No 49 Gulbenes novada vidusskolas absolventiem 35 ir iestājušies augstskolās

Pagājušā mācību gada 12.klašu absolventi, izvēloties studijas, visvairāk priekšroku devuši mācībām Latvijas Universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē.

Gulbenes novada Izglītības pārvaldes izglītības metodiķe Maija Skopāne “Dzirksteli” informē, ka no 49 12.klašu absolventiem 35 ir iestājušies augstskolās: Latvijas Universitātē – 11, Rīgas Stradiņa universitātē – 11, Rīgas Tehniskajā universitātē – 8, 1 studē ārzemēs. Absolventi ir izvēlējušies arī studijas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU), Vidzemes Augstskolā un biznesa augstskolā “Turība”.

Divi absolventi dodas dienēt

Vienpadsmit absolventi, kuri iestājušies Latvijas Universitātē, izvēlējušies studēt komunikācijas zinātni, mākslu, psiholoģiju, ārstniecību, māszinības, datorzinātnes, biznesa vadību, pirmstiesas izmeklēšanu.

Vienpadsmit absolventi, kuri iestājušies Rīgas Stradiņa universitātē, studē māszinības, medicīnu, sabiedrības veselību, farmāciju, fizioterapiju, sporta zinātni, tiesību zinātnes, sabiedriskās attiecības, multimediju komunikāciju, starptautisko biznesu un ilgtspējīgu ekonomiku.

Astoņi absolventi, kuri iestājušies Rīgas Tehniskajā universitātē, studē šādus virzienus: finanšu inženierija, aviācijas inženierija, būvniecība, viedās elektroniskās sistēmas, uzņēmējdarbības loģistika, loģistika, mehānika un mašīnbūve.

Četri absolventi, kuri studē citās augstskolās, izvēlējušies studēt mežzinātni, pārtikas produktu tehnoloģiju, biznesa vadību, uzņēmējdarbību. Viens absolvents studē ārzemēs.

Astoņi absolventi ir iestājušies koledžās: Rīgas 1.medicīnas koledžā, Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledžā, LBTU Malnavas koledžā, Valsts policijas koledžā, Rīgas Tehniskajā koledžā, Robežsardzes koledžā.

Divi absolventi devušies dienēt Nacionālajos bruņotajos spēkos. Trīs strādā, viens mācās Gulbenes novada vidusskolā kā eksternis.

Liela daļa izvēlas iegūt profesionālo vidējo izglītību

Pagājušajā mācību gadā mūsu novada skolās mācījās 173 devīto klašu skolēni. Izglītības pārvalde ir apkopojusi informāciju arī par šo skolēnu tālākajām izglītības gaitām.

68 skolēni izvēlējušies iegūt vispārējo vidējo izglītību, 90 skolēni iegūst profesionālo vidējo izglītību. Mācību programmas un specialitātes, kuras skolēni apgūst, ir metālapstrāde, automehāniķa, datorsistēmas, programmēšana, būvtehnika, enerģētika, galdniecība, veterinārija, skaistumkopšana, dizains, mūzika, māksla, pārtikas produktu tehnoloģijas, tūrisms, viesmīlība, jūrniecība.

Divi ir devušies uz ārzemēm saistībā ar vēlmi attīstīt sevi basketbolā, pieci mācības neturpina, no kuriem divi uzsākuši darba gaitas. Viens skolēns apgūst profesionālās pamatizglītības programmu “Būvdarbi”, septiņiem iepriekšējā gada audzēkņiem mācības 9.klasē ir jāatkārto.

Ir gandarījums

12.g klases absolventu klases audzinātāja Aivija Grīnberga “Dzirkstelei” saka: “Esmu gandarīta! No 19 absolventiem visi nokārtoja centralizētos eksāmenus, un izglītību turpina 17.”

Viņas audzināmās klases absolventi izvēlējušies studēt Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē, arī LBTU Malnavas koledžā un Valsts policijas koledžā.

Pirmie divi studiju mēneši

Gulbenes novada vidusskolas absolvente AMANDA PRIEDĪTE izvēlējās studēt Latvijas Universitātē komunikācijas zinātnes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātē. “Veicas ļoti labi! Nedaudz nogurdinoši, taču studijas ir interesantas. Neierastā vide sākumā biedēja, taču tagad pie tās jau ir pierasts. Mācību apjoms pašās lekcijās un semināros ir neliels, taču daudz jādara patstāvīgi, – tas arī ir galvenais, kas atšķiras no skolas. Un vēl tas, ka visi darāmie darbi jāpiefiksē pašam. Nav tādas e-klases, kur viss redzams un kur kāds ko atgādina,” stāsta Amanda.

Savukārt Gulbenes novada vidusskolas absolvents GINTS PROKOFJEVS izvēlējās studēt Austrijā, un tam ir vairāk iemesli. “Dzirkstelei” viņš stāsta: “Pirmkārt, studiju programma. Izvēlējos studēt starptautisku ilgtspējīgu uzņēmējdarbību (Burgenlandes Lietišķo zinātņu universitātē – “FH Burgenland”). Šīs studiju programmas vēl nav Latvijā. Otrkārt, māsa dzīvo Austrijā netālu no manas universitātes – aptuveni stundas braucienā ar vilcienu. Māsa arī piedāvāja studēt Austrijā un palīdzēja izvēlēties programmas. Jau sen vēlējos studēt ārzemēs. Vidusskolas laikā biju vairākos “Erasmus” projektos un iepatikās. Šī ir ļoti laba iespēja uzlabot angļu valodas prasmes. Manuprāt, šī ir ļoti laba pieredze, un starptautiska pieredze ir priekšrocība darba tirgū. Pirmie iespaidi par studijām – silta un patīkama uzņemšana. Lektori ir ļoti pieredzējuši – kāds vada uzņēmumu, kāds ir vadījis. Kursabiedri arī ir ļoti draudzīgi un izpalīdzīgi. Kurss ir ļoti spilgts, no dažādām valstīm. Studijas manā programmā ir par brīvu. Studiju uzsvars tiek likts uz zinātniskiem pētījumiem un pieredzes gūšanu dzīvē. Katru semestri tiek organizētas vizītes pie uzņēmumiem ilgtspējības jomā. Patīkami ir redzēt, ka uzņēmums pielieto zināšanas, kuras mēs mācāmies. Grafika elastīgums. Lekcijas parasti sākas pulksten 10.00, protams, ir arī dienas, kad tās sākas pulksten 14.00. Laika sev ir daudz, ja mājasdarbus dara savlaicīgi. Multikulturāla vide. Mūsu universitātē starptautisko studentu skaits ir gandrīz tikpat liels kā vietējo, kas studiju vidi padara ļoti krāsainu un interesantu. Izvēloties doties studēt ārpus Latvijas, jābūt gatavam izkāpt no savas komforta zonas, daudz jāiepazīstas ar cilvēkiem, kur katram ir citādākas kultūras normas un tradīcijas. Jābūt atvērtam palīdzēt citiem. Pietrūkst Latvijas. Pietrūkst mammas gatavotā ēdiena, Litenes dabas un draudzenes. Bet pats galvenais tomēr ir nebaidīties un darīt to, ko pats vēlies, neklausīties citos un darīt to, ko sirds vēlas.”

Gints ir bijušais “Gulbenes Buku” spēlētājs. “Bez basketbola nekur! Pirms ierados Austrijā, jau atradu komandu, kura ir ieinteresēta par mani. Šobrīd spēlēju Austrijas U19 superlīgā pie komandas “BBC Nord Dragonz”un arī “landeslīgā” vīriešu komandā pie šī kluba,” stāsta Gints.

SIF_MAF2024 #stiprakopienastipravalsts

Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.