Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Gulbenes novadam tūrismā ir kopīgi plāni ar kaimiņu novadiem

KOMANDAS pie galdiņiem veido galvenokārt savā starpā nepazīstami cilvēki, tā rosinot attīstīt komunikācijas prasmes sadarbībai. FOTO: GATIS BOGDANOVS

Pirms tūrisma sezonas Gulbenē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecībā tikās Cesvaines, Madonas, Alūksnes, Valkas, Smiltenes un Gulbenes novada tūrisma uzņēmēji un pašvaldību tūrisma speciālisti, darbinieki. Semināru organizēja Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Katram, kurš izmanto tūrisma pakalpojumus, svarīgākās ir sajūtas. Iegādājoties vai darot jebko, mēs gūstam sajūtas. Tūrismā tas ir sevišķi izteikti. Pēdējā laikā cilvēki arvien vairāk investē, lai iegūtu un baudītu sajūtas, kas ir saistītas ar pašizglītošanos un pilnveidošanos,” ievadot semināru “Tūrisma produktu radīšana un pilnveide”, atzīst Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis.

Viņš secina, ka konkurencei, protams, ir jābūt. Taču tai ir jābūt veselīgai, jo ir vajadzīga sadarbība. Turklāt svarīgi, lai tā būtu pēc iespējas plašāka.

BIEDRĪBAS “SATEKA” vadītāja Daiga Gargurne ne tikai stāsta par Bānīša zemes piedāvājumiem, bet arī parāda jauno logo uz T krekla un džempera. FOTO: GATIS BOGDANOVS

Turpinās un pilnveidos kopējos maršrutus

Gulbenes novada pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” vadītāja Simona Sniķe informē, kas jauns aizsākts 2023. gadā un tiks turpināts šajā sezonā. Diemžēl pērn tūristu skaits novadā ir nedaudz samazinājies – par 4 %.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Tā tas ir bijis arī kopumā Latvijā. Protams, ietekmē karadarbība Ukrainā un ar to saistītais. Ārzemju tūristiem ir bažas, vai ir droši apmeklēt Baltijas valstis. Tieši šī iemesla dēļ ekskursijas ar Gulbenes-Alūksnes bānīti neapmeklē grupas no Vācijas. Lielas cerības tūristu pieplūdumam tika liktas uz dziesmu svētku pasākumiem. Tajos bija daudz viesu no citām valstīm, bet tie palika Rīgā, un reģioni gandrīz netika apmeklēti. Protams, ir arī citi iemesli, kāpēc tūristu skaits ir samazinājies. Tagad jārūpējas, lai šī tendence neturpinātos,” komentē S.Sniķe.

Viņa uzsver, ka sadarbība un stratēģiskā partnerība ir pareizais virziens, kurā attīstīt tūrisma piedāvājumu. Tikai tā var motivēt tūristus uzkavēties reģionā vairākas dienas, kā arī veicināt uzņēmējdarbību, mudinot apvienot resursus un izmantot kopējus mārketinga kanālus, veidot kopēju reklāmu, kā arī apvienot finanšu un cilvēkresursus.

Sadarbībā ar Madonas novada pašvaldības un Cesvaines tūrisma kolēģiem jau ceturto gadu ir kopējs piedāvājums ar Rīgas pasažieru vilcienu doties uz Gulbeni, uz Madonu un Cesvaini. Atrodot kopēju vērtību – pasažieru vilcienu, ir piedāvātas iespējas doties ekskursijās, iekļaujot tajās tūrisma uzņēmējus. Katru gadu tās nedaudz pamaina, lai būtu kaut kas jauns.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Gulbene ir vienīgā vieta Latvijā, kur nešķirami sadzīvo divu platumu sliežu ceļi, tāpēc atbraucēji no Rīgas var ne tikai apmeklēt izglītojošo un interaktīvo centru “Dzelzceļš un Tvaiks”, bet arī doties braucienā ar bānīti uz Stāmerienas pili, kā arī SIA “Pakalnieši” degustēt sierus. Pirmā ekskursija paredzēta 23.martā, kurai sekos citas – katru mēnesi viena līdz novembrim.

Kopā ar Balvu novadu tiek veidots piedāvājums aktīvajā tūrismā. Vecās dzelzceļa līnijas tiek pārveidotas par velomaršrutiem. Zaļo ceļu maršruti cauri Gulbenes novadam vijas 64 kilometru garumā, savienojot Vidzemi un Latgali, aicinot atklāt gleznainas ainavas, dabas objektus, izzināt unikālus kultūras un vēstures pieminekļus. Maršruti ir marķēti un ērti lietojami gan riteņbraucējiem, gan pārgājienu un pastaigu dalībniekiem.

“Veiksmīgs bija kopēji veidotais zaļais ceļš. Piedāvājām maršrutu pa abiem novadiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tūroperatoriem, kuri to var piedāvāt saviem tūristiem. Turklāt tas ļāva veidot labus kontaktus ar šo valstu tūrisma speciālistiem. Esam personīgi pazīstami, tāpēc ir vieglāk saprasties,” atzīst S.Sniķe.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kopā ar Smiltenes novadu ir potenciāls dabas un aktīvajā tūrismā, piedāvājot pārgājienus. Pieredze liecina, ka palielinās to dalībnieku skaits, vidēji tie ir 50 -60 dalībnieki.

INTERESANTI ir kopīgi domāt un veidot tūrisma piedāvājumu karti, kurā dalībnieki uzskatāmi iezīmē gan ceļus un apskates objektus, gan sadarbības iespējas, kā piesaistīt tūristus. FOTO: EVITA BROKĀNE

Bibliotēka mudina zaļākai ceļošanai

“Europe Direct” centra Gulbenē vadītāja Indra Logina dalās pieredzē un atziņās, kā bibliotēka var veicināt zaļo kursu – dabai draudzīgu dzīvošanu un ceļošanu.

“Jau četrus gadus bibliotēka organizē izzinošus velobraucienus, kas ved pa zaļajiem ceļiem, kuri ir pielāgoti tūrisma vajadzībām. Iepazīstam dažādus objektus un apciemojam gan tūrisma uzņēmējus, gan darbīgus cilvēkus, kas var iedvesmot. Turklāt šādi ceļot var visi, kas vēlas. Ir bijis pat tā, ka tētis savam velosipēdam pievieno piekabi, kurā ir 4 gadus vecs bērns. Lai arī maršruts ir apmēram 100 kilometri, tas ir iespējams,” stāsta I.Logina.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tā divu dienu braucienā tika iepazīta Ape un arī Igaunijas pierobeža. Tieši apmeklējot Valku un Valgu, radās doma, ka Gulbenē vajadzētu vietu velosipēdu apkopei. Ar projekta atbalstu pie bibliotēkas tagad ir velosipēdu apkopes iekārta un viedais soliņš, kur var uzlādēt viedierīces un klausīties mūziku. Ir būts bibliotēkas organizētā braucienā uz Valmieras pusi, Kocēniem un Zilā kalna skatu torni.

“Neparasts piedzīvojums bija saullēktā purvā. Gājām ar purva slēpēm kopā ar bioloģijas profesori Ilzi Ozolu,” atklāj I.Logina.

Balvu un Gulbenes zaļajos ceļos ir iepazīts Kupravas industriālais mantojums, Meža labumu ciems Žīguros, kur tos var arī nogaršot.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Savukārt maršrutā Jaunpiebalgas virzienā iepazītas kupolmājas. Par Māri Olti nav daudz jāstāsta, jo viņa veikums ir zināms. Bet vienmēr ir interesanti paklausīties viņa stāstos par projektu īstenošanu un paveikto Ērgļu atdzimšanā. Ķeipenes kino stacijā var uzzināt interesantus stāstus par Latvijas kino vēsturi.

Ceļa mērķis – Bānīša zeme

Biedrības “Sateka” valdes priekšsēdētāja Daiga Gargurne ar lielu ceļotājas pieredzi atklāj, kur glabājas “naudas lāde” ideju un ieceru īstenošanai. Tie ir projekti. “Protams, pašiem ir jādara. Var būt piecas naudas lādes, bet bez darba nekā nebūs,” viņa uzsver.

D.Gargurne informē par ES fonda “Leader” programmas aktivitātēm Gulbenes novadā, akcentējot Bānīša zemi.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Par Bānīša zemi ir īpašs stāsts jau vairākus gadus. Tagad gaidāms iepriekšējā projekta turpinājums. Pirmajā projektā izveidojām sešus maršrutus, kuri ir marķēti. Bānīša zeme tiks vizualizēta. Ir jau tapis T krekls un džemperis ar Bānīša zemes logo. Tagad projektā ir paredzēts marķēt Bānīša zemes objektus – katrā novadā pa piecdesmit. Veidosim vides objektus ar spoguļa efektu – katrā novadā pa diviem. Piemēram, pie Stāmerienas stacijas varētu būt iespēja redzēt tiltu pār upīti no lejas,” stāsta D.Gargurne.

Pasākumu ciklā iecerēts radīt Bānīša zemes sajūtas. Jau ir paredzēts kopējs pasākums 5.maijā, kad Bānīša zemes svētku dienā sportisti brauks no Gulbenes uz Alūksni, sacenšoties ar lokomotīvi “Ferdinandu”, un šajā pašā laikā Alūksnē būs draudzīgas velosacensības ģimenēm ar bērniem.

“Tūrisms no sadarbības viedokļa ir viskomplicētākais. Sadarbība tūrismā nosaka pilnīgi visu. Bānīša zeme ir galamērķa solījums, bet grūtākais ir šo solījumu izpildīt. Tas ir lielākais izaicinājums, kas prasa sadarboties. Tā ir sava veida pretruna, jo ir jāsadarbojas ar konkurentiem,” uzsver ekotūrisma entuziasts Edgars Ražinskis.

Viņš rosina semināra dalībniekus sadarboties – kopīgi meklēt un apvienot idejas un arī iespējas tās īstenot. Ar šādu mērķi semināra dalībnieki tiek sadalīti vairākās komandās, lai praktiski risinātu dažādu uzdevumu jaunu iespēju meklējumiem.

Pēc semināra dalībnieki aizpildīja anketas, kurās izteica semināra vērtējumu. Dzirdētie pieredzes stāsti viņiem būs kā iedvesmas avots jaunām idejām. Seminārā dzirdētais licis padomāt, kāds ir novada tūrisma piedāvājums, kā to pilnveidot, kā, attīstot savu darbošanos un pilnveidojot sadarbību ar citiem uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem, to padarīt interesantāku un kvalitatīvāku.

Līdzīgi raksti

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.