Iedzīvotāji aktīvi iesaistās un uzdod jautājumus Gulbenes novada domes priekšsēdētājam Normundam Mazūram
Normunds Mazūrs Gulbenes novada domes priekšsēdētāja amatā ir apmēram pusgadu. “Dzirkstele” aicināja viņu uz sarunu, dodot iespēju arī iedzīvotājiem uzdot jautājumus. Iedzīvotāji zvanīja, rakstīja, nāca klātienē uz redakciju, un tas savukārt lika aizdomāties par to, kāda tad šobrīd ir pašvaldības komunikācija ar sabiedrību – vai ar to viss ir kārtībā? Kā piemēru var minēt neapkurināto Druvienas kultūras namu, kur situācija radīja daudz neskaidrību un neizpratnes iedzīvotāju vidū.
– Vai esat mācījušies no kļūdām? Komunikācija ar sabiedrību – kā jūs to saredzat turpmāk?
– Jārunā. Jārunā par katru lietu, par atsevišķām problēmām no paša procesa sākuma. Tad, kad šī lieta ir pacēlusies, vairāk jākomunicē ar kopienām, ar cilvēkiem, kas tieši tur ir iesaistīti.
– Tas ir – tiekoties klātienē?
– Pilnīgi noteikti jā.
– Aptuveni pusgadu esat Gulbenes novada domes priekšsēdētājs. Kādas ir galvenās problēmas, par kurām varbūt jūs nenojautāt, kad bijāt deputāts iepriekšējā sasaukumā?
– Kopumā jau viss tika apzināts un saprasts, uz ko eju. Bet tomēr lielākais pārsteigums ir cilvēku izpratne par lietām un negāciju, kas ir iekšēji cilvēkos, nezinot patiesību. Tas ir tas lielākais pārsteigums.
– Jūs ar to domājat vairāk pašvaldības darbiniekus vai sabiedrību kopumā?
– Sabiedrību kopumā. Mums ir iespēja runāt, būt ļoti skaļiem, bet absolūti nezinot, par ko mēs runājam, nezinot problēmu, nezinot lietas būtību un tā tālāk. Tas rada tādu iekšēju diskomfortu, kad saproti, ka kolektīvs, cilvēki dara lietas pietiekami labi, bet tikai viss jau neiet tik ātri. Un šī negācija tam cilvēkam, kas to dara, iedod sliktāku sajūtu.
– Varbūt tad tur ir problēma, ka vairāk jākomunicē ar sabiedrību un jāskaidro?
– Varbūt. Centīsimies to darīt. Ir jau priekšā uz jauno gadu projekti, kā mēs to darīsim. Tā ka tas notiks.
– Kādi ir lielākie budžeta veidošanas izaicinājumi šogad un kā sabalansēt vajadzības?
– Budžets lieluma ziņā ir tuvu iepriekšējā perioda budžetam. Domāju, ka budžets saliksies, bet viena lieta, ko es uzsveru, – ka budžeta tērēšana vai pats budžets pārsvarā tiek izmantots tikai tām lietām, lai varētu nosegt pamatvajadzības – izglītība, sociālā joma. Viss, kas saistīts ar to, un cilvēku algas, protams. Ja runā par attīstību, no paša budžeta paliek pāri salīdzinoši neliela daļa, kur lielas lietas par to nevar uzsākt. Negribu šobrīd nosaukt konkrētu ciparu, bet 200-300 tūkstoši, kas varētu būt attīstības sadaļai, bet tas ir ļoti maz.
– Kādai jomai nebūs tā, ka krasi tiks ņemts nost?
– Nē.
– Pagasta pārvalžu reforma – kāds no tās ieguvums cilvēkiem?
– Es nezinu, kāds ir ieguvumus, bet es gribētu pajautāt – kāds ir sliktums? Šobrīd tiešām redzam, ka visa darbība un visi darbi, kas ir saistīti ikdienā ar šīm apvienībām, ir pietiekami labi veikti. Tie cilvēki, kuri šobrīd pilda apvienību pārvalžu vadītāju pienākumus, arī sapratuši darba specifiku un daudzumu, un šī lieta pamazām aiziet. Jā, cilvēks bija pieradis, ka priekšnieku var satikt uz vietas katrs savā dzīvesvietā. Šajā gadījumā mums galvenais paveikt to darbu pietiekami ātri un bez liekiem štatiem un tā tālāk. Tā ka neredzu šobrīd nepaveiktus darbus, arī ne slikti paveiktus. Viss tiek pietiekami labi komunicēts. Agrāk bija arī cilvēku izteikumi, ka uz svētkiem nebūs priekšniecības un vēl kaut kas. Nu nē, absolūti nē. Arī mēs mēģinām maksimāli iespēju robežās aizbraukt uz pagastiem ciemos pie cilvēkiem svētku reizēs, un redzu, ka to dara apvienību vadītāji. Paspēj visur. Viss notiek.
– Kāda vispār ir stratēģija par pagastu attīstību? Piemēram, Rankas pagasts. Kā jūs saredzat šī pagasta attīstību?
– Nevar runāt tikai par Ranku, visā novadā kopumā stratēģiju var veidot tad, ja ir cilvēks. Pamatlieta šobrīd ir noturēt šo cilvēku, un tas nozīmē, ka nedrīkst vismaz samazināt esošo skolu, esošo bērnudārzu skaitu. Bet, kā jau vēlreiz saku, tas ir viss tādā līmenī, apdraudējuma līmenī, ļoti tuvu tādām līknēm, kas liek pieņemt sliktus lēmumus. Un tāpēc mums jārada iespējas cilvēkiem, jāveido tādas lietas, kas pārliecina, ka, piemēram, Rankā ir forši dzīvot, labi mācīties, apmeklēt kultūras pasākumus un tā tālāk. Ja nav cilvēku, tad pamazām viss iet uz leju, un nekādu stratēģiju atsevišķi neizdomās. Jāsaka paldies Dievam, ka Rankas uzņēmēji ir spēcīgi un daudz, kas ir tieši tie, kas notur šos iedzīvotājus un dod viņiem darba vietas, līdz ar to arī ģimenēm ir labklājība. Tā ir tā pamatlieta – ir darbs, ir skola, ir bērnudārzs, ir kultūra un līdz ar to arī šī kopiena.
– Ko darīt ar strauji sarūkošo bērnu skaitu novadā? Kā motivēt cilvēkus radīt bērnus? Kā piesaistīt iedzīvotājus no citurienes? Kā panākt, lai bērni, beidzot skolu, nepamet novadu un atgriežas?
– Šis jautājums principā nav man. Tas ir valsts politikai. Un ne jau mēs tagad atsevišķi novadā noturēsim ar kaut ko šos cilvēkus. Pārsvarā cilvēki aiziet projām, jo neredz Latvijā kopumā nākotnes iespējas. Kaut gan, manuprāt, nav nemaz tik slikti. Mēs no savas puses maksimāli mēģinām darīt visu, teiksim, ar to pašu izglītību, lai jaunais cilvēks, kas šobrīd mācās, iegūtu tiešām labu izglītību. Izglītības pārvalde kopā ar skolotājiem dara visu – mācās, pilnveidojas, ievieš dzīvē dažādas idejas, lai bērns tiešām maksimāli saņemtu labo. Izglītība ir viena no tām lietām, kur, ja to nesaņem, tad ģimene sāk skatīties šķībi un jau skatās uz citu skolu. Tās ir, man liekas, tās pirmās lietas – izglītība un tad viss pārējais. Proti, ārpusskolas dzīve – sports, izklaides. Visas šīs lietas ir tās, kas mēģina cilvēku noturēt. Ja šī kopuma nav, tad ir bēdīgi. Un cilvēki skatās tur, kur tas ir. Tas ir mūsu spēkos – veidot šo vidi. Bet kopumā par dzimstību, par visu – šī politika valstiskā līmenī jādomā.
– Kāda ir virzība ceļa Šķieneri-Gulbene rekonstrukcijai?
– Tas ir mans sāpju jautājums tādā ziņā, ka, būdams vēl deputāts, biju ļoti tuvu jau pozitīvam iznākumam. Diemžēl iznāca, kā iznāca, bet šobrīd šis projekts ir ielikts kā numur viens arī Vidzemes plānošanas reģionā no Gulbenes novada. Reāli es redzu, ka tas būs. Pilnīgi noteikti. Es tikai nevaru apsolīt, ka tas būs 2026. gads, bet 2027. gadā es redzu pilnīgi noteikti šo projektu realizāciju.
– Vai pašvaldība varētu nopirkt Pils parku?
– Ja man prasa, vai varētu, tad es saku – nevarētu tāpēc, ka vienkārši nav naudas. Otra lieta – vai vajag? Ja mēs būtu bagāti un būtu lieka nauda, kā tas ir bagātajiem novadiem, es nekavējoties to izdarītu un nopirktu. Bet arī, protams, pārskatītu cenu. Šobrīd virmo dažādas. Katrā ziņā tā cena ir pilnīgi neadekvāta, un mūs tāda neinteresē, ja pat būtu šis darījums, mēs nespējam tādu veikt. Bet, ja tāda iespēja būtu un cena būtu pietiekami iespējama mums, tad – jā. Nav jau noslēpums, ka mums ir nākotne, arī runājot par vēsturiskajiem objektiem. Sarkanā Marisas pils ir nākamais projekts, kur ir paredzētas gan izstādes, gan muzejs un tā tālāk. Tā ka būtu tikai pozitīvi, ja Gulbenes pašvaldība atgūtu savā īpašumā šo parku.
– Kāda tad ir tā cena, par kuru varbūt pašvaldība varētu sākt domāt?
– Neminēšu nekādus ciparus šobrīd.
– Kā panāksiet, lai uzņēmēji sakārto savu īpašumu teritorijas? Cilvēki ir minējuši degvielas uzpildes staciju pie kapiem, stāvlaukumu pie bijušā “Elvi”.
– Mēs jau to darām. Praktiski mēnesi, divus pēc tam, kad mēs uzsākām darbu kopā ar vietnieku Babri Gunāru, sākām vērsties jau pie šo objektu īpašniekiem. Šobrīd reāli jau ir parādījis skices un nākotnes redzējumu “Elvi” īpašnieks, kas ir reaģējis uz mūsu brīdinājumiem. Par pašu ēku grūti pateikt, kā viņiem ies, bet katrā ziņā ēka šobrīd ir avārijas stāvoklī. Mūs tā lieta vairāk interesē tīri vizuāli un piebraucamais laukums, kas ir arī viņa īpašums. Tā tas palikt nevar, līdz ar to par “Elvi” var pateikt pozitīvi to, ka cilvēki beidzot ir reaģējuši un dara lietas, lai tas iet uz labu. Saistībā ar laukumu pie degvielas uzpildes stacijas esmu cīnījies daudzus gadus ar īpašnieci “Latvijas Naftu”, kura nekādā mērā nebija atsaukusies ne uz kādām sarunām un kaut kādu darbu izpildi. Šobrīd ir nomainījušies īpašnieki un īpašnieks ir “Kool”. Jau ir bijusi konkrētāka saruna arī caur Latvijas menedžmentu. “Kool” arī ir meitas uzņēmums lielākajam Igaunijas degvielas tirgotājam, kuru es personīgi pazīstu, līdz ar to man būs vieglāk sarunāties. Ja neizdosies šeit ar vietējo uzņēmumu vadītāju risināt jautājumu, vērsīšos, protams, Igaunijā pie īpašnieka. Katrā ziņā darīsim visu, lai tas tā nepaliktu, jo gadu gadiem man ir bijis tiešām kauns. Brauc no visas Latvijas, no malu malām cilvēki uz kapusvētkiem un uz pilsētas svētkiem, un tāds ārprāts jāskatās! Arī, ja runājam par citiem uzņēmējiem, – Svelberģis, vecā “Straume”. Ir sūtītas vēstules ar brīdinājumiem, un pēdējā vēstulē, man šķiet, bija tieši decembris, kad bija jāizdara pamatdarbi, jāsakārto fasāde. Redzu, ka decembris ir pagājis, nekas nav izdarīts, domāju, ka būvvalde būs aizsūtījusi atkal kārtējo vēstuli. Tādā veidā mēs ejam pilnīgi visam cauri un nebūs nekādas galvas glāstīšanas vai atlaides. Nē. Tā ir mūsu pilsēta, mūsu tēls, mūsu vizuālais tēls. Mums jārada vide, lai cilvēks, braucot iekšā, jau redz, ka šeit tiešām ir skaisti. Tā ir viena no pamatlietām, kas jākārto.
– Kāpēc jāiekasē maksa par tualetes apmeklējumu Gulbīšu parkā?
– Kāpēc jāiekasē? Jāiekasē tāpēc, ka cilvēki nemāk uzvesties. Diemžēl. Tā nav laba griba, bet, piedodiet, ja mums ir jāstāv un jāpatrulē, un jāliek pašvaldības policijai vērot līdzi notiekošo un šo tualešu demolēšanu un tā tālāk, tas nozīmē, ka mēs esam tāda sabiedrība, kura nemākam citādāk. Jo vajag atcerēties, ka tā nauda, izbūvējot šīs tualetes, ir mūsu visu nauda. Tad jautājums – kāpēc mēs, ieguldot savu naudu, esam pelnījuši tādu attieksmi? Pateicoties pašvaldības policijas reidiem, esam jau vairākas reizes noķēruši jauniešu grupas, kas demolē, un ir zināmi pilnīgi skaidri jaunieši, man jāsaka, brīžiem pat bērni, kas grib parādīt savu bravūru. Slikti. Tas ir visu mūsu un vecāku mājasdarbs – runāt ar bērniem. Nebūtu šādu situāciju, neviens šo naudu neprasītu.
– Viņi jau ir saukti pie administratīvās atbildības?
– Es nezinu. Bet zinu to, ka pašvaldības policija ir vērsusies pie šo bērnu vecākiem. Tā ir arī atbilde – neviens speciāli neko neliktu. Nemākam uzvesties, nemākam taupīt, būs tā.
– Vai beidzot kaut kad Gulbenē būs kāds lielāks tirdzniecības centrs? Redzam, ka apkārtējās pilsētās ir. Smiltenē, piemēram, nesen atvērās jauns tirdzniecības centrs.
– Viss notiek!
– Kas tas ir – viss?
– Sarunas. Es nevaru šobrīd atbildēt vairāk. Ir pat zināma konkrēta vieta. Pats lielveikala tīkla pārstāvis ir ieinteresēts par Gulbeni. Katrā ziņā, ja interesi ir izrādījis pats lieltirgotājs un ir noskatījis pats sev tīkamu vietu, tas nozīmē cerību. Sliktāk tad, ja mēs bāžamies virsū un mēģinām pielauzt. Bet šajā gadījumā šobrīd jau notiek darbs. Darbs notiek pie teritoriālā plānojuma. Tas nav tik ātri, bet, tiklīdz visa dokumentācija saistībā ar šo izvēlēto vietu būs sakārtota, tad turpināsies šīs sarunas. Bet pati svarīgā lieta – lai tikai ir pircēji.
– Vai Gulbenes novadam ir izdevīgi saglabāt slimnīcu apvienību ar Balviem? Kāpēc Gulbenes novada pašvaldības deputāti iestājas par apvienības saglabāšanu?
– Ko nozīmē saglabāt apvienību? Tāds jocīgs jautājums. Pirmām kārtām, mēs esam iekšā kā dalībnieks ar mazu procentu. Mēs šajā gadījumā, protams, vairs “nespēlējam nekādu mūziku”, bet mēs kā akcionārs saņemam šajā apvienībā savas ikgadējās dividendes, kas mums šobrīd ir izdevīgi. Ja mēs ejam ārā, mēs pārdodam tātad savas akcijas, mēs iegūstam vienreizēju naudas ieguvumu pašvaldībai. Un tad ar to beidzas. Ne jau tāpēc pazudīs slimnīca no šī zemes virsas vai šī apvienība. Nē. Būs tikai tas, ka nebūs vairs Gulbenes pašvaldība tur iekšā. Bet šobrīd, vēlreiz atkārtoju, mēs kā akcionārs saņemam dividendes katru gadu, ja ir pozitīvs darbs. Un šobrīd šai apvienībai ir pozitīva bilance, un mēs esam saņēmuši dividendes visus šos gadus.
– Vai ir plānots visas Gulbenes pilsētas autobusu pieturvietas aprīkot ar jumtu, lai nokrišņu gadījumā nebūtu jāstāv zem klajas debess. Kāpēc dažas pieturvietas ir, bet dažas nav aprīkotas?
– Man tagad jāpadomā, kur tad nav aprīkotas. Varbūt Gulbenē vienīgā vieta, kur nav aprīkots ar nojumīti, ir pretī Gulbīšu parkam otrā pusē. Bet tā nav gaidīšanas pietura. Tā ir tikai izkāpšanas pietura. Visur tur, kur ir autobusa gaidīšana, ir nojumītes. Viena tiešām ir, un tas ir Blaumaņa un Rīgas ielas krustojumā. Manuprāt, tur tiešām nav nojumītes. Paldies, vērīgie skatītāji, mēs šo lietu palabosim..
– Vai vajag novadam tādu veidojumu kā Sporta pārvalde?
– Atkal tāds interesants jautājums. Varbūt Izglītības pārvaldi arī nevajag? Katra šī pārvalde tomēr rūpējas par savu nozari atsevišķi. Manuprāt, ja nav liela kolhoza, bet ir konkrēti viena nozare, jo labāk notiek pārvaldība un tās menedžēšana. Par to esmu pārliecināts, un jāsaka paldies Dievam, ka Lauris Krēmers, kas arī ir šīs Sporta pārvaldes vadītājs, manuprāt, ļoti labi veic šo pienākumu. Es redzu, kā sporta lietas virzās ar katru gadu, un ne tikai aktīvi, bet ar jauniem piedāvājumiem, jaunām idejām. Manuprāt, tas ir ļoti labi.
Aptauja
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
#stiprakopienastipravalsts2025 #SIF_MAF2025
