Gulbenes novada dome neizmantos, iespējams, pēdējo iespēju pārņemt
īpašumā pilsētas vēsturisko alus darītavas teritoriju – 2,8189 hektārus
zemes un kādreizējās ražošanas ēkas, kuru kadastrālā vērtība ir aptuveni
211 tūkstoši eiro. Tā 4.jūnija ārkārtas sēdē lēma novada domes
deputāti.
Zvērināta tiesu izpildītāja Guna Danga piedāvājusi
pašvaldībai tās funkciju veikšanai paturēt šo īpašumu, kas atrodas
Gulbenē, Dzirnavu ielā 1, par tā otrās izsoles sākumcenu – 48 675 eiro
-, jo faktiski izsole nenotika (nebija pieteicies neviens pretendents).
Minētā summa nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.
Novada
domes sēdē piedalījās 12 no pavisam 17 deputātiem. Pret alus darītavas
teritorijas pārņemšanu īpašumā balsoja deputāti: Andris Apinītis, Kārlis
Liše, Sandra Daudziņa, Zintis Mezītis, Andris Vējiņš, Māris Brencis,
Normunds Mazūrs, Gunārs Ciglis un Stanislavs Gžibovskis. Atturējās
balsot Ieva Grīnšteine, Andis Caunītis un Dzintars Poļaks. Šā jautājuma
izskatīšanā nebija klāt un nebalsoja Intars Liepiņš, Nikolajs Stepanovs,
Normunds Audzišs un Ivars Kupčs.
Šī ir degradētā teritorija, kuru nesakārtos?
Gulbenei,
kurai ir reģionālā centra statuss, ir iespēja pretendēt uz valsts
investīcijām tā saucamo degradēto ražošanas teritoriju sakārtošanai
cerībā ieinteresēt uzņēmējus pēc tam izmantot šo objektu. Interese par
to, kā izskatās iežogotā alus darītava no iekšpuses, esot bijusi
vairākiem uzņēmējiem, taču pēc ekskursijas uz turieni interese zudusi –
deputātus informēja novada domes Attīstības un projektu nodaļas vadītājs
Jānis Barinskis.
Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Jānis Naglis
pauda, ka bijušās alus darītavas teritorijai līdzēt varētu tikai ēku
nojaukšana, jo tās visas ir avārijas stāvoklī. Taču arī nojaukšana būtu
saistīta ar krietnām izmaksām, turklāt nebūtu garantiju, ka pēc tam
izdotos pārdot šo teritoriju atklātā izsolē, kā to prasa likums, un
sagaidīt no visa šā pasākuma reālu labumu – teritorijas atdzimšanu.
Deputāts pārmet: jautājums uz sēdi – nesagatavots
Novada
domes deputāts Dzintars Poļaks pauda, ka domes darbiniekiem sēdē bija
jāuzrāda precīzs aprēķins – cik kopsummā pašvaldība zaudē, pārņemot alus
darītavu savā īpašumā, un cik zaudē, to nedarot. Domes izpilddirektore
Guna Švika atzina, ka pārmetums ir pamatots. Dz.Poļaks aprēķinājis, ka
alus darītavas teritorijas iegūšana novada domei faktiski beigās
izmaksātu tikai aptuveni 7,5 tūkstošus eiro.
Ja deputāti būtu
nobalsojuši par alus darītavas teritorijas pārņemšanu, 48 675 eiro
pašvaldībai būtu jānomaksā mēneša laikā. Novada domes Finanšu un
ekonomikas nodaļas vadītāja Anna Pružinska pauda, ka tādas liekas naudas
pašvaldības makā nav. Tas nozīmē, ka būtu jāņem kredīts tā saucamo
prioritāro vajadzību realizācijai. Tad vēl būtu jākārto formalitātes ar
zemesgrāmatu un jārēķinās ar papildu izdevumiem. Tikai gada beigās
izdotos atgūt lielāko daļu naudas, ko par alus darītavas īpašuma
iegūšanu būtu iztērējusi novada dome.
Tā kā dome nepārņems alus
darītavas teritoriju savā īpašumā, tai būs jāsamaksā tiesu izpildītājam
par veikto darbu, kuram nebija nekāda rezultāta. Atgādinām, ka alus
darītavas Gulbenes teritorijas izsole tika organizēta, pamatojoties uz
Gulbenes pilsētas pārvaldes izpildrīkojumu par 45 523,31 eiro parāda
piedziņu no SIA “Gulbenes alus darītava”. Tas ir nekustamā īpašuma
nodokļa aprēķins, ko uzņēmums ir parādā pašvaldībai. Tagad, visticamāk,
šis parāds pašvaldībai būs jānoraksta kā neatgūstams.
Saskaņā ar
Valsts ieņēmumu dienesta informāciju SIA “Gulbenes alus darītava” šobrīd
faktiski nedarbojas, tajā nav neviena darbinieka. SIA “Gulbenes alus
darītava” alus ražošanu pārtrauca 2009.gadā.
