VĒLĒŠANAS: Par ko un kāpēc balsot; “Delnas” pētnieks: cilvēkam jābūt gatavībai veltīt laiku, ja vēlies ietekmi Latvijas politikā

Kā izvēlēties, par ko balsot 14.Saeimas vēlēšanās? Sabiedrības par atklātību “Delna” pētnieks Olafs Grigus atzīst, ka viegla izvēle tā nav, ņemot vērā, ka balotējas 19 partiju saraksti. “19 sarakstus izpētīt no vidējā vēlētāja – tas ir daudz par daudz prasīts, tomēr gatavībai veltīt laiku cilvēkam būtu jābūt,” atzīst pētnieks. Tāpēc viņam ir ieteikumi, kam pievērst uzmanību, izvēloties, par ko balsot, ar tiem viņš dalījās ar žurnālistiem no reģionālajiem medijiem.

Satraucoša ziņa ir tā, ka aktivitāte vēlēšanās kopumā krītas – salīdzinājumam 12.Saeimas vēlēšanās balsstiesīgie: 1 552 235, nobalsojušie: 913 491 (58,85 %); 13.Saeimas vēlēšanās balsstiesīgie – 1 548 673, nobalsojušie – 844 925 (54,56 %). Atsevišķi politologi prognozē, ka arī 14.Saeimas vēlēšanās aktivitāte var būt vēl zemāka, to, protams, redzēsim pēc 1.oktobra. Taču O.Grigus uzsver, ka balsot ir jāiet. Kāpēc? Pavisam vienkārša atbilde: jo tā ir katra iespēja ietekmēt Latvijas politiku nākamos četrus gadus! Un mēs taču lielākoties gribam savu kaut nelielu ietekmi Latvijas politikā.

Kā vēlētājam iegūt ietekmi?

Pirmkārt, kā uzsver pētnieks, balsojot par noteiktu sarakstu, ir iespēja panākt lielāku vēlētājam vēlamo deputātu īpatsvaru Saeimā. Otrkārt, vēlētāja ietekmes palielināšana ir plusi un mīnusi, ko pētnieks aicina izmantot pilnībā. Kopumā vēlētāji maz grozot sarakstus, pieliekot vien kādu plusiņus saraksta līderim vai vēl kādam. “Bet, ja vēlies maksimālu savas balss svaru, tad ir jāliek gan vairāk plusu, gan arī jāsvītro,” akcentē O.Grigus.

Vēl, pētnieka ieskatā, nekad nevajag savu balsi novērtē par zemu. “Protams, ar vienu balsi neko daudz neizšķirsi, bet, pieskaitot draugu, paziņu balsis, kopumā ar diezgan mazu balsu skaitu var ietekmēt – ievēl deputāta kandidātu vai ne,” saka O.Grigus. Piemēram, 13.Saeimas vēlēšanās “Jaunās Vienotības” Rīgas sarakstā, lai ievēlētu, pietika ar 33 balsīm, Jaunajai Konservatīvajai partijai Vidzemē – ar 46.

Tāpat ir vērts iepazīties ar partiju reitingiem, prognozēm un aplēsēm par katra saraksta aptuveni iegūstamo mandātu skaitu. Tur gan jāņem vērā, ka ir uzticamas un ne tik uzticamas aptaujas, starp uzticamajām ir SKDS veiktās aptaujas, ko izmanto sabiedriskie mediji – uzsver “Providus” vadošā pētniece Iveta Kažoka.

Ja nevar izvēlēties starp vienlīdz tīkamiem sarakstiem, un šoreiz ir īpaši daudz partiju ar līdzīgām programmām un vērtībām, tad ir vērts aizdomāties par O.Grigus padomu. “Ja sarakstā redzi tikai vienu cilvēku, kam likt plusu, kaut saraksts šķiet labs un tavas vērtības sakrīt, tad var izvēlēties balsot par to sarakstu, kam ir zemāks reitings, bet vairāk labu kandidātu, kam vēlies likt plusus. Tādējādi palielināsi mandātu skaitu, ko iegūs šis saraksts. Tā būs tava, vēlētāja, ietekmes palielināšana, jo, balsojot par sarakstu ar augstākiem reitingiem, bet plusus pieliekot vienam vai diviem cilvēkiem, visticamāk, viņus jau ievēlētu tāpat,” secina O.Grigus.

Maksimālo ietekmi vēlētājs var iegūt, pašam iestājoties partijā. Pētnieks uzsver, ka tagad gan tam par vēlu, taču tur vislabāk var redzēt, kā darbojas partijas struktūra, kā notiek procesi, kādi un kā cilvēki domā, strādā, jo, kā viņi darbojas partijā, tā arī darīs, kad ievēlēs Saeimā. “Zaudējumi cilvēkam, iestājoties partijā, nav pārāk lieli, jo nav jābalso par partiju, kuras biedrs tu esi,” pajoko pētnieks. Amizanti esot, ka ir iespēja būt vienā partijā, bet kandidēt no citas partijas saraksta, tādi gadījumi ir bijuši Latvijas politikā, bet reti.

Vēl vēlētājs var mainīt vēlēšanu apgabalu, ja nešķiet simpātiski kandidāti partijas listē noteiktā apgabalā. Lai gan partijas cenšas sarakstos piesaistīt arī reģionu pārstāvjus, bieži vien ir situācija, kad saraksta kandidātiem saikne ar reģioniem ir mākslīga, jo patiesībā viņi dzīvo Rīgā.

Mazāk apvienību, vairāk partiju

“Delnas” ieskatā, vēlētāju interesēs tomēr – labāk mazāk apvienību, vairāk partiju. Kāpēc? “Pirmkārt, ir grūti saprast, kā tiek pieņemti lēmumi šādas organizācijās, ko lemj partiju vadība, ko apvienības valde, tas kļūst par pelēko zonu ar iespējami “pelēku kardinālu” ietekmi. To var labi redzēt, kad rodas skandāli, kuros ir iesaistītas partiju apvienības. Partijas norobežojas no atbildības. Atbildība kļūs tāda izkliedēta, tas ir apgrūtinoši jau skandāla brīdī, kad jāprasa atbildība no amatpersonām, bet nākamajās vēlēšanās vairs nav, kam prasīt atbildību, īpaši, ja apvienība nenoturīga un deputāti jau ir citādās kombinācijās.”

Tāpat vēlētājam ir vērts aizdomāties, vai nav tā, ka ir vērojams vienas partijas deputātu īpatsvars pār citām saraksta (apvienības) partijām. “Vajadzētu pavērtēt, cik no vienas un cik no kādas citas partijas ir deputātu kandidātu, kā vienojušās partijas, vai tur notiek centralizācija, jo parasti tam nepievērš uzmanību, bet tas arī ir nozīmīgi,” uzskata O.Grigus.

Apvienības lietderība ir tad, ja ar laiku tā kļūst par partiju, ir arī tādi piemēri Latvijas politikā, tad ir, kam pieprasīt atbildību. “Ievēlot Saeimā, cilvēkam palielinās ietekme, arī savā partijā, ne tikai tāpēc, ka viņi ir deputāti, viņiem ir publiskā platforma, kur runāt, ir iespēja ietekmēt valstī procesus, kā arī savā partijā – tā vienkārši partija viņus nevar ignorēt, tā ka deputāti var ietekmēt procesus savā partijā,” uzsver pētnieks.

Vēl viens ieteikums, kā šķirot sarakstus. “Partijas vai apvienības, kas dibinātas īsi pirms vēlēšanām – rodas jautājums, vai tas ir nopietni vai tas vēlēšanu projekts. “Delnas” ieskatā tā nav labā prakse,” uzsver pētnieks.

Balstīties uz “sarkanām līnijām”

Savā izvēlē, par ko balsot, vēlētājs var balstīties uz “sarkanajām līnijām”. Tie ir saturiskie jautājumi, kas ir būtiski katram vēlētājam. “Sarkanās līnijas”, piemēram, “Delnas” gadījumā, ir korupcijas jautājumi, un pētnieks secina, ka ne visās partiju programmās pat tiek pieminēta cīņa pret korupciju. Kādam citam vēlētājam varbūt tā ir partijas attieksme pret Krieviju vai kādi citi viņam būtiski jautājumi.

Lai cik liktos mazsvarīgs jautājums par partijas biedru skaitu, tas, izrādās, arī ir nozīmīgs rādītājs. “Lielāks biedru skaits veido lielāku iekšējo konkurenci, un partijā nebūs tā, ka lēmumus pieņem daži cilvēki. Nebūs situācijas, kad daži cilvēki kļūst par neaizvietojamiem, lai ko viņi darītu un lai kādos skandālos būtu iesaistīti. Tāpat svarīgi ir, cik partija spēj piesaistīt privāto finansējumu. Ne jau valsts finansējums ir kas slikts, bet cik dzīvotspējīga spēj būt organizācija, kurai nav privātu ziedojumi, biedru naudas un kura tikai dzīvo uz valsts finansējuma?” retoriski jautā pētnieks.

Programmās ir vērts uzmanību pievērst partiju vai apvienību deklarētajām nostājām – vērtībām, nevis plāniem. “Nevajag ticēt, ka to visu var izpildīt, un tas bieži nav negodprātības dēļ. Saka, ka tie jau tādi pirmsvēlēšanu solījumi, bet var saprast, ka ir reizēm arī attaisnojoši iemesli, kāpēc solīto nevarēja īstenot, piemēram, partija nebija koalīcijā, arī ārējo apstākļu ietekme – pandēmija, karš.”

Vēl, kāpēc netiek īstenots programmās solītais, iemesls ir, ka visi deputātu kandidāti nav vienlīdz kompetenti vai viņiem nav intereses par visām jomām. “Piemēram, partijai ir kaut kas vērtīgs īstenojams programmā par ekonomiku, bet ievēl kandidātus, kam pieredze kultūras darbā, tad, visticamāk, no šiem vēlētājiem nebūs iniciatīvas par ekonomiku Saeimā. Partija varbūt bikstīs, bet tas notiek reti, protams, var būt arī negodprātība, kad speciāli netiek īstenota viena vai otra ideja, tomēr svarīgi saprast, vai programmās paredzēto vispār spēj kāds kandidāts īstenot,” uzsver pētnieks.

• Ginta Alberte

Vispārīga orientēšanās sarakstu atlasē

1. Gatavība veltīt nepieciešamo laiku.

2. Ievākt informāciju par sarakstu, kā arī saistīto partiju organizatorisko struktūru.

3. Uzmanība uz kandidātu potenciālo darbību Saeimā vai uz partijas/ partiju apvienības attīstību.

4. “Sarkano līniju” identificēšana, lai atmestu daļu vēlēšanu sarakstu (vai ir kāds viens jautājums, kurā partijas nostāja ir kritiski svarīga).

Daži jautājumi, kas palīdzēs sarakstu atlasē

Vai sarakstu iesniegusi organizācija, kas nav izveidota īsi pirms vēlēšanām?

Jā / Nē

Vai sarakstu iesniegusi partija, nevis apvienība?

Jā / Nē

Vai organizācijai liels kopējais biedru skaits?

Jā / Nē

Vai organizācijas kopējā finansējumā nopietna privātā finansējuma komponente, sevišķi mazās biedra naudas?

Jā / Nē

Vai organizācijas deklarētās nostājas sakrīt ar jūsu vērtībām?

Jā / Nē

Atlasīto sarakstu un programmu izvērtēšana

Sarakstu programmas – deklarētās nostājas vai reāli plāni (vai bija koalīcijā; ārējo apstākļu ietekme; deputātu individuālās intereses un pieredze; negodprātība)?

Kā organizācija aizstāvējusi deklarētās nostājas pagātnē?

Personālijas un to izvēle (biogrāfija, amatpersonu deklarācijas, veiktie ziedojumi, mediju raksti (arī skandāli), kandidāta specialitāte, darbības laiks konkrētā partijā).

Sarunas ar kandidātiem un partiju biedriem par organizāciju iekšējiem procesiem.

• Avots: “Delna”

“Dzirkstele” jautā: kāda ir jūsu metode, izskatot partiju piedāvājumu 14.Saeimas vēlēšanām?

Tautas dalītāju atsijāšana

Kristaps Teicis, ekstrēmo sporta veidu piekritējs no Gulbenes:

“Pirmkārt, atsijāju tos politiķus, kuri mētājas ar ausij tīkamiem, populistiskiem, pat teiktu utopiskiem saukļiem, bet nekāda pamata vai strukturēta argumenta par sava plāna izpildi nav. Tad atsijāju tos, kuri bija ievēlēti šajā sasaukumā, taču savu darbu darīja vāji vai nedarīja nemaz (izpildīja solīto?). Tam seko tautas dalītāju atsijāšana, un nav svarīgi, kā tauta tiek dalīta – finansiāli, etniski, ģeogrāfiski utt. Un tad izvērtēju palikušos un, ja tajos neredzu nevienu sev tīkamu kandidātu, vēlēšanu urnā metu tukšu aploksni. Šādā veidā es savu pilsoņa pienākumu izpildu un vēlēšanās piedalos, taču balsot par “mazāko no ļaunumiem” negrasos.”

19 rausta uz visām pusēm

Laima Kota, rakstniece no Tirzas pagasta:

“Ja ir cilvēks, kuru es pazīstu personīgi, un es zinu viņa cēlsirdīgos nodomus, kāpēc viņš vēlas kandidēt uz Saeimu un strādāt Latvijas valsts labā, tad es par to cilvēku balsoju. Diemžēl daudzpartiju sistēma man personīgi atgādina lupatu deķi, kuru jau tā šie 19 rausta uz visām pusēm, lai sildītu tieši savus sānus. Šajā gadījumā labi domātā ideja par daudzpartiju sistēmu kā demokrātiskas valsts izpausmi drīzāk atgādina anarhiju bērnudārzā. Partijas spoguļojas, dižojas, izrādās, kā nu māk, bet kopējus viedokļu krustpunktus Latvijas valsts labā tā arī neatrod un nemeklē.”

Izvērtēju partijas un līderu retoriku

Andris Gals, uzņēmējs no Gulbenes: “Skatoties uz visām partijām, svarīgi ir saprast, kura ir labēji noskaņota partija un kura ir kreisi orientēta partija. Izvērtēju partijas un līderu retoriku, kā arī pārlasu partiju definētās programmas. Būtiski ir neuzķerties uz radikāli noskaņotām partijām, kas uzrunā sabiedrību, vicinoties ar populistiskiem solījumiem un revolucionārām idejām. Saprotu, ka partiju programmas ir tikai solījumi, kuri neuzliek nekādus pienākumus un neprasa atbildību par to realizēšanu. Ir parādījušies jauni politiskie spēki, kas izmanto publiski atpazīstamas sejas, lai tādā veidā sev par labu noskaņotu vēlētāju. Būtiski ir saredzēt iepriekšējās Saeimas deputātu, Ministru kabineta un koalīcijas darbību/bezdarbību un izvērtēt rezultātus, tos salīdzinot ar solījumiem pirms 13.Saeimas vēlēšanām 2018 gadā.”

Ja būs labs garastāvoklis, balsošu

Herberts Balodis, seniors no Gulbenes:

“Apmeklējot sabiedrisko pirti, mēs tur runājam arī par gaidāmajām vēlēšanām. Tur komentāru ir daudz un dažādi par partijām un mūsu valdību. Diemžēl daudzi saka, ka nav vērts iet uz vēlēšanām, jo partiju sarakstos ir “tie paši vēži, tikai citā kulītē”. Zinu, ka Gulbenē partijas rīko tikšanās ar vēlētājiem. Neesmu aizgājis. Skaidrības nav. 19 partijas – tas tomēr ir ļoti daudz. Kas iznāks velēšanu rezultātā, tas nav zināms. Es pateikšu atklāti – ja man veselības stāvoklis būs labs un ja garastāvoklis būs labs, tad es iešu balsot. Ja es jutīšu, ka man ir iesnas… Zinot, ka atkal sāk “lēkāt” Covid-19, es varu arī neaiziet uz vēlēšanām.”

• Diāna Odumiņa