Reklāma
Vecākiem ir dabiska vēlme palīdzēt saviem bērniem, taču stress, ko bērni piedzīvo pie izaicinājuma, patiesībā ir ceļš uz izaugsmi. Jaunu prasmju apgūšana var sagādāt grūtības. Tikai daži no mums būtu iemācījušies braukt ar velosipēdu, ja mūsu vecāki nekad nebūtu to atlaiduši. Diskomforts, ko rada svārstīšanās uz riteņa, rada iespēju izdomāt, kā saglabāt līdzsvaru.
Kad skrienam glābt bērnu, mēs netieši viņam paziņojam, ka neredzam viņa spēju tikt galā ar izaicinājumiem un tikai pieaugušie var atrisināt problēmu. Bērnu centrs “Smaids” www.bernusmaids.lv rakstā skaidro vienkāršus veidus, kā ļaut bērnam kļūt par problēmu risinātāju.
- Paskaidro, ka problēmas ir daļa no dzīves
Mums ir tendence par problēmām domāt kā negatīvām, taču problēmas ir tikai ikdienas sastāvdaļa: līst lietus, tāpēc nevar aiziet uz rotaļu laukumu un jāatrod nodarbības iekštelpās; beigusies maize, tāpēc jāatrod kaut kas cits, ko ēst brokastīs. Viss atrisināms! Šādi domājot par ikdienas šķēršļiem, jūs un jūsu bērns izaicinošiem brīžiem pieiet ar pozitīvu domāšanu. Ziņa bērnam? “Izaicinājumi notiek, un es esmu pārliecināts, ka vari tikt galā ar tiem.”
- Apstipriniet sava bērna emocijas
Viens no efektīvākajiem un mīļākajiem veidiem, kā palīdzēt bērniem nomierināties, ir apstiprināt viņu emocijas, kas ļauj viņiem zināt, ka viņi ir redzami un saprasti. Izmēģiniet kaut ko līdzīgu: “Jūs smagi strādājat pie šī torņa, un tas ir tik apgrūtinoši, ka tas turpina krist.” Šeit var noderēt, ja mudināt savu bērnu izmantot Rozijas metienu, elpošanu un šūpošanos!
- Atgādini bērnam, ka viņš izturējis izaicinājumu
Atgādini, ka, piemēram, bērns pārbūvējis nokritušo torni no klučiem, strādāja, lai izdomātu, kā to līdzsvarot.
- Mudini bērnu domāt ar radošiem risinājumiem
Reizēm bērnam būs nepieciešama palīdzība, lai rastu risinājumu. Jautā savam bērnam viņa idejas risinājumam. Pirms piedāvā savu ieguldījumu, pajautā bērnam vai viņš vēlētos dzirdēt dažas tavas idejas problēmas risināšanai. Lūdzot atļauju sniegt informāciju, tiek ievērotas bērna robežas un ir lielāka iespēja, ka viņš uzklausīs ieteikumus.
Maziem bērniem vispirms jāiemācās pārvaldīt savas emocijas. Galu galā mazam bērnam ir grūti loģiski apsvērt problēmas risinājumus, ja viņam ir dusmu lēkme. Viens no veidiem, kā to paveikt, ir izmantot Džona Gotmena aprakstīto emociju apmācības procesu. Džons Gotmens (John Mordechai Gottman) ir amerikāņu psihologs un Vašingtonas universitātes psiholoģijas profesors. Gotmena metodes mērķi ir palielināt tuvību, cieņu un pieķeršanos, noņemt šķēršļus, kas rada stagnācijas sajūtu un radīt empātijas un sapratnes sajūtu attiecību kontekstā.
Pirmkārt, iemāci saviem bērniem, ka VISAS emocijas ir pieņemamas. Nav “sliktu” emociju. Pat šķietami negatīvas emocijas, piemēram, dusmas, skumjas un neapmierinātība, var mums sniegt vērtīgas mācības. Svarīgi ir tas, kā mēs reaģējam uz šīm emocijām.
Otrkārt, izpildi šo procesu:
Pirmais solis: emociju nosaukšana un apstiprināšana. Kad bērns ir satraukts, palīdzi viņam saprast kā viņš jūtas. Saki: “Es saprotu, ka esi sarūgtināts, jo draugs spēlējas ar mantiņu, kuru gribēji.”
Otrais solis: emociju apstrāde. Ved savu bērnu uz kādu nomierinošo telpu. Ja tāda nav, ieteicams to izveidot. Ļauj viņam nomierināt savu ķermeni un apstrādāt emocijas, lai viņš varētu risināt problēmas, mācīties un augt.
Trešais solis: problēmu risināšana. Pārdomājiet risinājumus kopā, sarunas laikā vairāk klausoties. Tas ļaus bērnam praktizēt savas problēmu risināšanas prasmes, un viņš, visticamāk, īstenos risinājumus.
