Valkas ģimenes ārstiem jaunas mājas

Pieci Valkas ģimenes ārsti savas prakses iekārtojuši jaunās, skaistās telpās, kuru apkārtne vairāk atgādina piemīlīgu spa ēku, nevis ārstniecības iestādi.

Iepriekš ģimenes ārstu parkses atradās bijušajā Valkas slimnīcas ēkā, taču tai mainījās īpašnieks. Ēkas jaunajai īpašniecei biedrībai “Labāka rītdiena” ir sava attīstības vīzija un ieceres attiecībā par šo telpu izmantošanu. Proti, biedrība plānojusi paplašināt sociālās aprūpes centra “Ziemeļblāzma”, kas paredzēts senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti, vietu skaitu. Tāpēc ģimenes ārstiem bija jāatstāj nomātās telpas.

Visās piecās ģimenes ārstu praksēs kopumā reģistrējušies ap sešiem tūkstošiem pacientu ne tikai no Valkas un apkārtējiem pagastiem, bet arī Valmieras novada Strenčiem. Līdz ar to, saņemot uzteikumu par telpu nomāšanu, jautājums par jaunām, piemērotām telpām ģimenes ārstu praksēm bija jāsāk risināt nekavējoties. Problēmas risināšanā iesaistījās arī Valkas novada pašvaldība. Pateicoties Valkā pazīstamam un cienītam uzņēmējam Imantam Šteinam, ģimenes ārsti nu ir pieejami jaunās telpās. Satiekoties visi ģimenes ārsti velta atzinīgus vārdus jauno telpu īpašniekam I. Šteinam, atklājot, ka pirms pārcelšanās viņš uzklausījis visas ārstu vēlmes. Pats arī uzstādījis visas nepieciešamās norādes, kurās informācija ir lieliem burtiem un labi saskatāma. Tas ļauj apmeklētājiem viegli orientēties, lai aizietu pie sava ārsta, kā arī pats no agra rīta pļauj zālienu un rūpējas, lai apkārtne būtu nevainojama.

Apmeklētāji gan sākotnēji bažījušies, ka pēc pārcelšanās ārsti atrodas tālāk no pilsētas centra. Taču tie, kuri izmanto sabiedrisko transportu, kas kursē Valkas pilsētas teritorijā, var ērti aizbraukt līdz jaunajām prakšu vietām.

— Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Mūzikas skolā “ierodas” pats Pēteris Barisons

Aizkraukles Mūzikas skolā, kurai dots novadnieka komponista Pētera Barisona vārds, pirmā stāva vestibilā atklāta komponistam veltīta skulptūra. Tas ir Jaņa Rozentāla Mākslas skolas absolventa Jāņa Grāvīša diplomdarbs, beidzot skolu, un reizē arī dāvana mūzikas skolai.

Šogad tiek atzīmēta dižā komponista Pētera Barisona 120. dzimšanas diena. Visa gada garumā aizvadītas šim notikumam veltītas aktivitātes, konkursi un koncerti. Jubilejas gadā mūzikas skolā “ieradies” arī pats Pēteris Barisons, kurš turpmāk skulptūras veidolā būs kopā ar ikvienu mūzikas skolas apmeklētāju un audzēkni.

Skulptūrā atainots komponists, sēžot uz Staburaga klints. “Mana doma bija celt augšup skaisto un seno, nedaudz piemirsto. Vienotība starp Barisonu un Staburagu manā uztverē ir veidojusies caur šaubām un daudz ko citu, kas komponistu ir cēlis augšā un deva spēku un pamatu radošajam, dažkārt trauslajam garam. Savukārt Staburagam ir vajadzīgs Barisons, lai kāds šo dabu varētu apdzejot un paust Sēlijas un Latvijas skaistumu,” atklāšanā dalījās skulptūras autors Jānis Grāvītis.

Jāņa brālis Mārtiņš savukārt izveidojis īsfilmu, kura ataino skulptūras tapšanas procesu, kas aizņēma aptuveni desmit mēnešus.

— Laikraksts “Staburags”

Bībeli var lasīt arī digitāli

Sociālajā vietnē “Facebook” “EBībele” profilā ievietota informācija, ka Latvijas Bībeles fonds digitalizējis Ernsta Glika pirmās latviešu Bībeles 1694. gada izdevuma tekstu vecajā drukā. Tas tagad ikvienam ir brīvi pieejams lasīšanai un izpētei “EBībele” platformā. Kā zināms, oriģināls atrodas Alūksnes Bībeles muzejā.

Kā uzsver Latvijas Bībeles biedrības ģenerālsekretārs Valdis Tēraudkalns, alūksnieši var būt lepni par to, ko šeit paveicis Ernsts Gliks. “Tas ir svarīgi un nozīmīgi gan vēsturiski, gan kulturoloģiski, gan reliģiozi. Bībeles digitalizācija notiek jau gadiem. Digitalizācija ir dažādos portālos, un šis nav unikāls gadījums. Bībeles pieejamas digitāli, ir arī aplikācijas, kur to var lasīt izvēlētajā valodā,” informē V. Tēraudkalns.

Bībeles muzeja vadītāja Solveiga Selga uzskata, ka šāds digitalizēts variants cilvēkiem ir vajadzīgs: “Konkrēti vecajā drukā lasāma Bībele vairāk ir kā simbols, vēstures liecība. Diemžēl veco druku lasa retais, skolās jau tādas lietas nemāca.” Bībeles muzejā interesi izrāda daudzi – gan no Latvijas, gan citām valstīm, īpaši vācieši. “Prieks, ka, sākoties mācībām, jau piesakās vairākas skolēnu grupas – šī ir iespēja jaunajai paaudzei vairāk izzināt visu par Ernstu Gliku,” pastāsta S. Selga. Bībeles muzejā ikvienam ir iespēja pamēģināt lasīt vecajā drukā.

Bībeli digitālā formātā lasa daudzi. “Tas ir ļoti svarīgi, jo jaunā paaudze tekstu uztver un izmanto vairāk digitāli. Šī ir lieliska iespēja, jo cilvēks, lasot šādi, varbūt sajūt vēlmi iegādāties Bībeli kā tipogrāfisku izdevumu savās mājās. Bet vairums informāciju mūsdienās patērē internetā, tas ir neizbēgami,” secina V. Tēraudkalns. “Ja neprot lasīt vecajā drukā, ir iespēja nomainīt burtu fontu – tāpēc vien tā ir laba iespēja. Ernsta Glika Bībele ir specifisks izdevums, kas ir cilvēkiem, kuri interesējas par vēsturi, kuri zina tā vērtību,” uzsver Latvijas Bībeles biedrības ģenerālsekretārs.

— Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Veido Latvijas senioru skolu tīklu

Lai smeltos pieredzi un visā Latvijā izveidotu senioru skolu tīklu, 18. septembrī Jelgavas Senioru biedrības mājā Dobeles ielā 62 gaidāmi viesi no deviņām pašvaldībām, kur šādas skolas jau darbojas.

Biedrības vadītāja Ilga Antuža stāsta, ka 15. oktobrī Jelgavas Senioru universitāte uzsāks jau trešo mācību gadu. Pieteikušies 48 dalībnieki, kas vēlas uzlabot savu datorprasmi, mācīties svešvalodas, apgūt medijpratību, dziedāt, dejot vai sportot. I. Antuža paskaidro, ka mācību maksu sev vēlamajā priekšmetā sedz paši pensionāri. Viņasprāt, izveidojot Latvijas senioru skolu tīklu, varētu būt tā, ka vismaz daļēji mācības tiktu apmaksātas no publiskajiem līdzekļiem. “Valstij taču ir izdevīgi, ja seniori satiekas, radoši attīstās, nevis jūtas sabiedrības atstumti un slimo.”

Krāslavā senioru skola darbojas jau devīto gadu, bet vēl ir daudz pašvaldību, kur regulāras senioru apmācības pašlaik nenotiek.

Latvijas senioru skolu tīkla izveidi Sabiedrības integrācijas fonds ir atbalstījis ar pusmiljonu vērtu projektu.

— Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Dāvina gleznu Bauskas pilij

Bauskas pilī nosvinēta Iecavas mākslinieces Tatjanas Paļčukas-Rikānes daiļradei veltītas grāmatas atvēršana.

Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja Ingrīda Burāne, kura grāmatai rakstījusi priekšvārdu, sociālajā tīklā uzsver: “Latvijā atkal viena grāmata par nopietnu un labu gleznotāju! Gleznotāja ir viena no savas paaudzes pazīstamākajām Latvijas māksliniecēm starptautiskās mesēs, galerijās un ārvalstu mākslas ziņu lapās.”

Savu jaunāko darbu – uz audekla iemūžinātu Bauskas pils un Mūsas upes ziemas ainavu – T. Paļčuka-Rikāne uzdāvināja Bauskas pilij, pateicoties par gadiem kopto sadarbību un draudzību.

“Grāmatu “Tatyana Palchuk. Gleznotāja Tatjana Paļčuka-Rikāne” latviski un angliski ar mākslinieces darbu reprodukcijām sagatavojis un izdevis viņas dzīvesbiedrs Pēteris Rikāns ar domubiedru, Bauskas novada pašvaldības un uzņēmuma “Hausmeister” atbalstu.

P. Rikāns “Bauskas Dzīvei” iepriekš pauda, ka abi dzīvesdraugi ir ļoti pateicīgi atbalstītājiem un iecerējuši grāmatas eksemplārus dāvināt bibliotēkām.

— Laikraksts “Bauskas Dzīve”

#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele” un reģionālie laikraksti. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.