Dzirkstele.lv
Šogad nozīmīgākais un vērienīgākais notikums Latvijā ir XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki. Gulbenes novadam ir vairāk nekā 30 kolektīvi, kas pretendē uz dalību Dziesmu un Deju svētkos. Par to “Dzirksteli” informē Gulbenes novada Kultūras pārvaldes vadītājs Atis Barinskis.
A.Barinskis stāsta, ka oficiāls apstiprinājums par dalību šobrīd ir 3 folkloras kopām: Druvienas kultūras nama folkloras kopai “Pērlis”, Lizuma kultūras nama folkloras kopai “Āravieši”, Rankas pamatskolas folkloras kopai “Dzīpariņi” un Lizuma kultūras nama lauku kapelai.
“5 teātri piedalīsies reģionu skatēs, pēc kurām noteiks dalībniekus svētkos. Mums ir 15 deju kolektīvi, 6 kori un 2 pūtēju orķestri, par kuru dalību esam diezgan droši, jo spēcīgi kolektīvi, lai arī skates vēl nav bijušas. Tāpat esam diezgan droši par Tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša” un Lizuma amatnieku kopas “Laipa” dalību
svētkos,” stāsta A.Barinskis. Kopējais dalībnieku skaits, kas no Gulbenes novada dosies uz svētkiem, varētu būt pat līdz 680, bet tas gan atkarīgs no skašu rezultātiem. “Domu, ka būs mazāk par 600 dalībniekiem, gan nepieļaujam,” saka A.Barinskis.
Gatavojas aktīvi, neizpaliek arī uztraukums
Deju virsvadītāja Zaiga Mangusa “Dzirkstelei” stāsta, ka Gulbenes novadā 15 deju kolektīvi gatavojas skatei, un tas nav maz. Skate notiks 22.aprīlī Gulbenes kultūras centrā, un tad jau šajā dienā pēc skates būs zināms, kuri kolektīvi dosies uz Dziesmu un Deju svētkiem.
“Gatavošanās šiem svētkiem notiek divu gadu garumā. Pagājušajā gadā patraucēja Covid-19, bet tagad nekas netraucē. Visi mūsu deju kolektīvi aktīvi gatavojas. Kādam kolektīvam varbūt vēl pietrūkst kāda dalībnieka, bet tas tiek meklēts. Ir, piemēram, gadījumi, kad cilvēki sāk apmeklēt deju mēģinājumus, bet tad tomēr aizbrauc strādāt uz ārzemēm, līdz ar to
kolektīvā iztrūkst kāda dalībnieka. Šogad nav tādu variantu, ka varētu aizņemties dejotāju no citiem kolektīviem. Katrs dalībnieks dejo tikai vienā kolektīvā – tas nolikumā ir stingri atrunāts, un, ja kāds to pārkāpj, tad viņu var vispār diskvalificēt. Katrā kolektīvā ir jābūt astoņiem pāriem. Ja nu kāds pēkšņi saslimst vai rodas citi veselības sarežģījumi, tad jābūt ārsta zīmei. Mēģināsim visi kolektīvi tikt uz svētkiem. Protams, kamēr nav pateikts, ka esi svētku dalībnieks, nav pamata arī domāt – jā, es tikšu. Tā tas nenotiek. Visiem ir stress un uztraukums, kā nodejos,” stāsta Z.Mangusa.
Līdz skatei dejotāji tiksies novada sadančos: 4.februārī – Lizumā, 4.martā – Staros, 1.aprīlī – Gulbenes kultūras centrā. Z.Mangusa skaidro, ka sadanči tiek rīkoti ar domu, lai dejotāji sevi pārbaudītu. “Tas ir pašiem sev kā priekšskate, kā pārbaudījums sev. Arī paši kolektīvi vēl atsevišķi rīko savus pasākumus. Tas ir kā treniņprocess,” saka Z.Mangusa.
Kas attiecas uz svētku repertuāru, Z.Mangusa stāsta, ka deju kolektīvi, kuriem ir augstāka grupa, deju ir vairāk un tās ir sarežģītākas, bet pārējiem, kā uzskata Z.Mangusa, dejas nav ļoti sarežģītas un nav neapgūstamas. “Pārsvarā repertuārs ir apgūts, bet sadancī varēs redzēt, kur katram līdz skatei varbūt vēl ir jāpiestrādā,” saka Z.Mangusa. Viņa cer, ka visi deju kolektīvi tiks uz svētkiem, jo ir liels gods piedalīties un pārstāvēt savu novadu Dziesmu un Deju svētkos.
Repertuārs ir sarežģīts
Arī kori tikpat aktīvi gatavojas lielajiem svētkiem. Koru virsdiriģents Uldis Kokars “Dzirkstelei” atzīst, ka repertuārs ir sarežģīts. Svētkos ir divi koru koncerti – “Tīrums. Dziesmas ceļš” un “Kopā augšup”.
“Koriem notiek kopmēģinājumi. Brauc ciemos arī virsdiriģenti no Rīgas. Skate notiks 1.maijā Alūksnē. Līdz skatei katram korim ir sava stratēģija, kā tas labāk var sagatavoties. Katrā ziņā sagatavošanās process notiek jau cauru gadu. Strādājām arī pandēmijas laikā, bet tad tas darbs bija sarežģītāks. Pērn vēl bija jautājums – varbūt svētkus pārcelt par gadu, bet tas, ka svētki notiek šogad, tomēr ir vēl papildus
grūdiens svētku dalībniekiem, lai sasparotos dubultā un turpinātu strādāt. Domāju, ka mums, latviešu tautai, jebkuri svētki ir milzīgs piedzīvojums, vai tie ir Dziesmu svētki vai kad Rīgai bija 800 gadi. Mums jau patīk svinēt un sanāk,” saka U.Kokars.
Savukārt par izredzēm koriem tikt uz svētkiem U.Kokars saka: “Tā jau ir mana atbildība, un domāju, ka tiks visi kori.”
Strādā pie Gulbenes novada kopējā koncepta
Neatņemama svētku tradīcija ir gājiens, un šogad gājiena tēma ir “Novadu dižošanās”. A.Barinskis stāsta, ka ir saņemti visu svētku kopējās vizuālās identitātes materiāli un tiek strādāts pie Gulbenes novada kopējā koncepta. Plānota darba grupas sanāksme un darbi, lai parādītu mūsu novadu pēc iespējas dižāk. “Jo mēs esam diži ar saviem kolektīviem un to tradīcijām!” uzsver A.Barinskis un turpina, ka šobrīd tiek strādāts pie kolektīvu sagatavošanas skatēm – gan vizuāli apgādājot ar nepieciešamajiem tērpiem un aksesuāriem, gan pilnveidojot izpildāmo repertuāru. Līdztekus notiek komunikācija par saimnieciskiem jautājumiem, lai precizētu vajadzības atrodoties jau Rīgā svētkos.
– Inita Savicka
Fakti
Gulbenes novadā svētkiem gatavojas:
DEJOTĀJI
– Stāmerienas tautas nama jauniešu deju kolektīvs “Poga” (B grupa),
– Litenes tautas nama jauniešu deju kolektīvs “Litenietis” (B),
– Lizuma kultūras nama jauniešu deju kolektīvs “Veiksme” (C),
– Rankas kultūras nama jauniešu deju kolektīvs “Malduguns” (C),
– Stradu pagasta jauniešu deju kolektīvs “Zeija” (C),
– Beļavas tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Ega” (D),
– Gulbenes kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Apinītis” (D),
– Lejasciema kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Unce” (E1),
– Litenes tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Ratenieki” (E1),
– Tirzas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Azanda (E1),
– Lizuma kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dārda” (E2),
– Gulbenes kultūras centra senioru deju kolektīvs “Vērdiņš” (F1),
– Gulbenes kultūras centra vidējās paaudzes deju kopa “Ratiņš” (F1),
– Lizuma kultūras nama senioru deju kolektīvs “Ozoli” (F2),
– Tirzas kultūras nama senioru deju kolektīvs “Avots” (F2),
KORISTI
– Gulbenes kultūras centra jauktais koris “Harmonija”,
– Lejasciema kultūras nama jauktais koris “Kaprīze”,
– Lizuma kultūras nama jauktais koris,
– Tirzas kultūras nama sieviešu koris “Tirzmalietes”,
– Jaungulbenes tautas nama sieviešu koris “Liede”,
– Gulbenes novada vidusskolas jauniešu koris “Silver” (nav vēl zināms par dalību noslēguma koncertā),
PŪTĒJI
– Gulbenes kultūras centra pūtēju orķestris,
– Lejasciema kultūras nama pūtēju orķestris “Lejasciems”.
Jau ir oficiāls apstiprinājums par dalību svētkos:
– Druvienas kultūras nama folkloras kopai “Pērlis”,
– Lizuma kultūras nama folkloras kopai “Āravieši”,
– Rankas pamatskolas folkloras kopai “Dzīpariņi”,
– Lizuma kultūras nama lauku kapelai.
Avots: Kultūras pārvalde
Par XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem
– No pirmajiem svētkiem 1873.gadā ar 1000 dziedātājiem tie izauguši par varenu kustību – XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos gatavojas piedalīties aptuveni 40 000 dalībnieku. Svētkiem gatavojas vairāk nekā 1600 kolektīvu Latvijā un vairāk nekā 100 ārvalstīs.
– XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki norisināsies Rīgā no 2023.gada 30.jūnija līdz 9.jūlijam.
– Svētku dalībnieku gājiens pa Rīgas pilsētas ielām notiks 2.jūlijā. Krāšņos tautas tērpos ģērbto dalībnieku vairāku stundu ilgais gājiens noslēgsies ar īpašu Dziesmu un Deju svētku dalībniekiem veltītu atklāšanas pasākumu.
Avots: “Dziesmusvetki.lv”
