsni un palīdzam. Pašreiz tīklā neesošu mazo veikalu liktenis ir drūms, bet, protams, aizveras arī mūsu tīklā esošie veikali,” teic R.Okmanis.
Sniedz darbu 32 cilvēkiem
“LaTS” tīklā atrodas arī visi pieci lizumnieša Aleksandra Ozoliņa veikali, un arī viņš atzīst, ka būšana “LaTS” tīklā būtiski uzlabo uzņēmuma darbu, jo privātajiem veikaliņiem izdzīvot šajā konkurencē ir daudz grūtāk. Viņš arī atzīst, ja veikalu īpašniekiem nav palīgu, veikali var piedzīvot savu norietu, jo mūsdienu jaunieši var izvēlēties strādāt ne tik izaicinošu, bet tomēr labāk apmaksātu darbu.
A.Ozoliņa uzņēmumam SIA “Pie Kļavām” pieder pieci veikali: veikals “Pie Kļavām” Lizumā, “Saimniecības preču veikals” Lizumā, veikals “Mārīte” Jaungulbenē, veikals “LaTS Stāķi” Stāķos un veikals “Gauja” Lejasciemā. Visos veikalos kopā tiek nodarbināti 32 darbinieki.
A.Ozoliņš jau vairāk nekā 20 gadus ir veikalu īpašnieks, un interesanti ir tas, ka Lizumā A.Ozoliņš iznomā telpas veikalam “Top!”. Uz jautājumu, kāpēc telpas tiek iznomātas arī tiešajiem konkurentiem, A.Ozoliņš atbild, ka būtiski ir pagastā nodrošināt pozitīvu konkurenci un piedāvāt iedzīvotājiem plašu preču sortimentu. Viņš zina uzņēmējus, kuri nekad neiznomās telpas saviem konkurentiem, taču ilgā pieredze uzņēmuma vadībā A.Ozoliņam ļauj būt pārliecinātam, ka šāds solis negrauj viņam piederošos veikalus.
“Pārtikas veikaliem gan par stundu esam samazinājuši darba laiku un strādājam no 8.00 līdz 21.00, nevis 22.00. Veikals “Top!” gan nav samazinājis darba laiku,” stāsta A.Ozoliņš.
Viņš atzīst, ka mazos veikalus neietekmē tik daudz akcīzes nodokļu maiņas vai citas izmaiņas dažādu produktu pārdošanas un pirkšanas noteikumos, bet gan valsts kopējā politika, kura skar iedzīvotāju labklājību un izglītības sistēmu.
Valsti neinteresē mazie komersanti
“Lizumā ir skola, kuru gan pašreiz renovē, un bērnudārzs, līdz ar to ir arī cilvēki, taču ir pagasti, kuros cilvēku skaits sarūk, it sevišķi, kad tiek aizvērtas skolas un bērnudārzi,” teic A.Ozoliņš Viņš arī uzskata, ka svētdienās veikaliem nevajadzētu strādāt un veikala darbiniekiem šai dienai vajadzētu būt brīvai, taču tad šādam lēmumam jābūt pieņemtam visā valstī.
Tikai tādā veidā notiktu veselīga konkurence un nebūtu tā, ka mazie veikali cieš lielus zaudējumus, ja nestrādā svētdienās, bet lielie veikali turpinātu strādāt.
A.Ozoliņš uzsver, ka valsts, pieņemot akcīzes nodokļa izmaiņas, diezin vai domā par mazajiem veikaliņiem.
“Bija gads, kad ļoti bieži mainīja akcīzes un mums katru reizi bija inventarizācijas, lieks darbs. Valsti neinteresē, vai tas tika darīts brīvdienās, sestdienās vai svētdienās, lai tikai viss tiktu izdarīts,” teic A.Ozoliņš.
Par alkoholisko dzērienu ierobežošanu A.Ozoliņš saka, ka tā ir laba ideja un viņš to uztver pozitīvi. Šīs izmaiņas arī nebūt nav tik būtiskas mazo lauku veikalu nākotnē. Viņš norāda, ka lielāks risks daudzu mazo veikalu pastāvēšanai ir lielveikalu tīklu zemās cenas.
“Tie var būt pat ne labāki veikali, bet, ja kādas preces ir lētākas, cilvēki izvēlas iepirkties tur,” saka A.Ozoliņš.
Iedzīvotājiem ir būtiski arī tas, cik tuvu veikals atrodas viņu dzīvesvietai, kā arī vai šajā vietā ir darba iespējas.
A.Ozoliņa dzīvesbiedre Marika agrāk dzīvoja Stāķos, un tur viss ir kompakti kopā – skola, bērnudārzs. Cilvēkiem ir svarīgs ir komforts, un tad arī cilvēki izvēlēsies dzīvot šajās vietās, kas arī nāk par labu mazajiem veikaliņiem.
A.Ozoliņš stāsta, ka mazo veikalu pārdevēji nereti ir gluži kā psihologi, jo pircēji bieži vien vēlas aprunāties par dzīvi un problēmām. It sevišķi to vēlas darīt tie, kuri ir palikuši vieni. Līdz ar to pagastu mazie veikaliņi ir ne tikai ekonomiski, bet arī sociāli nozīmīgas vietas.
Kas attiecas uz pirktspēju, A.Ozoliņš norāda, ka tā ir atkarīga no pagasta, kurā veikals atrodas “Protams, mēneša beigās un, piemēram, uzsākoties skolai, jūtam, ka cilvēku pirktspēja būtiski samazinās. Arī apkures sezonā var just šo samazinājumu,” uzsver A.Ozoliņš.
“Melnā grāmata”
Arī mazie veikaliņi nav pasargāti no zagšanas. A.Ozoliņš stāsta, ka veikalos zagti dažādi produkti, taču tās nav pirmās nepieciešamības preces. Nav tā, ka zagta tiktu maize, piens un tamlīdzīgas preces.
“Zog šokolādes, smaržas, dezodorantus. Nesen pat bija gadījums, kad cilvēks Lizumā bija tik piedzēries, ka veikalā it kā noslēpās no pārdevējas. Kamerā redzējām ierakstu, kā viņš pagriežas no pārdevējas tieši pretī kamerai, pat ieskatās tajā, paver savu jaku un ieliek pudeli jakas iekškabatā. Cilvēki mēdz arī izņemt ko no iepakojuma, piemēram, urbja uzgaļus. Reiz nozaga arī lāzeriekārtu, atstājot veikalā tikai ierīces iepakojumu – kasti,” stāsta A.Ozoliņš.
Viņš atzīst, ka nereti veikalos zog iebraucēji, jo viņos esot pārliecība, ka pēc aizbraukšanas viņus neatradīs.
A.Ozoliņš teic, ka veikalos sen vairs nav pieņemtās prakses “paņemt uz parāda”, taču kāda veikala pārdevēja kādā no Gulbenes novada pagasta veikaliem, kura vēlējās būt anonīma, pastāstīja, ka cilvēki vēl aizvien vēlas dažreiz paņemt ko uz parāda.
“Ir tādi cilvēki, kuri vienmēr var atļauties preces, bet ir arī cilvēki, kuri to nevar izdarīt. Cenšamies, protams, to nedarīt, bet cilvēki vēl aizvien nav atbrīvojušies no šī ieraduma un mēdz tādas lietas jautāt,” teic pārdevēja un atzīst, ka šādos gadījumos riskē paši pārdevēji, jo nav garantijas, ka nauda par preci tik tiešām tiks atdota.
Viņa arī uzsver, ka nav skaidrs, vai šāds ieradums tik tiešām norāda uz naudas trūkumu vai arī uz to, ka cilvēki paļaujas uz “iedošanu uz parāda” un naudu būtībā iztērē primāri kur citur.
Atbalsts ražotājiem
Lai arī mazajiem komersantiem ir jārod veidi, kā izdzīvot attiecīgajā pagastā, konkurences un valsts pieņemtās politikas ietekmes rezultātā, kā arī atbalsts nereti ir jāmeklē pašiem, ir pieejami dažādi atbalsta pasākumi tiem veikaliem, kurus veido paši ražotāji.
Biedrības “Sateka” valdes priekšsēdētāja, “Leader” administratīvā vadītāja Daiga Gargune informē, ka “Leader” programmā nav iespējams atbalstīt mazos veikalus to klasiskajā izpratnē, bet uz atbalstu izveidot fizisku vai e-veikalu var pretendēt dažādu produktu ražotāji.
“Šādu atbalstu piedāvājam un jau kopš kovida laika atbalstām ražotājus ar “dāvanu e-grozu”. Izvēloties dāvanas un domājot par mielastu svētku galdam, mēs aicinām ieskatīties Gulbenes novada mājražotāju, amatnieku un mazo uzņēmēju piedāvājumā. Šajā “grozā” ir pieejama informācija par Gulbenes novadā esošo uzņēmēju kontaktinformāciju un produkcijas klāstu. Produkcijas piegāde vai pakalpojuma saņemšana notiek, iepriekš vienojoties ar uzņēmēju, un šajā “e-grozā” pieejams 41 individuālā uzņēmēja un uzņēmuma produkcijas apraksts, kā arī kontaktinformācija,” pauž D.Gargune.
Augustā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,3 %
2025. GADA AUGUSTĀ, salīdzinot ar 2024. gada augustu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,3 procentiem. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 0,9 procentiem. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 9,4 procentiem. Salīdzinot ar 2024. gada augustu, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 22,8 procentiem), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 16,1 procentu) un nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā pārdod nepārtikas preces (par 15 procentiem). Apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 3,1 procentu) un kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecībā (par 2,5 procentiem).
AVOTS: CENTRĀLĀS STATISTIKAS PĀRVALDE
10 procenti bankrotējuši jau šā gada pirmajā ceturksnī
ŠĪ GADA NOVEMBRĪ “TV24” programmā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs uzsvēra valdības paviršo attieksmi pret mazajiem tirdzniecības veikaliem. Viņš norādīja, ka asociācija ir vērsusies pie Latvijas Pašvaldību savienības ar lūgumu novērtēt, cik lielā mērā reģionos un pagastos ir nodrošināta pārtikas pieejamība, tomēr atbildes joprojām nav. “Uz šo situāciju pat Ekonomikas ministrija nereaģē. Mazās uzņēmējdarbības un vietējie veikali šodien diemžēl nav valsts uzmanības centrā. Uzmanība tiek pievērsta citiem jautājumiem, bet cilvēku nodrošināšana ar pārtiku – arī krīzes situācijās – tiek vienkārši ignorēta,» uzsvēra H.Danusēvičs.
Viņš raidījumā sacīja, ka pasaules prakse liecina – ja gada laikā bankrotē 10 procenti uzņēmumu, tad tas ir normāli, to vietā nāk citi, tomēr Latvijā 10 procenti tirdzniecības uzņēmumu ir bankrotējuši jau šā gada pirmajā ceturksnī. Tas nozīmē, ka gada griezumā bankrots varēja skart 40 procentus tirgotāju visā Latvijā.
AVOTS: “TV24” PROGRAMMA “DIENAS PERSONĪBA AR VELTU PURIŅU”
Aptauja
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Dzirkstele” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Ziemeļlatvija”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Dzirkstele”.
#sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam #SIF_MAF2025
