Reģionu ziņas: Drosmīgā audžumamma saņem “Latvijas lepnuma” balvu; Rosina novākt Roberta Eidemaņa krūšutēlu

Saņem “Latvijas lepnuma” balvu

Mālupiete Ivita Kļaviņa ir “Latvijas lepnums” – to noteikti apliecinās katrs novadnieks, kurš zina, ka Kļaviņu ģimenē aug deviņi bērni, arī audžubērni, no kuriem viens – piecgadīgā Ance – ir ar ievērojamām veselības problēmām, un vecāki Ivita un Aivars nenogurstoši cīnās par katru meitiņas smaidu.
Mazās Ances gaitām ceļā uz labāku veselību jau vairākus gadus seko līdzi visa Latvija, atbalsta un novērtē ģimenes centienus. Tādēļ nav pārsteigums, ka vairāki cilvēki Ivitu Kļaviņu izvirzījuši pagodinājumam “Latvijas lepnums”, un žūrija no 232 pieteikumiem izraudzījusies desmit goda balvas laureātus, arī Mālupes drosmīgo audžumammu.
Svinīgā godināšanas ceremonija “Latvijas lepnums” nu jau 21. gadu aizkustina tūkstošiem televīzijas skatītāju. Tā ir kļuvusi par tradīciju, kas aicina novērtēt cilvēkus, kuri ik dienas ir mums līdzās, iepazīstinot ar stāstiem par izciliem, sirsnīgiem, labiem cilvēkiem. Balvas ik gadu tiek piešķirtas ļoti dažādās nominācijās, uzsverot labo darbu daudzveidību. Mālupiete Ivita Kļaviņa izvirzīta nominācijā “Ģimene”.
Televīzijā viss notiek citādāk, tādēļ pārsteigums par izvirzīšanu Ivitai Kļaviņai kļuvis zināms jau vasarā. “Augustā saņēmu telefona zvanu no TV3 pārstāvja, kurš vēstīja par žūrijas lēmumu, un man tas šķita kaut kas neaptverams! Vienmēr ar aizkustinājumu skatos ceremoniju “Latvijas Lepnums”, un pēc tam man šķiet, ka pasaule ir daudz labāka, nekā to stāsta ziņu raidījumos. Nekad nebiju iedomājusies, ka arī es varētu būt tur, starp šiem īpašajiem cilvēkiem, un saņemt šādu atzinību,” stāsta I.Kļaviņa. Septembra beigās sekojusi pieteikuma sižeta filmēšana, kas izrādījies tikpat sirsnīgs un aizraujošs piedzīvojums kā vēlākā dalība ceremonijā, un tad jau atlicis gaidīt ceremonijas filmēšanu. “Gatavojāmies, piemēram, sarūpējot visai ģimenei vienotus zili baltus tērpus, un, jāatzīst, pašiem pēc tam bija prieks par bildēm, kas paliks atmiņai par šo pagodinošo notikumu. Neiztrūka satraukuma un arī pa kādai asarai. Ne tikai tādēļ, ka saņemam šādu balvu, bet tādēļ, ka šī bija iespēja būt kopā ar tik daudz fantastiskiem cilvēkiem, ar ko Latvija var lepoties,” teic I. Kļaviņa.
Kā māmiņa tiek galā ar darbiem tik kuplā ģimenē un kas viņu stiprina sarežģītajā Ances veselības uzlabošanas cīņā? Ivita attrauc, ka viņai nav jāmeklē pareizie atbildes vārdi, jo tie ir vienkārši – tas nebūtu iespējams bez viņas vīra Aivara un lielo bērnu atbalsta. “Mēs esam komanda,” teic mamma.
Kā klājas Ancei? “Meitiņai ir jau pieci gadi, viņa strauji aug, tādēļ vajadzīgs atkal nākamais terapijas kurss, kas palīdzēs mazināt saspringumu un uzlabot pašsajūtu. Taču viņa smaida, un tas ir atalgojums mūsu pūlēm,” stāsta I. Kļaviņa. Tādēļ jau 1. decembrī Ivita ar mazo Anci dodas uz Slovākiju, “Adeli” starptautisko rehabilitācijas centru, kur turpinās cilmes šūnu terapiju. Pašlaik ģimene tam gatavojas gan emocionāli, gan finansiāli, jo tam vēl nepieciešami līdzekļi. Pēc valsts svētkiem plānota arī labdarības akcija, lai savāktu trūkstošo summu.
— Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Rosina novākt Roberta Eidemaņa krūšutēlu

Valkas novada pašvaldības domes deputāte Baiba Karpova (“Progresīvie”) sociālajos tīklos izteikusi viedokli par rakstnieku un karavīru Robertu Eidemani (1895–1937) un aicinājusi novada iedzīvotājus izteikt savu nostāju par to, vai šim krūšutēlam Valkā būt vai to vajadzētu nojaukt.
Ja iedzīvotāji piekrīt B. Karpovas aicinājumam par R. Eidemaņa pieminekļa novākšanu Valkā, viņi līdz 9. decembrim aicināti doties parakstīties uz Valkas novada Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru Valkā, kā arī klientu apkalpošanas centriem novada pagastos.
Savā videouzrunā deputāte B. Karpova atgādina, ka pirms kāda laika (deputāti par to lēma 2022. gada oktobra domes sēdē – redakcijas piebilde) domes deputāti pieņēma lēmumu par Oškalna, Friča Roziņa un Puškina ielas nosaukumu maiņu. Pēc nosaukumu maiņas Oškalna iela nes savu vēsturisko nosaukumu Smēķu iela, Puškina iela pārdēvēta par Kārļa Skalbes ielu, bet Friča Roziņa iela – par Voldemāra Roberta Zāmuela ielu. B. Karpova brīnās, kāpēc jau tolaik deputāti neizskatīja jautājumu par R. Eidemaņa personību.
“Viņš bijis rakstnieks, literāts, bet lielāko savas dzīves daļu – kareivis. Manuprāt, ļoti būtisks fakts ir tas, ka Eidemanis ir vadījis cīņu pret Ukrainas patriota Mahno vadītajām vienībām Ukrainā. Kā cīņas metodi izmantojis ķīlnieku sagrābšanu, līdzi jūtošo apšaušanu, iebiedēšanu. Jā, piekrītu, ka Eidemanis ir bijis arī rakstnieks. Viņš ir rakstījis dzeju, prozu, stāstus, romānus un lugas. Gribu pieminēt to, ka lielākajā daļā daiļdarbu, kas ir tapuši 20. un 30. gados Padomju Savienībā, dominē padomju cilvēks un sociālistiskā iekārta, oktobra apvērsumi un komunistiskās partijas slavināšana. Romantisko skatījumu, kas nedaudz saglabājies dzejā, pārmāc klišejisks patoss un lozungi,” savā videouzrunā pauž B. Karpova.
— Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Šveicieši iegulda līdzekļus piesārņojuma likvidēšanā

Šveices valdība plāno ieguldīt 12 miljonus eiro ar naftas produktiem vēsturiski piesārņotas teritorijas sanācijai Aizkrauklē.
Apstiprinot šo sadarbību, Šveices valsts ekonomikas lietu sekretariāta Ekonomiskās sadarbības un attīstības nodaļa vadītāja Laurence Mortiera un Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumos Armands Eberhards parakstīja programmas “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” līgumu. Ar šo nozīmīgo notikumu oficiāli tiek sākta programmas ieviešanu, lai īstenotu teritorijas labiekārtošanas darbus Aizkrauklē.
Vēsturiskais piesārņojums Aizkrauklē, Dzelzceļa ielā, radies dzelzsbetona izstrādājumu rūpnīcas teritorijā, kas 20. gadsimta vidū uzcelta Pļaviņu HES būvniecības vajadzībām. Teritorijas platība ir aptuveni 10,6 ha, un teritorijas detalizētajā izpētē konstatēts piesārņojums ar naftas produktiem. Šajā teritorijā piesārņojuma līmenis pārsniedz regulējumā noteiktos augsnes un grunts kvalitātes robežlielumus.
“Programmas rezultātā tiks uzlabota vides kvalitāte, nodrošinot iedzīvotājiem sakārtotu, tīru un drošu apkārtējo vidi. Šveices-Latvijas sadarbības programma ļaus būtiski samazināt un ierobežot turpmāko emisiju rašanos no piesārņojuma avota gruntī un gruntsūdenī. Pēc plānveida darbu pabeigšanas tiks izveidota pēcsanācijas monitoringa sistēma ar mērķi uzraudzīt teritorijā notiekošo vides procesu atbilstību vides kvalitātes prasībām,” stāsta Valsts vides dienesta ģenerāldirektors Andris Ķēniņš.
Programmas ieviešanai paredzēts finansējums 14,35 miljoni Šveices franku jeb 15,07 miljons eiro (Šveices finansējums 12,81 miljoni eiro un Latvijas valsts budžeta finansējums 2,26 miljoni eiro).
— Laikraksts “Staburags”

Valsts svētkiem — fotoizstādes ar veltījumu Latvijai

Bauskas kultūras centra izstāžu zālē skatāma tautas fotostudijas “Bauska” dalībnieku ikgadējā izstāde “Latvijai”. Savukārt Rundāles multifunkcionālajā centrā – vasaras fotoplenērā tapušo darbu ekspozīcija.
Šovasar Rundālē sarīkots pirmais fotoplenērs “Ieraudzīt citādu Rundāli”. Uz to kultūras darba organizatore Lilita Lauskiniece bija aicinājusi Ogres un Uzvaras fotokluba pārstāvjus, tautas fotostudijas “Bauska” dalībniekus, piebiedrojās arī fotogrāfe no Rīgas.

Uzdevums dalībniekiem bija – tvert Rundāli neparastā rakursā. Fotogrāfijas tapa Pilsrundālē, Saulainē, Ziedoņos, Mežotnes pilskalna apkārtnē. Līdz pat 1. oktobrim katrs no dalībniekiem iesūtīja pa desmit darbiem izvērtēšanai. Fotoattēlus uz lielā ekrāna skatīja un analizēja žūrija, kurā strādāja fotogrāfi Jānis Paļulis un Ints Lūsis, kā arī mākslas zinātniece Indra Liepa un mākslinieces Laura Ikerte un Inese Mežkaze. Labākie 27 darbi atlasīti izstādei.

Savukārt izstādes “Latvijai” sarīkošana tautas fotostudijai “Bauska” gadu laikā kļuvusi par neatņemamu kolektīva tradīciju. Vietējie fotomākslinieki caur objektīvu tvēruši gan dabasskatus, gan cilvēku portretus, gan amizantus mirkļus, bet visus attēlus vieno mīlestība pret savu valsti – Latviju.
— Laikraksts “Bauskas Dzīve”

#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele” un reģionālie laikraksti. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”