Vēža skrīninga pārbaudēm – liela nozīme; jo agrāk atklāj, jo labāka prognoze, mazākas sekas

Lai arī neviens no mums to nevēlas attiecināt uz sevi, ļaundabīgais audzējs var skart ikvienu, neņemot vērā vecumu.

Katrs gadījums ir ļoti personisks, un noteikti gadījumu, par kuriem arī vajadzētu pastāstīt, ir vairāk, jo, uzzinot par šādiem gadījumiem un veiksmīgiem risinājumiem, tas dod cerību citiem vērīgāk sekot līdzi savai veselībai un nesabrukt brīdī, ja diagnoze ir satraucoša.

Laiks ir pats būtiskākais

Pagājušā gada sākumā gulbenietis Artūrs Deksnis “Dzirkstelei” uzticēja savu stāstu par to, kā viņam atklāja onkoloģisko saslimšanu – mīksto audu ļaundabīgu audzēju. Ārstēšana turpinās. Gan toreiz sarunā ar “Dzirksteli”, gan tagad viņš aicina ikvienu rūpēties par savu veselību. “Lai cilvēki nebaidās un vismaz vienu reizi gadā veic profilakses izmeklējumus – jo ātrāk atklāj, jo vieglāk uzveikt. Tā kā mūsu valstij nav pietiekama finansējuma un preparātu, tad laiks, kad atklāj, ir pats būtiskākais,” uzsver Artūrs.

Viņš dalās savā stāstā tagad: “Man šobrīd ir atlabšanas periods pēc plaušu operācijas, jo mana slimība tika tālāk un izplatījās, šobrīd ir atkal daudz nezināmā, varbūt atkal ķīmijterapija vai kaut kas cits.” Viņš stāsta, ka izmanto arī alternatīvās ārstniecības veidu – homeopātiju. “Mūsu organismam piemīt ļoti fantastiskas īpašības, tikai viņam nedaudz jāpalīdz, bet visā kopumā es jūtos labi. Esmu pozitīvs, nenokaru galvu un solīti pa solītim virzos uz atlabšanu. Pārāk daudz ir pārciests, lai nolaistu rokas,” saka Artūrs.

Savukārt vēl kādai sievietei pusmūžā, pateicoties ginekoloģes Jolantas Mazūres vērībai, tika atklāts krūts vēzis agrīnā stadijā. Viņa ir bezgala pateicīga ārstei. Sieviete stāsta, ka katru gadu dodas pie ginekoloģes uz pārbaudi un pēdējā reizē viņai aizdomīga šķita viena krūts. Sekoja izmeklējumi un diagnoze, kuru neviens nevēlas dzirdēt – ļaundabīgs audzējs.

Vēža skrīnings – valsts apmaksāta profilaktiska pārbaude

Latvijā veic krūts, prostatas, dzemdes kakla un zarnu vēža skrīningu. Slimību profilakses un kontroles centrs skaidro, ka vēža skrīnings ir valsts organizēta un apmaksāta profilaktiska pārbaude, kuras mērķis ir atklāt pirmsvēža slimības vai krūts, dzemdes kakla, prostatas, zarnu vēzi agrīnās slimības stadijās cilvēkiem, kuriem nav sūdzību vai slimību radīto simptomu.

Sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem reizi divos gados uz deklarēto dzīvesvietas adresi tiek nosūtīta uzaicinājuma vēstule veikt valsts apmaksātu krūts vēža profilaktisko pārbaudi. Vēstule kalpo kā nosūtījums pārbaudes veikšanai. Profilaktisko pārbaudi var veikt arī tad, ja uzaicinājuma vēstule nav paņemta līdzi uz izmeklējumu (piemēram, ir nozaudēta vai nav saņemta). Informācija par uzaicinājuma vēstuli ārstniecības iestādēs pieejama elektroniski.

Valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža profilaktisko pārbaudi ir iespēja veikt ikvienai sievietei vecumā no 25 līdz 70 gadiem. Uzaicinājuma vēstule veikt dzemdes kakla vēža skrīningu tiek nosūtīta uz sievietes deklarēto adresi.

Valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi (slēpto asiņu izmeklējums fēcēs) reizi divos gados var veikt sievietes un vīrieši vecumā no 50 līdz 74 gadiem, taču šajā gadījumā uzaicinājuma vēstule netiek nosūtīta. Lai saņemtu valsts apmaksātu testu un informāciju par izmeklējuma veikšanu mājas apstākļos, jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē.

Vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem un vīriešiem vecumā no 45 līdz 50 gadiem, ja ģimenes anamnēzē prostatas vēzis ir konstatēts asinsradiniekam, ir pieejama valsts apmaksāta profilaktiskā pārbaude prostatas vēža noteikšanai. Lai veiktu profilaktisko pārbaudi, jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē.

Nevēlas veikt zarnu vēža testu

Gulbenes ģimenes ārste Linda Ūdre pati dala saviem pacientiem uzaicinājumus zarnu vēža skrīningam. Viņa atzīst, ka pacienti tos ņem nelabprāt – daži atsakās uzreiz, daži aiznes mājās un nelieto. Uztaisa tikai maza daļa.

Zarnu vēzis jeb kolorektālais vēzis ir ļaundabīga slimība, kas attīstās šūnās, kuras veido zarnas sieniņu. Sākotnēji zarnas sieniņā veidojas labdabīgi izaugumi jeb polipi, kurus neārstējot var rasties ļaundabīga slimība – zarnu vēzis. Parasti šīs izmaiņas notiek 10 līdz 20 gadu laikā. Polipi vai zarnu vēzis agrīnās stadijās pacientam parasti neizraisa nekādus simptomus vai sūdzības, un šī iemesla dēļ aptuveni pusei pacientu to diagnosticē novēloti. Statistikas dati liecina, ka Latvijā visbiežāk ar zarnu vēzi slimo sievietes un vīrieši pēc 50 gadu vecuma.

L.Ūdre uzsver, ka, veicot šīs pārbaudes, ir atrasti gan polipi, gan agrīnās vēža stadijas, gan ir gadījumi, kad ļaundabīgs audzējs atklāts vēlīni. “Savukārt pacientēm jautāju, vai ir saņēmušas uzaicinājumus uz krūšu un dzemdes kakla pārbaudēm. Ja nav, izdrukāju tos no jauna,” stāsta L.Ūdre.

Gulbenes ģimenes ārste Līga Virziņa “Dzirkstelei” stāsta, ka viņas praksē daudzi paši interesējas par šo tēmu, kā arī prakses darbinieces zvana un atgādina, cik svarīgi ir veikt šīs pārbaudes, īpaši, ja tās sen nav veiktas. “Ir cilvēki, kas saka: neko neveikšu, negribu, nepatīk. Sekojam līdzi visiem skrīningiem – gan mamogrāfijas, gan dzemdes kakla vēža, gan resnās zarnas vēža skrīningam. Tā kā nesen tikai esmu uzsākusi prakses darbu, līdz šim atklātās izmaiņas pacientiem ir bijušas labdabīgas (tieši no skrīninga metodēm). Bet kā jebkurai citai slimībai, svarīgi ir savlaicīgi atklāt un ātri uzsākt ārstēšanu. Jo ātrāk, jo labāka prognoze, mazākas sekas. Pati studiju laikā veicu pētījumus tieši par skrīninga aptveres uzlabošanu, rezultātiem, bet tas bija citās praksēs, un nācās saskarties ar vairākiem atklātiem gadījumiem. Un šajā gadījumā tiešām ir labi, ka ir tāds “zaļais koridors”,” saka ģimenes ārste.

Daļa sieviešu – ļoti apzinīgas

Ginekoloģe Jolanta Mazūre stāsta, ka daļa sieviešu ir ļoti apzinīgas un izmanto visus uzaicinājumus – gan uz dzemdes kakla vēža skrīningu, gan uz mamogrāfiju. Daļa sieviešu ir bailīgas un neiet ne uz vienu, ne otru skrīningu, jo domā, ka tas būs sāpīgi vai arī jau bijusi negatīva pieredze. Daļai sieviešu uzaicinājuma vēstules nav atnākušas, lai gan sistēmā parādās, ka ir izsūtītas.

“Parasti vizītes laikā apskatāmies, vai vēstule ir bijusi vai ne. Paldies ģimenes ārstiem, kas mudina savas pacientes izmantot skrīninga vēstules. Manā praksē pēdējā gada laikā ir pieaudzis pacienšu skaits, kam veikts dzemdes kakla vēža skrīnings,” stāsta J.Mazūre.

Viņa skaidro, ka skrīninga mērķis ir savlaicīgi atklāt vēždraudes slimības – displāzijas, ko izraisa augsta riska cilvēka papilomas vīruss, ar ko visbiežāk inficējas dzimumkontaktu ceļā, un tās ārstēt, tā apturot dzemdes kakla vēža attīstību. No tā brīža, kad notikusi inficēšanās ar vīrusu, līdz dzemdes kakla vēža attīstībai visbiežāk paiet vairāk nekā 10 gadi, tāpēc, regulāri veicot skrīningu, var atklāt priekšvēža izmaiņas.

Skrīningu organizē un apmaksā valsts, tas ieviests no 2009.gada. Ārste stāsta, ka no pagājušā gada jūlija skrīningā ir ieviestas izmaiņas – sievietēm no 30 gadu vecuma tiek testēta augsta riska cilvēka papilomas vīrusa klātbūtne. Ja šis vīruss tiek atklāts, tad atkarībā no citoloģisko analīžu rezultātiem tiek rekomendēta dzemdes kakla papildu izmeklēšana ar kolposkopijas metodi (dzemdes kaklu apskata palielinājumā un no aizdomīgām zonām paņem biopsiju) vai arī šīs riska grupas tālāka novērošana. Ja vīruss negatīvs, tad vēža attīstības risks ir ļoti zems un nākamais uzaicinājums varētu būt pēc 5 gadiem. Analīžu rezultāti parasti ir pēc nedēļas.

“Manā praksē ir bijuši gadījumi, kad, veicot skrīningu, atnāk atbildes par augstas pakāpes displāziju, un, secīgi tālāk nozīmējot pacientei kolposkopiju, kolposkopijas kontrolē tiek veikta dzemdes kakla elektroekscīzija – izmainītās daļas izgriešana, kurā pēc tam izmeklējot atrod kakla vēža šūnas pašā sākotnējā stadijā. Bet tā vienlaicīgi ir ārstnieciskā metode. Protams, šajā brīdī sākotnējās ļaundabīgās izmaiņas ir veiksmīgi izārstētas, bet no tālākām pārbaudēm tas neatbrīvo. Ir arī bijuši gadījumi, kad sievietes ilgu laiku nav bijušas pie ārsta un atnāk jau ar ielaistu audzēju,” stāsta J.Mazūre.

Iesaka vakcinēties

J.Mazūre arī iesaka 12 gadus vecām meitenēm veikt valsts apmaksātu vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju, jo dzemdes kakla vēzis ir vienīgais, ko izraisa vīruss. Un vakcīna ir pret vīrusu.

“Kāpēc šajā vecumā? Šajā vecumā meitenes vēl nebūs sākušas dzīvot dzimumdzīvi, un organismā tiek ievadīta vīrusam līdzīga daļiņa, kas apmāna organismu, un organisms izveido antivielas, respektīvi, tad, kad ir pirmais dzimumakts, ja vīrietis ir inficēts ar papilomas vīrusu, uzreiz darbojas antivielas un šis vīruss tiek nobloķēts,” skaidro ginekoloģe un norāda, ka vakcināciju veic ģimenes ārsts.

Svarīga krūšu pašpārbaude

J.Mazūre uzsver arī to, ka krūšu pašpārbaude mājās ir ļoti svarīga.

“Pašām ir jāpārbauda krūtis visu laiku. Pašizmeklēšanās ir ļoti svarīga. Tas, ka sieviete atnāk uz pārbaudi vienu reizi gadā, ir maz. Reizēm jau liekas, ka krūtīs pats visu ko var sataustīt, bet tad jāskatās – vai šīs izmaiņas krūtīs ir simetriskas, ja vienā krūtī kaut ko satausta un tajā pašā vietā arī otrā krūtī satausta, visticamāk, ka tie ir dziedzeraudi, bet, protams, labāk un drošāk, ja ir satraukums, parādīties ārstam. Jo savlaicīgāk aiziet pie ārsta un jo savlaicīgāk slimība tiek atklāta, jo veiksmīgāks atveseļošanās process,” norāda ārste.

– Inita Savicka

Galvenais mirstības nāves cēlonis – audzējs Gulbenes novadā:

2021.gads – 78,

2020.gads – 67,

2019.gads – 60,

2018.gads – 66,

2017.gads – 66,

2016.gads – 77,

2015.gads – 55.

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs

Atsaucība 2022.gads 6 mēnešos valstī

Dzemdes kakla vēža skrīnings:

izsūtīto uzaicinājumu skaits – 68 805,

izmeklētas personas – 40 526.

Krūts vēža skrīnings:

izsūtīto uzaicinājumu skaits – 48 039,

izmeklētas personas – 20 273.

Zarnu vēža skrīnings:

reģistrēto pacientu skaits – 321 182,

izmeklētas personas – 30 941,

personas ar pozitīvu testa rezultātu – 3142.

Prostatas vēža skrīnings:

reģistrēto pacientu skaits – 143 871,

izmeklētas personas – 2354,

personas ar pozitīvu testa rezultātu – 229.

Avots: Nacionālais veselības dienests

Aptauja

Vai veicat valsts apmaksāto vēža skrīningu?

Regulāri veicu pārbaudes – 67

Zinu par šo iespēju, bet izmantoju to neregulāri – 24

Neesmu par tādu informēts – 22

Nepatīk iet pie ārstiem – 19

Labāk nezināt diagnozi, tāpat kādreiz jāmirst -12

Šādām pārbaudēm man nav laika – 4

Kopā: 148

Avots: “www.dzirkstele.lv”