Dzirkstele.lv
Vestiena ir ciems Vestienas pagastā Madonas novadā. “Esam pašā Vestienas sirdī, jo muiža vestieniešiem bija dārga. Tā ir lielākā, skaistākā un baltākā ēka, kas ir mūsu gaismas pils,” mūs sagaidot, saka vietējā gide Jolanta Bardziņa.
Kā jau visām vietām, arī Vestienai ir dažādi stāsti par nosaukuma rašanos. Rakstītajos dokumentos pirmo reizi Vestienas vārds minēts 1452.gadā, kad barons Tīzenhauzens tur nopircis zemi. Viņš braucis no Bērzaunes uz rietumiem, uz Vesten. “Tā ka visdrīzāk, kad barons brauca uz to Vesten, tad mēs tā kā Vestene arī esam,” saka gide.
No 1920.gada kungu mājā bija lauksaimniecības, vēlāk mehanizācijas skola. Kopš 1960.gada – Vestienas septiņgadīgā skola, 1994.gadā to pārdēvēja par pamatskolu, kura 2022.gadā slēgta. Līdz 1982.gadam ēkā atradies arī padomju saimniecības “Vestiena” kantoris. Kad pērn rudenī apmeklējam Vestienu, uz kungu māju pārceļas pagasta pārvalde, tāpēc iekšā muižu aplūkot diemžēl nevaram.
Tagadējās Vestienas muižas vietā agrāk bijusi lauku nocietinājumu skanste. 18.gadsimtā skanstes vietā uzcelts vērienīgais Vestienas muižas komplekss. Vestienas muiža dibināta 1452.gada 24.jūnijā un saukusies “Heinricha Tolka muiža pie apcietinājuma”. 18.gs. vidū muiža piederēja baronam fon Igelstrēmam. 1787.gadā to nopērk majors Kārlis fon Štādens. Viņš uzbūvēja staļļu kompleksu un klēts ēkas. 19.gs. vidū tā ir barona fon Brimmera īpašums. No 20.gs. sākuma līdz 1909.gadam muiža piederēja fon Vormana dzimtai. Pēdējais muižas īpašnieks bija latvietis Aleksandrs Rušmanis, kurš to nodedzinātu nopirka pēc 1905.gada un daļēji atjaunoja.
Uzcelta uz munīciju pagrabiem
Gide stāsta, ka kungu māju sāka celt 1837.gadā un 1863.gadā pabeidza. Muiža ir īpaša ar to, ka celta uz munīciju pagrabiem, jo savā laikā te bija tāda kā robeža ar aizsarggrāvjiem un mūriem. Muižkungs izdomāja, ka tik pamatīgi tie pagrabi, ka var uzcelt kungu māju. No sākuma bija vidusdaļa, pēc tam piebūvēja klāt sānu daļas un lieveni. Kāpnes vedušas uz stiklotu oranžēriju, kur barons kolekcionējis svešzemju augus. Muižu ar ūdeni apgādāja no ļoti spēcīga avota, uz kura uzbūvēta aka ar tornīti. Aizsarggrāvjus izveidoja par gleznainiem dīķiem, kurus apstādīja ar liepām. Liepas stādīja vairākas kopā, lai tās ātrāk salapo un citi neredz, kā kungi dzīvo.
Ierasta lieta muižā bija medības, kurās devās ar suņiem. Muižkungi bija ierīkojuši atsevišķu kapsētu suņiem, kuriem likti arī pieminekļi. Diemžēl, būvējot pirmo estrādi lauksaimniecības skolas vajadzībām, pieminekļi sastumti ezerā, kur, iespējams, atrodas joprojām. Viena izceltā pieminekļa fragments novietots muižas parkā.
Skaisto aleju, kas ved uz kungu māju, vietējie iesaukuši par Velna ceļu. Kad muižkungs jūdzis zirgus un devies prom, vietējie izdomājuši, ka tur galā ir tā elle, kur vietējais barons brauc ar to velnu līgumu slēgt, kuru dvēseli tad vairāk mocīt, jo viņš bijis ļoti ļauns.
Režisora dzīvesvieta
Vestiena vēl ir īpaša ar to, ka tur uzņemta filma “Mērnieku laiki”, jo šeit dzīvojis filmas režisors Voldemārs Pūce. “Pie ezera bija Lienes laipa, kur Liene lēca ūdenī, luterāņu baznīcā Liene sajuka prātā, skrēja gar Kāla ezeru. Principā tajā filmā Vestiena arī ir iemūžināta. Tagad jau mums to populāro cilvēku ir daudz, kurus mēs nemaz nezinām visus. Bet savā laikā tās bija zvaigznes – Elza Radziņa, Vija Artmane… Tie bija cilvēki ar vārdu, un arī dziedātājus pazina visi. Viņi tiešām bija slavenības. Un tad nu vestieniešiem bija tiešām tāds notikums – Vija Artmane lēks ūdenī. Viņi 1968.gadā visi sastājušies un skatīsies, kā nu tā Artmane lēks. Atnākot filmēšanas grupa, iemetot ar lupatām aptītu akmeni – plunkš! – nofilmējot un aizejot,” stāsta gide.
Tā kā kungu mājā atradās skola, pirms diviem gadiem tika uzbūvēta jauna katlumāja. Gide saka, ka projektētājiem medaļa jāpiešķir, jo jaunā ēka ļoti iederas muižas ansamblī, it kā tur visu mūžu būtu bijusi.
Viņai ir arī īpašs stāsts par augstienēm, jo Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē atrodas otrais augstākais kalns Latvijā – Sirdskalns, kas ir 296,8 metrus augsts paugurs un ietilpst Gaiziņkalna dabas parkā. Teika vēsta, ka agrāk Sirdskalns spējis palīdzēt risināt cilvēku problēmas, tāpēc daudzi gājuši uz kalnu lūgt padomus savās sirdslietās. “Kādas piecas augstienes ir virs 295 metriem, jo Gaiziņkalns ir 311 metrus augsts. Un arī pēkšķi kartē parādījies tāds Sirdskalns. Padomju laikā tur bija karabāze un gribēja taisīt pie Gaiziņkalna slēpto militāro objektu – neviens nezināja, kur tas ir. Izrādās, tajā Sirdskalnā arī bija doma šo slēpto militāro objektu taisīt, bet viņu neuztaisīja. Un tolaik Sirdskalns kartē vispār nebija atzīmēts,” saka gide.
Vēl viņa min uzskatāmu piemēru, lai mēs saprastu, cik tad augstu esam. “Rīgā uz Pētergaili skatāmies augšā. Cēsīs tam gailim sekste ir pie baznīcas kāpnēm, pēc jūras līmeņa ja skatāmies. Vestienā Pētergailis atrodas 200 metru dziļumā,” viņa saka.
Kungu mājā atrodas arī Jura Leitāna rotu dizaina darbnīca, kur ir iespēja uzzināt, kā un no kā gatavo rotas.
– Pārsla Konrāde
