Diāna Lozko
Saruna pirms militārajām mācībām “Kristāla bulta 2025”
Šogad no 5. līdz 11. maijam arī Gulbenes novadā norisināsies Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes organizētās militārās mācības “Kristāla bulta 2025”. Militāro mācību norise ļaus karavīriem un sabiedroto vienībām pilnveidot operacionālās prasmes, trenēt aizsardzības un uzbrukuma operācijas, kā arī stiprināt sadarbību ar NATO sabiedrotajiem.
Mācību laikā piedalīsies arī karavīri un militārais personāls no Gulbenes novada. Ādažu militārajā poligonā “Dzirkstelei” bija iespēja tikties ar diviem novadniekiem, lai apspriestu šobrīd tik aktuālo valsts drošības jautājumu un to, kāda bija viņu motivācija izvēlēties dienēt un strādāt NBS.
Dienests – labs rūdījums
Karavīrs Pēteris Romanovs no Gulbenes ir 19 gadus vecs jaunietis, kurš pilda 11 mēnešu ilgu dienestu NBS.
Pēteris stāsta, ka viņa vecāki, mamma Dzintra Ločmele un tētis Andris Romanovs, nebūt nebija satraukušies par dienesta uzsākšanu.
“Mana mamma teju 20 gadus ir Zemessardzē, un viņa bija tā, kura man ieteica veikt šādu izvēli,” teic Pēteris.
Viņš kopš dienesta uzsākšanas pārcēlies uz dzīvi Rīgā, taču gana bieži viņš brīvdienās izvēlas braukt uz Gulbeni, jo, kā saka pats jaunietis, tieši Gulbene ir viņa mājas un te ir drošības sajūta.
“Dienests ir labs rūdījums, un šī ir ļoti laba iespēja jauniešiem pēc vidusskolas. Arī es vēl nevarēju izlemt, ko īsti vēlos darīt un uz kuru augstskolu iet. Tieši tādēļ gribējās gan sevi norūdīt, gan šos 11 mēnešus paņemt pauzi no mācībām, lai saprastu, ko īsti vēlos,” teic jaunietis, kurš brīvajos brīžos aizraujas arī ar basketbolu. Viņš basketbola klubā “Gulbenes Buki” nospēlējis trīs sezonas.
Runājot par to, kas dienestā ir grūtākais, Pēteris teic, ka sākumā visgrūtākais bijis tieši atrasties tālu no mājām.
“Dienestā ir daudz jāmācās, mācāmies arī vadīt bruņutehniku. Sākumā, protams, bija grūti pierast arī pie režīma, bet, kopš pamatapmācība ir noslēgusies, iestājusies jau ikdiena. Tagad ceļos 7.40 un tas nebūt nav agri,” stāsta Pēteris un uzsver, ka no dienesta nebūtu jābaidās arī šobrīd, kad ģeopolitiskā situācija ir saspringta. Viņš uzskata, ka sagatavotība jebkurai situācijai mazina bailes un paniku.
Armija un drifts
Savukārt 38 gadus vecais majors Elvijs Zirdziņš ar militāro karjeru saistīts jau 14 gadus. Viņš šo virzienu izvēlējies tādēļ, ka vēlējies sava veida izaicinājumu.
“Man gribējās arī sevi pārbaudīt. Trāpīju pareizajā vietā, jo šis noteikti ir dzīves rūdījums, kas ir ļoti vērtīgs,” stāsta Elvijs, kura dzīve rit Ādažos, taču vismaz četras reizes gadā viņš atbrauc uz Gulbeni.
“Braucu pie vecākiem Raimonda un Ilmas Zirdziņiem. Biežāk gan viņi brauc pie manis,” teic Elvijs.
Viņš jau pusaudža gados, kad dzīvoja Gulbenē, sāka aizrauties ar autosportu – driftēšanu (sānslīdē jāveic noteikta līkumu sērija pēc iespējas lielākā leņķī attiecībā pret līkumu – red.).
“Piedalos arī drifta sacensībās un pats arī laboju automašīnas – tas mani ļoti aizrauj. Mani autosports interesēja jau bērnībā. Arī Gulbenē sanācis pabraukāties,” smaidot atzīst Elvijs.
Karavīram jābūt gatavam jebkurai situācijai
Runājot par drošības izaicinājumiem šobrīd ģeopolitiskajā situācijā, Elvijs stāsta, ka kopš kara Ukrainā ļoti liels cilvēku pieplūdums vērojams tieši Zemessardzē, kur var iestāties arī vecāka gadagājuma cilvēki.
“Runājot ar jauniešiem, kuri iesaistās valsts aizsardzības dienestā, daudzi atzīst, ka vēlas iziet militāro apmācību uzreiz pēc vidusskolas, lai vēlāk ir vienkārši mierīgāk,” saka Elvijs.
Viņš uzskata, ka, protams, šajā situācijā zināmam satraukumam jābūt, taču tas nevar paralizēt ikdienu.
“Kā profesionālā dienesta karavīrs es daru savu darbu. Ir vienkārši jāsāk vairāk ņemt pieredzes no karadarbības Ukrainā, jāapgūst kas jauns. Neviens nezina kara iznākumu, mēs zinām tikai to, ka karavīram vienmēr, kā tas bija arī pirms kara Ukrainā, jāgatavojas ļaunākajam scenārijam. Karavīram vienmēr ir jābūt gatavam jebkurai situācijai,” teic majors.
Viņš atzīst, ka līdz ar nemierīgo situāciju ir arī vecāki, kuri satraucas par jauniešu iesaisti dienestā.
“Ādažos ir arī vecāku diena, un, kad viņi šeit ienāk, mums ir iespēja viņus iepazīstināt ar to, kas šeit notiek, un viņus nomierināt. Visi šeit ir labās rokās,” uzsver Pēteris un aicina nesatraukties. “Armijā darbojamies ikdienas rutīnā, nevajag krist panikā. Sekojam līdzi jaunumiem, bet turpinām arī dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.”
Kristāla bulta 2025
Mācību laikā Vidzemes reģiona teritorijā, arī Aizkraukles, Ādažu, Cēsu, Gulbenes, Madonas, Ogres, Ropažu, Siguldas, Saulkrastu un Smiltenes novados, būs novērojama militārā tehnika un karavīru pārvietošanās. Visas darbības tiks īstenotas, ievērojot drošības pasākumus un minimāli ietekmējot iedzīvotāju ikdienas gaitas. Mācību laikā karavīri darbosies arī pilsētvidē, lai maksimāli pietuvinātu apmācību apstākļus reālajām situācijām.
AVOTS: “MOD.GOV.LV”
#SIF_MAF2024 #stiprakopienastipravalsts
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
Rakstā vairākkārtīgi Elvijs nodēvēts par Pēteri, vai pirms publicēšanas kāds arī pārlasa ko uzrakstījis?
Tu vispār rakstu izlasīji? Tur ir gan Elvijs, gan Pēteris.
Un Pēteris viesojas pie Elvija vecākiem