Dzirkstele.lv
Samazinās vietējo pasažieru skaits
SIA “Gulbenes Alūksnes bānītis” šogad desmit mēnešos pārvadājis 16 697 pasažierus, kas ir par 3% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, Sabiedriskā transporta padomes sēdē informējuši Autotransporta direkcijas (ATD) pārstāvji.
Kā atklāj uzņēmuma Pārvadājumu daļas vadītājs Raitis Melders, tas saistīts ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, pieaugošo inflāciju un ikdienas izdevumu palielināšanos. “Bānītis vēl joprojām izpilda divus reisus dienā, bet ir samazinājies cilvēku skaits, kuri dzīvo bānīša dzelzceļa līnijas tuvumā un to izmanto. Ar tūrisma plūsmu sezonā gan viss ir kārtībā, bet skarbā realitāte ir tā, ka vietējo iedzīvotāju ar katru gadu paliek arvien mazāk,” aicināts atklāt pasažieru samazinājuma iemeslus, laikrakstam saka R. Melders. Viņš norāda arī uz to, ka sabiedriskā transporta pārvadājumi, autobusu satiksme Latvijā pašlaik ir reorganizācijas procesā, tādēļ pasažieriem ir zudusi tai uzticība. Tiek atcelti reisi, ir neskaidrība transporta kustības sarakstos tuvākajam periodam, bet ļaudīm ir nepieciešama prognozējamība. “Iedzīvotājiem vajadzīgi sabiedriskā transporta pakalpojumi, kas ir droši, viņi vēlas zināt, ka sev nepieciešamajā galapunktā nonāks konkrētajā laikā. Zinu cilvēkus jau cienījamos gados, kuri izvēlas nokārtot autovadītāja tiesības, iegādāties savu auto, lai būtu mobili,” saka R. Melders.
Tūrisma jomā pasažieru samazinājums vēl nav jūtams, tomēr uzņēmuma pārstāvis atgādina, ka dzīvojam ģeopolitiski nedrošā vietā, kas to ietekmē. “Diemžēl mums blakām ir lielais nedrošais kaimiņš, un tur mēs neko darīt nevaram. Tas negatīvi ietekmē galvenokārt tūristu plūsmu no Lielbritānijas un Vācijas. Nereti nākas aktīvi strādāt ar britiem un vāciešiem, lai iedrošinātu viņus mūsu valsts tūrismam,” saka R. Melders.— Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas
Informē par “Rail Baltica”
Gatavojoties “Rail Baltica” pamattrases būvdarbu aktīvajai fāzei, “Eiropas Dzelzceļa līnijas” (EDzL) kopā ar ģenerāluzņēmēju “ERB Rail” no 11. līdz 13. decembrim Iecavas kultūras namā rīkos pamattrases būvniecības informatīvās dienas, “Bauskas Dzīvi” informēja projekta pārstāvis Miks Lūsis.
Informatīvajās dienās varēs uzzināt vairāk par projekta būvdarbu norisi un tā ietekmi uz Bauskas reģionu un vietējo kopienu. Pasākums atsevišķi organizēts sadarbības organizācijām un atsevišķi – iedzīvotājiem.
Pamattrases celtniecība ietver “Rail Baltica” darbus ārpus Rīgas. Jāizveido “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas pamattrases infrastruktūra 230 kilometru garumā – sliežu ceļu apakšbūve un virsbūve, zemes sagatavošana, uzbērumu, dzelzceļa tiltu, ceļu, pazemes pāreju, pārvadu izbūve, inženiertehnisko tīklu pārvietošana, sliežu un balasta uzstādīšana. EDzL valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs norāda: ““Rail Baltica” projekts Latvijā ir sasniedzis nākamo fāzi – sadarbībā ar būvnieku, inženiertīklu turētājiem, valsts un pašvaldību iestādēm ir pabeigti priekšdarbi, lai sāktu būvniecību pamattrases posmā Bauskas novadā pie Iecavas. Šajā posmā īpašs uzsvars ir likts uz resursu un infrastruktūras plānošanu, kā arī spēcīgas komandas izveidi, lai būvdarbi sekmīgi ritētu uz priekšu.” — Laikraksts “Bauskas Dzīve”
Sociālais uzņēmums “Visi Var” atver veikalu Smiltenē
Smiltenē, Tūrisma informācijas centra telpās, darbu uzsācis biedrības “Cerību spārni” sociālā uzņēmuma “Visi Var” labdarības veikals, kurā var iegādāties tādas preces, kādu citur pilsētā nav.
Visas veikalā izliktās lietas prasmīgu meistaru vadībā izgatavojuši cilvēki ar invaliditāti biedrības “Cerību spārni” dienas centros, specializētajās darbnīcās, tajā skaitā daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā “Īve” Smiltenē un sociālā uzņēmuma “Visi Var” ražotnēs.
Piedāvājumā ir daudz un dažādas sveces, keramika, trauki, adījumi, galdauti, šalles, cepures, koka izstrādājumi – karotes, dēlīši, mīklas ruļļi, krājkasītes un citi, rotas, atstarotāji, cepumi, tējas un citas lietas. Iegādātās preces turpat, veikalā, var iesaiņot dāvanai.
Sociālajam uzņēmumam “Visi Var” veikali jau ir Siguldā un Valkā. Trešais veikals Smiltenē atvērts, sadarbojoties biedrībai “Cerību spārni”, sociālajam uzņēmumam “Visi Var”, Smiltenes novada pašvaldībai un Tūrisma informācijas centram.
Uzņēmuma “Visi Var” vadītāja Indra Seļuka stāsta, ka uz šiem veikaliem tiek nogādāta produkcija no biedrības “Cerību spārni” dienas aprūpes centriem Bauskas, Cēsu, Siguldas un Smiltenes novados un no uzņēmuma “Visi Var” šūšanas un kokapstrādes darbnīcām.
Ienākumi no uzņēmuma “Visi Var” veikalos pārdotās produkcijas tiek ieguldīti biedrības “Cerību spārni” specializētajās darbnīcās jauniem projektiem, jaunam aprīkojumam, materiāliem un darba vides labiekārtošanai, lai cilvēki ar invaliditāti varētu jēgpilni pavadīt savu laiku. — Laikraksts “Ziemeļlatvija”
Atkal ir sava aptieka
Trapenē svinīgi atklāta SIA “Līvena aptieka” aptiekas filiāle, kas turpmāk atradīsies “Doktorātā”.
Uzreiz pēc atklāšanas vietējiem iedzīvotajiem bija iespēja apmeklēt aptieku un uzzināt par pieejamajiem pakalpojumiem. Šis notikums ir svarīgs solis, lai nodrošinātu farmaceitiskās aprūpes pieejamību lauku teritorijā, īpaši pēc tam, kad kopš jūlija Trapenes pagasta iedzīvotāji bija palikuši bez aptiekas.
“Man tas ir patīkams jaunums. Laikā, kad palikām bez aptiekas, jutāmies tā, it kā mums laukos atkal kaut ko atņem nost. Aptiekas pieejamība ir ļoti būtiska, sevišķi tiem, kuriem grūti tikt uz pilsētu un pašiem nav automašīnas. Arī pašai ģimenē aug mazi bērni un būtiski, ka saslimšanas gadījumā var aiziet uz aptieku, kas ir tepat uz vietas,” uzsver Sintija no Trapenes.
Aptiekas atvēršana ir atbalsts vietējiem iedzīvotājiem, nodrošinot nepieciešamos medikamentus un konsultācijas tuvu mājām. Šāda pakalpojuma pieejamība ne tikai atvieglo ikdienu, bet arī palīdz saglabāt un veicināt veselību.
Aptieka klientiem nodrošina recepšu un bezrecepšu medikamentus, valsts kompensējamos medikamentus, uztura bagātinātājus, kā arī preces skaistumam un labsajūtai. Protams, zāļu sortiments var tikt mainīts, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības un nepieciešamību pēc kādiem citiem medikamentiem un veselību veicinošiem produktiem. — Laikraksts “Ziemeļlatvija”
Sākti Skrīveru dendroloģiskā parka sakopšanas darbi
Katru gadu “Latvijas valsts mežu” apsaimniekotajā Skrīveru dendroloģiskajā parkā notiek regulāri uzturēšanas darbi, bet šogad iesākti arī papildu darbi, ķeroties pie izstrādātā rekonstrukcijas plāna realizācijas, apkopjot stādījumus un uzlabojot infrastruktūru.
Pēc “Latvijas valsts mežu” pasūtījuma Skrīveru dendroloģiskā parka izpēti, novērtējumu un plāna izstrādi veica Daugavpils Universitāte, kas uzvarēja uzņēmuma izsludinātajā iepirkumā. Darba grupā bija kvalificēti un pieredzējuši eksperti ar dendroloģijas, entomoloģijas, ainavu arhitektūras un parku apsaimniekošanas zināšanām, un šo komandu vadīja dendroloģijas eksperts, bioloģijas doktors Pēteris Evarts–Bunders. “Parka rekonstrukcijas plāns izstrādāts, analizējot parka stāvokli, vēsturisko parka attīstību un, uzklausot interesentu, pašvaldības un valsts institūciju pārstāvju ieteikumus parka tālākai apsaimniekošanai. Tas arī paredz, kuri ir tie darbi, kas jāveic ātrāk, un tos mēs uzsākām jau šogad, kā arī darbus, kas paveicami, apsaimniekojot parku,” skaidro “Latvijas valsts mežu” Vidusdaugavas reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Jānis Belickis. Viens no steidzamākajiem darbiem, kas šoruden paveikts, ir 110 vecu koku sakopšana, ko veica profesionāli, sertificēti arboristi. Netālu no ieejas viena celiņa malā slejas jauns koka namiņš — tas ir viens no šīgada darbiem, kas paveikts saskaņā ar parka rekonstrukcijas plānu. Tā ir tualete, kas aizstās parkā esošo plastmasas kabīni. “Parks ir liels, apmeklētāju daudz un bez labierīcībām neiztikt. Pēdējos gados mums bija vienošanās ar pašvaldību, ka tā izvieto sezonālo pārvietojamo tualeti, taču šobrīd izbūvētas pastāvīgas labierīcības, kurās varēs iekļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem. Namiņš speciāli būvēts dziļāk parkā, nevis automašīnu stāvlaukumā, jo tas domāts parka apmeklētājiem, nevis garāmbraucējiem. — Laikraksts “Staburags”
SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele” un reģionālie laikraksti. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”
Reklāma