Vidzemē
lielākoties smagākie alerģiskie insektu izraisītie gadījumi
bijuši, iedzerot lapseni kopā ar šķidrumu vai apēdot to dzīvu
kopā ar ievārījumu. “Tā gadās, kad cilvēks iepriekš
nepārliecinās, vai traukā nav iekritis kāds kukainis,”
“Dzirkstelei” saka Neatliekamās medicīniskās palīdzības
dienesta Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze
Bračka.
Atsevišķās dienās
Vidzemē saņemti pat septiņi izsaukumi ar pacientu sūdzībām
lapseņu dēļ.
Ļoti smagu organisma
reakciju pēc saskares ar šiem insektiem Vidzemē nav bijis daudz,
tomēr ir gadījies, ka pacienti jānogādā slimnīcā, saka
S.Bračka. Taču Rīgas Austrumu klīniskajā
universitātes slimnīcā augusta pirmajās nedēļās bija 13 šādi
pacienti, turklāt vairāki galēji smagā stāvoklī, kad jau bija
iestājies anafilaktiskais šoks – alerģisko reakciju ekstremālā
forma. Lielākā daļa no cietušajiem vēlāk stāstīja, ka bija
mēģinājuši pašrocīgi iznīcināt lapseņu pūžņus, bet
acīmredzot izvēlētā metode bijusi neefektīva.
Kā
atpazīt organisma alerģisko reakciju pēc lapsenes dzēliena? Viena
no pirmajām redzamajām pazīmēm ir pietūkums, arī nātrene –
sārti izsitumi koduma vietā vai citās ķermeņa daļās. Nekādi
tālāki simptomi varētu arī nebūt, tomēr dzīvībai bīstams ir
tas, ja alerģija strauji progresē, sākas mēles, lūpu tūska,
traucējot elpošanu.
S.Bračka klāsta, ka pirmais, kas jādara pēc
lapsenes dzēliena, sāpīgajai vietai jāpieliek kaut kas auksts. Ja
lapsene iedzēlusi mutē, tas sevišķi bīstami. Ieteicams tad sūkāt
ledu. Ja ir bažas, ka organisma alerģiskā reakcija vēršas
plašumā, ir nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība. Mediķi
zinās, kā ar medikamentu palīdzību situāciju vērst par labu.
“Ja ir lokāla alerģiska reakcija, tad vēl nekas, bet, ja sākas
vispārēja organisma reakcija, tad ir smagi,” saka S.Bračka.
