Dzirkstele.lv
Ražotāju paplašinātā atbildība jeb ražotāju atbildības sistēma kopš pagājušā gadsimta 80. gadu beigām ir kļuvusi par plaši pieņemtu vides politikas principu arvien vairāk valstīs. Latvijā darbojas vairākas ražotāju atbildības sistēmas, piemēram, iepakojumam, vienreizlietojamiem traukiem, elektrotehnikai, riepām, akumulatoriem, baterijām, tabakas izstrādājumiem, un šā gada 1.jūlijā tā stāsies spēkā arī tekstila izstrādājumiem.
Kopumā ražotāju atbildības sistēma ir svarīgs instruments, lai veicinātu gan patērētāju aizsardzību, gan dabai draudzīgāku un pārstrādājamu produktu ražošanu. Turklāt šis ir veids, kā dažādi uzņēmumi var uzņemties atbildību par pašu ražoto produktu ietekmi uz vidi.
Kas ir ražotāju atbildības sistēma?
Ražotāju atbildības sistēmas mērķis ir panākt, lai uzņēmēji būtu atbildīgi par produktu ietekmi uz vidi visā to ķēdē, sākot ar dizainu un beidzot ar posmu pēc produkta patēriņa. Tāpat šī sistēma samazina slogu pašvaldībām un nodokļu maksātājiem par nolietoto produktu apsaimniekošanu, samazina poligonos noglabāto atkritumu daudzumu un palielina pārstrādes tempus.
Vienkārši runājot, komersanti maksā par to, ka pie patērētajiem nonāk produkti, piemēram, plastmasas iepakojums, kas piesārņo vidi. Attiecīgi ražotājam ir finanšu atbildība atbalstīt dalītās atkritumu šķirošanas infrastruktūras izveidi, pēc tam – šo atkritumu savākšanu un pārstādi. Īsumā – piesārņotājs maksā par to, kas notiek ar viņa paša saražotajiem atkritumiem.
Šo finansiālo atbildību par piesārņojumu (saražotu vai ievestu) komersants Latvijā var uzņemties, maksājot dabas resursu nodokli vai noslēdzot līgumu ar ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumu, piemēram, “Zaļā josta”, kas parūpēsies par konkrētā materiāla atbilstošu apsaimniekošanu. Šādos gadījumos komersants tiek atbrīvots no dabas resursu nodokļa maksas, taču vienlaikus tiek sasniegti arī vides mērķi.
Arī patērētājam ir būtiska loma šajā sistēmā, jo tiek nodrošināta kvalitatīva atkritumu šķirošana. Pašlaik iedzīvotāji maksā par sadzīves atkritumu un bioloģiski noārdāmo atkritumu izvešanu. Ja atkritumi ir sašķiroti pareizi, stikls un vieglais iepakojums tiek izvests bez maksas, bet tekstilu var bez maksas izmest tam paredzētajos publiskajos konteineros.
Kā strādā ražotāju atbildības sistēma?
Dažādām ražotāju atbildības sistēmām darbības nianses var atšķirties, bet princips ir līdzīgs. Varam apskatīt piemēru tam, kā strādā ražotāju atbildības sistēma, caur komersanta SIA “BALTICFLOC” praksi, kas ražo siltumizolācijas materiālus, iepako tos maisos un pārdod Latvijā.
Ražotāju atbildības sistēma, pirmkārt, motivē šo uzņēmumu izstrādāt iepakojumu, kas satur mazāk plastmasas, ko ir vieglāk pārstrādāt vai kas jau ir izgatavots no pārstrādāta materiāla. Otrkārt, “BALTICFLOC” ir jāuzskaita katras saražotās vienības iepakojums, kas pārdots Latvijā. Tā par katru tirgū laisto iepakojuma kilogramu “BALTICFLOC” būtu jāmaksā dabas resursu nodoklis. Taču likums paredz alternatīvu.
“BALTICFLOC” ir noslēdzis līgumu ar ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumu “Zaļā josta”, kas nodrošina to, ka maiss, kurā bija iepakoti siltumizolācijas materiāli, tiek pārstrādāts, nevis nonāk noglabāšanai poligonā. “BALTICFLOC” katru ceturksni informē “Zaļo jostu” par tirgū laisto iepakojuma daudzumu un maksā noteiktu pakalpojuma maksu, kuru “Zaļā josta” iegulda dalīti šķiroto atkritumu infrastruktūras izveidē, proti, lai patērētājiem būtu pieejami atkritumu konteineri izlietotajam iepakojumam. Tāpat “Zaļā josta” sadarbībā ar kādu no atkritumu apsaimniekotājiem nodrošina, ka šie dalīti šķirotie atkritumi tiek savākti un pārstrādāti. Vienlaikus ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumi ir atbildīgi arī par sabiedrības izglītošanu.
Latvijā ražotāju atbildības sistēmas īstenošanu kontrolē Valsts vides dienests. Attiecīgi “Zaļā josta” sniedz atskaites Valsts vides dienestam par to iepakojuma daudzumu, ko tirgū laidis “BALTICFLOC” un kas ir savākts un nodots pārstrādei. Savukārt “BALTICFLOC” ir atbrīvots no dabas resursu nodokļa maksāšanas, jo tas līdzfinansē šķirošanu un pārstrādi caur ražotāju atbildības sistēmu.
Ražotāju atbildības sistēma tekstila izstrādājumiem
Atbilstoši Eiropas Komisijas datiem ik gadu Eiropas Savienībā tiek izmests ap 12,6 miljoniem tonnu tekstila. Šai nozarei ir ceturtā augtākā ietekme uz vides un klimata pārmaiņām, ko pārspēj tikai pārtikas ražošana, būvniecība un transports. Turklāt pēdējo gados “ātrā mode” turpina izvērsties plašumā, kas veicina saražoto tekstila izstrādājumu daudzuma pieaugumu un vienlaikus arī to lietošanas mūža saīsināšanu. Tā visa rezultātā arvien vairāk tekstila nonāk poligonos.
Piemēram, pērn atkritumu apsaimniekotājs “CleanR” no aptuveni 200 tekstila konteineru savāca vairāk nekā 550 tonnu tekstila, taču tā ir ļoti maza daļa no tā, kas nonāk Latvijas tirgū. Arī Eiropas Savienības dati liecina, ka tekstila šķirošana kopienas valstīs notiek lēni, proti, pašreiz tiek savākti aptuveni 22% tekstila.
Ņemot vērā tekstila problemātiku, arvien vairāk Eiropas Savienības valstu ievieš tekstila ražotāju atbildības sistēmu. Latvijā tā stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. Šī sistēma paredz, ka ražotājiem, tirgotājiem un importētājiem būs jāmaksā dabas resursu nodoklis – 0,50 eiro par vienu tirgū laistā tekstila izstrādājuma kilogramu. Lai uzņēmums būtu atbrīvots no šīs maksas, tam jāiesaistās tekstila atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, piemēram, slēdzot līgumu ar ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumu “Zaļā josta”, kas veido, uztur un nodrošina tekstila savākšanas sistēmu, tai skaitā infrastruktūru, kā arī veic vides izglītības aktivitātes.
Tekstila ražotāji, importētāji vai tirgotāji, iesaistoties tekstila ražošanas atbildības sistēmā, varēs gan ietaupīt finanšu līdzekļus, gan līdzfinansēt tekstila apsaimniekošanas un vides izglītības pasākumus, vienlaikus palīdzot mazināt kopējo poligonos noglabāto atkritumu apjomu.
Kas mainīsies pēc 1. jūlija?
Latvijā līdz 2023. gada 1. janvārim bija jāizveido dalītas savākšanas sistēma tekstila materiāliem. Realitātē tas nozīmē, ka ir izvietoti konteineri tekstila šķirošanai un atkritumu apsaimniekotāji īstenoja sabiedrības izglītošanas aktivitātes. Tomēr lielākā daļa tekstila arvien nonāk poligonā. Vēl ir diezgan liels darbs priekšā, gan paplašinot konteineru tīklu, gan mainot sabiedrības ieradumus.
Svarīgs nosacījums tekstila maksimālai atgriešanai apritē ir infrastruktūrai. Paredzams, ka līdz ar tekstila ražotāju atbildības sistēmas ieviešanu arī infrastruktūra būs daudz pieejamāka, kas nozīmē, ka šķirot un atbilstoši izmest apģērbu, apavus, dvieļus, palagus u.tml. būs vēl ērtāk.
Tekstila konteinera uzstādīšana un tā satura izvešana tiek nodrošināta bez maksas. Lai tie kļūtu vēl pieejamāki, iedzīvotāji tiek aicināti vērsties pie sava atkritumu apsaimniekotāja ar lūgumu tos uzstādīt.
Piemēram, “Zaļā josta” gatavo uzstādīt tekstila konteinerus ne tikai publiskās vietās, bet arī juridisku personu teritorijā, pielāgojot tos katra uzņēmuma vajadzībām. Proti, var uzstādīt kartona kasti nelielām telpām vai nelielam tekstila apjomam, speciāli marķētu plastmasas konteineru izvietošanai uzņēmuma teritorijā vai arī uzstādīt lielo metāla konteineru blakus ēkai.
Ko drīkst izmest tekstila konteinerā?
Tekstila konteinerā drīkst izmest visa veida tīru un tālākai lietošanai derīgu tekstilu, piemēram, apģērbu, apavus, mājas tekstilu, tai skaitā aizkarus, gultasveļu, palagus, dvieļus, galdautus u.c.
Nododamajam tekstilam jābūt labā stāvoklī, drēbēm un apaviem jābūt tīriem, sausiem, bez pelējuma pazīmēm, nesaplēstiem un derīgiem kādam citam. Ir pieļaujams tekstils arī ar kādu mazu traipu vai nelielu caurumu, ko var viegli izlabot.
Pirms ievietošanas konteinerā būtiski pārliecināties, ka tekstila izstrādājumi nav bijuši saskarē ar ķīmiskām vielām, piemēram, motoreļļu vai sadzīves ķīmiju. Nesot tekstilu uz konteineru, svarīgi, lai tas nesaskaras ar mitrumu, tādēļ tas jāieliek plastmasas maisiņā un maisiņš jāaizsien. Tas palīdzēs tekstilu saglabāt sausu un tīru arī konteinera tukšošanas un tālākās transportēšanas laikā.
Šķirošanas konteineros nodotie izstrādājumi nedrīkst būt saplēsti, arī tekstila auduma atgriezumiem labāk atrast citu pielietojumu. Konteineros nedrīkst ievietot arī, piemēram, plastmasas slēpju zābakus, mīkstās rotaļlietas u.tml.
— Mārtiņš Eglīte, “Zaļās jostas” tirdzniecības vadītājs
Sadarbojas ar “Zaļo jostu” jau 20 gadus
Gulbenes novadā sadarbības līgums ar SIA “Zaļā josta” ir Lizuma SIA “AVOTI”. Uzņēmuma iepirkumu vadītāja Linda Oņiskiva stāsta, ka uzņēmumam līgums ar “Zaļo jostu” ir jau apmēram 20 gadus.
“Viņi apsaimnieko mūsu ievesto iepakojumu. Mēs viņiem atskaitāmies par daudzumiem, ko mēs esam ieveduši no ārvalstīm – par transporta iepakojumu, kas ir dažādas paletes, plēves, koka transporta materiāli un polimēra materiāli. Mēs viņiem atskaitāmies par to, cik mēs esam konkrētā laika periodā ieveduši, un par šo atkritumu apsaimniekošanu mēs samaksājam “Zaļajai jostai”, iegūstot atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa. Tas ir izdevīgāk, jo “Zaļajai jostai” mēs maksājam pēc tarifa, kas ir zemāks nekā tad, ja mēs maksātu dabas resursu nodokli valstij. Savukārt “Zaļā josta” norēķinās ar valsts budžetu pēc saviem tarifiem,” saka L.Oņiskiva.
Uzņēmumā “AVOTI” ievestie atkritumi tiek savākti un pēc tam tiek pārstrādāti atbilstošā veidā. L.Oņiskiva stāsta, ka šādu atkritumu apjoms uzņēmumā ir liels. “Mēnesī var būt pat līdz desmit tonnām dažādu iepakojamo materiālu,” viņa saka.
L.Oņiskiva atzīmē, ka “Zaļajai jostai” ir ļoti vienkārša atskaitīšanās sistēma. Atskaites ir jāiesniedz “Zaļās jostas” tīmekļvietnē elektroniskā veidā. “Tas nozīmē, ka ir ērti, nav nekādi papīri jāaizpilda. Pietiek, ka mēs sava uzņēmuma uzskaites programmā uzskaitām šo ievesto iepakojuma materiālu, un tad attiecīgi elektroniski tiek iesniegtas atskaites “Zaļajai jostai”,” viņa saka un piebilst, ka, tiklīdz uzņēmums “AVOTI” uzsāka izejvielu iepirkšanu ārvalstīs, tika uzsākta arī sadarbība ar “Zaļo jostu”.
Tāpat L.Oņiskiva uzsver, ka vēl ļoti pozitīvi ir tas, ka “Zaļā josta” regulāri rīko seminārus par jaunumiem atkritumu apsaimniekošanā, par dažādām izmaiņām no Valsts ieņēmumu dienesta, par dabas resursu nodokli, kurš tiek regulāri paaugstināts.
Tīmekļvietnē “Likumi.lv” lasāms, ka Dabas resursu likums tika pieņemts 2005.gada 15.decembrī un stājās spēkā ar 2006.gada 1.janvāri. SIA “Zaļā josta” dibināta 2002.gadā.
