Pagājušajā sestdienā Gulbenes novada ceļos aizritēja kārtējais ziemas rallijs “Sarma”, kurā, uzvarot pilnīgi visos ātrumposmos, pirmo vietu izcīnīja ekipāža no Polijas – Polijas čempions Jakubs Matulka ar stūrmani Damianu Siti, aiz sevis atstājot divas igauņu ekipāžas.
Jakubs Matulka pēc rallija atzina, ka “Sarma” bija ļoti labs rallijs. “Ātrumposmi bija ļoti laba kombinācija no platiem un ātriem ceļiem un tikpat daudz šauriem ceļiem. Es cerēju, ka cīnīsimies par godalgotām vietām, bet neparedzēju, ka uzvarēsim visos ātrumposmos un kopvērtējumā. Es ļoti ceru, ka mēs šajā rallijā atgriezīsimies, jo man patīk atmosfēra un ceļi, kā arī ceru, ka Latvija atgriezīsies WRC kalendārā.”
Ceturtajā vietā – mūsu novadnieks Ralfs Sirmacis/Māris Kulšs, kuriem pietrūka nieka 2,67 sekunžu, lai kāptu uz goda pjedestāla.
Rallijs “Sarma 2026” bija Latvijas rallija čempionāta, vēsturisko rallija automobiļu un rallijsprinta čempionāta, kā arī Latvijas kausa izcīņas 2. posms.
Rallija finiša līniju no deviņām ekipāžām, kurās startē ar Gulbenes novadu saistītie sportisti, nesasniedza Jānis Paipals/Kaspars Ozers, kuri startēja Latvijas rallijsprinta kausā.
Vēlme pēc adrenalīna visa mūža garumā
Starp dalībniekiem bija redzamas arī jaunas vai rallijā sen aizmirstas sejas, starp kurām arī Ingars Andževs, kurš startēja kopā ar Mārtiņu Ķikustu un RSK8 ieskaitē kāpa uz augstākā goda pjedestāla pakāpiena. “Dzirkstelei” viņš teica, ka starts Alūksnes un Gulbenes rallijos esot bijusi draudzīga izpalīdzēšana.
“Nav jau īsti tā, ka tas ir pirmo reizi, kad braucam kopā. Kādus gadus astoņus, deviņus atpakaļ kopā esam izmēģinājuši savus spēkus minirallijā. Tad pārtraukums, jo dzīvē ir arī citas prioritātes, bet tagad Mārtiņš mani uzrunāja, ka vajag nobraukt ziemas rallijos. Es piekritu, jo man šim cilvēkam ir simtprocentīga uzticība un es viņam blakus jūtos pilnīgi droši. Ja tā jūtas, tad var sasniegt labus rezultātus. Tas tomēr nenozīmē, ka es esmu atsācis braukt rallijā, ceru, ka turpmāk viņš startēs ar savu ierasto stūrmani,” sacīja I.Andževs.
Lai gan šī ekipāža ir rallijsprinta kausa otrā posma uzvarētāja, to var atrast arī izstājušos ekipāžu sarakstos.
“Pamats visam jau mums bija rallijsprints, ko mēs arī veiksmīgi pabeidzām, bet šoreiz bija iespēja papildus pieteikties arī uz “pilno distanci”. Mēs to izmantojām, bet tomēr pēdējā ātrumposmā neizturēja reduktors. Žēl, bet labi vēl, ka tā,” sacīja I.Andževs.
Arī Latvijas vēsturisko automašīnu ralliju kausā startēja nosacīti jaunpienācēji Rimants Kalniņš/ Ģirts Kokars. Ģirts atzina, ka šīs bijušas īstas ugunskristības.
“Šādā līmenī šis bija mans pirmais rallijs. Kaut ko jau agrāk biju darījis, bet šīs lietas nav salīdzināmas. Citas rēķināšanas, citi ātrumi, un šis viss man bija kas jauns. Bail jau īsti nebija, bet bija uztraukums, ka kaut ko nesajaucu. Tā tomēr ir liela atbildība un līdz galam jānokļūst, kas arī bija mūsu pats galvenais mērķis,” sacīja Ģ.Kokars.
Savukārt pilots Rimants Kalniņš uzsvēra, ka bez darba jau nekā nebūs.
“Mans iepriekšējais starts bija “Sarmā 2018”. Tika pielabots vecais “Audi 80” un atkal uz starta. Lielas cerības jau netika lolotas. Laidām ļoti prātīgi, jo kopā tomēr pirmo reizi. Gāja jau visādi, vēl taču jāpieslīpējas, jāsaprot vienam otru. Arī par nākotnes plāniem neko nevar teikt, viss atkarīgs no finansēm, laika un iespējām,” sacīja R.Kalniņš.
Pirmo reizi uz “Sarmas” goda pjedestāla
VRK12 grupā otro vietu izcīnīja gulbenietis Sandis Boks/ Uldis Bērziņš. S.Boks atzina, ka tos, kas “slimo” ar ralliju, pavisam izārstēt nevar.
“Šis tas jau ir bijis, bet uz “Sarmas” pjedestāla kāpu pirmo reizi. Manuprāt, pirmoreiz startēju 2004. vai 2005. gadā, nedaudz pabraucu līdz 2009. gadam un tad kādus “padsmit” gadus – pārtraukums, bet tad atkal gribas braukt. Tagad jau divas sezonas startējam ar “Volvo”, un tā bija apzināta izvēle. Skandināvijā to ir ļoti daudz. “BMV” īsti negribējās, tāpēc izvēle aizmugures piedziņai nebija liela. Patiesībā jau tā mašīna tika būvēta kādus astoņus gadus. Viss savām rokām. Protams, ir lietas, ko pats nevari izdarīt, bet pārsvarā jau savs darbs, detaļas no skandināviem. Tas prasa laiku, bet man ir paveicies. Man ir liels ģimenes atbalsts – no bērniem, no sievas Lauras. Viņi man jūt līdzi no visas sirds gan ikdienā, gan sacensībās trasē. Tas palīdz, un, ja nekas neatgadīsies, tad plānots ir turpināt visu atlikušo sezonu,” sacīja S.Boks.
Vēl uz augstākā goda pjedestāla pakapiena LRK7 ieskaitē kāpa mūsu ekipāža Kristers Cimdiņš un Renārs Šķenders. LRK5 ieskaitē trešajā vietā ierindojās Mārtiņš Ločmelis ar Hariju Vējiņu, LRČ6 ieskaitē trešajā vietā ierindojās Viesturs Tilgass un Jānis Puķīts.
