Sabiedrības iniciatīva — aptauja internetā; ir idejas par brīvo telpu izmantošanu
TREŠDIENAS VAKARĀ – 4. martā pulksten 17.30 – Druvienas bibliotēkas telpās notika pašvaldības pārstāvju tikšanās ar iedzīvotājiem. Saradies apmēram ducis vietējo. Sarunas tēmu domnieki iepriekš nebija norādījuši. Tomēr Druvienā gribēja dzirdēt tieši to, kas tālāk notiks ar kultūras namu un kultūras dzīvi pagastā. To laikrakstam apliecina ar Druvienu saistītā Rīgā dzīvojošā novadniece Baiba Gulbe.
Notiekošajam līdzi seko klātienē un attālināti
B.Gulbe arī informē “Dzirksteli”, ka ir nosūtījusi N.Mazūram vēstuli, vaicājot, kāda būs Druvienas kultūras nama nākotne un pagasta attīstība kopumā. “Divu gadu laikā taču nav neviena lēmuma par kultūras nama remontu,” viņa pauž sarūgtinājumu laikrakstam. Saka – griboties zināt arī, vai ir kāds pašvaldības lēmums par apkures sistēmas remontu Druvienas kultūras namā.
Viņa nav vienīgā tāda, kuras dzimtā puse ir Druviena, un arī saikne ar pagastu ir saglabāta, kaut pašas ikdiena rit ārpus Gulbenes novada. B.Gulbe apliecina – daudzi Latvijā uzmanīgi un ieinteresēti seko līdzi tam, kas notiek viņu dzimtajā Druvienā.
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Mazūrs “Dzirkstelei” stāsta: “Sarunas sākumā varbūt gribēja kāds runāt asāk… Izrunājāmies par visu, par ko mums jautāja. Veidojās saruna labi. Uz sadarbību! Cerams, ka viss būs labi.”
Viņš apliecina – nākamajā apkures sezonā Druvienas kultūras namam būs nodrošināts siltums. Bijusi saruna par šīs ēkas otru daļu, par administratīvajām telpām. Par tām pašvaldība gaidot druvēniešu priekšlikumus, idejas. “Pašvaldība šo ēkas daļu neapsaimniekos. Līdz ar to gaidām idejas. Varbūt kāds grib nošķirt nost šo ēkas daļu. Ideju ir daudz. Paskatīsimies, kas būs realizētāji,” teic N.Mazūrs.
Jau pēc iedzīvotāju un novada domes pārstāvju tikšanās Druvienā 4. martā internetā ar vietnes “Facebook.com” starpniecību ir publiskota iespēja aptaujā ikvienam paust savu viedokli par Druvienas kultūras nama nākotni un redzējumu pagasta kultūras dzīves attīstībai.
“Redzēju, ka Druvienas kopiena ir izveidojusi šo aptauju. Tātad viss virzās uz priekšu. Galvenais ir citam citu uzklausīt un rast risinājumus,” “Dzirkstelei” saka novada kultūras centra vadītāja Sarmīte Zdanovska.
Saruna noritēja miermīlīgi, ir virzība uz risinājumu
Ligita Zvaigznekalne, kura ilgus gadus ir vadījusi Druvienas Veco skolu-muzeju, klātienē bijusi uz 4. marta tikšanos ar pašvaldība pārstāvjiem. Viņa laikrakstam saka – ieskanējās arī, ka varētu nojaukt kultūras nama ēkā esošo administratīvo daļu. “Neatceros, kurš to pateica,” stāsta L.Zvaigznekalne. Viņai šāds priekšlikums šķiet barbarisks. Viens no iespējamajiem risinājumiem būtu šajā ēkas daļā – kādreizējā kantorī – veidot kopmītnes cilvēkiem, kuri strādā Lizuma uzņēmumos. “Mēs tādas idejas cēlām priekšā,” teic L.Zvaigznekalne un piebilst, ka kopumā saruna ar domniekiem noritējusi miermīlīgi.
“Pēc šīs sapulces man sirds bija viegla. Teikšu, kā ir. Cilvēki nebruka cits citam virsū. Deputāti apsolīja, ka ar nākamo sezonu kultūras nama daļā siltums būs. Tas ir ļoti labi. Ar kopā nākšanu ir jāvirzās uz rezultātu. Nav jēgas bļaustīties pa tukšo. Pacēlās jautājums, kas to kultūras dzīvi varētu kūrēt. No tautas nāca, ka jāmeklē cilvēks, kas varētu būt kultūras darba saturētājs, kas varētu uzņemties atbildību gan par kultūras namu, gan par “Silmaču” muzeju un estrādi, jo pagasts ir mazs, cilvēku nav daudz. Tur vienam cilvēkam slodze sanāktu,” viņa domā.
Kāpēc kultūras nams sabiedrībai ir tomēr tik svarīgs?
“Man jau liekas, ka Druvienas kultūras nams bija tik ļoti apvainojies… un tāpēc plīsa tur radiatori. Nesenā pasākumā pie kultūras nama piedaloties… cilvēki 30 tur bijām. Segās satinušies. Atmiņā nāca šā nama atklāšana pirms 40 gadiem, kad tur bija simtiem cilvēku. Vecie Druvienas vīri stāvēja, cepures noņēmuši. Tā – mūsu kultūras pils. Par pašu naudu celta. Piedalījās slavenības, Druvienu novērtēja! Saprotiet, to stāstu vajag saglabāt, šīs vietas garīgumu saglabāt. Atcerēties tos, kas cēla namu. Varam paciesties, kamēr būs risinājumi, bet lai tikai tas nams paliek, lai tiek saglabāts,” saka L.Zvaigznekalne.
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
#SIF_MAF2025 #stiprakopienastipravalsts2025
