SIA
“Vidzemes enerģija” publiskajā telpā aktualizējusi domu, ka Gulbenes
siltumapgādei agri vai vēlu būs nepieciešama jauna apkures katla iegāde.
Pašvaldībai piederošajam Dānijā ražotajam šķeldas apkures katlam ir 32
gadi (tas ražots 1983.gadā), un tas sen savu mūžu ir nokalpojis.
Jautājums
par vecā katla ekspluatācijas beigšanu un aizstāšanu ar jaunu katlu ir
risināms kaut kad turpmāk, ne uzreiz, “Dzirkstelei” saka SIA “Vidzemes
enerģija” valdes loceklis Artūrs Gulbis. Tas nekādā gadījumā netikšot
risināts šajā apkures sezonā. “Tur ir virkne jautājumu,” atzīst
A.Gulbis. Vēl neesot skaidra finansiālā puse.
Vecais Dānijas katls
Gulbenes siltumapgādei ziemā joprojām ir vajadzīgs. Ja ir liels
aukstums, katlumājai Nākotnes ielā 7 jānodrošina līdz 15 megavatu jauda.
Vecais Dānijas katls un 2009.gadā uzstādītais Austrijā ražotais šķeldas
apkures katls kopā spēj nodrošināt 10,5 megavatu jaudu. Papildu 4,5
megavatu jaudu var nodrošināt 2009.gadā blakus katlumājai uzstādītais
propāna gāzes apkures katls. Abi jaunākie katli ir SIA “Vidzemes
enerģija” īpašums. Uzņēmums siltumapgādes nodrošināšanā Gulbenei
sadarbojas arī ar SIA “Bioeninvest” koģenerācijas staciju Miera ielā,
kas iespēju robežās piedāvā siltumenerģiju, taču tas ir par maz, ja
ziemā ilgāku laiku pieturas lieli aukstuma grādi.
Sarunas
novada domē par to jau ir bijušas, “Dzirkstelei” saka pašvaldības
vadītāja vietnieks Andis Caunītis. Pēc viņa domām, runa ir par Dānijas
katla lietderību, ja siltuma ražošanas efekts vairs ne tuvu nav tas
labākais.
“Nupat Druvienā skolai nomainījām veco apkures katlu pret
jaunu. Vecajam katlam efektivitāte bija briesmīga. Tajā pašā laikā vecie
katli bieži vien turpina kalpot un ir izmantojami. Bet tas nav jādara,
ja ir iespēja gūt finansiālu atbalstu, piemēram, no Eiropas Savienības
struktūrfondiem, lai veiktu uzlabojumus katlumājā,” viņš saka.
Deputātiem būs jālemj, ja SIA “Vidzemes enerģija” oficiāli uzstās, ka
risinājums ir jāmeklē, skaidro A.Caunītis.
Viņš saka, ka diemžēl arī
jaunuzstādītajiem katliem mēdz būt ķibeles. A.Caunītis zina stāstīt, ka
katlumājā Nākotnes ielā 7 nopietni remontdarbi ir bijuši vajadzīgi arī
vēl tikai sešus gadus vecajam Austrijā ražotajam šķeldas katlam.
“Iepriekšējais īpašnieks nepateica par visiem defektiem. Nākamais
īpašnieks dabūja pārbūvēt, remontēt un ieguldīt pietiekami lielas naudas
summas,” viņš klāsta un atgādina, ka katla kalpošana atkarīga no
pareizas ekspluatācijas un kurināmā materiāla kvalitātes.
Gulbenē,
katlumājā Nākotnes ielā 7, atrodas apkures katls, kuru Latvijai bija
uzdāvinājusi Dānijas valdība 1995.gadā. Sākotnēji tas bija paredzēts
kurināšanai ar oglēm, bet tika pārbūvēts par šķeldas apkures katlu.
1999.gadā tieši šā katla dēļ Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētāja
krēslu zaudēja Mārtiņš Kokars. Gulbene bija nonākusi bankrota situācijā,
jo Valsts kase par šo katlu sāka atvilkt no pašvaldības budžeta 339
053,64 ASV dolārus, lai atmaksātu kredītu Eiropas Rekonstrukcijas un
attīstības bankai. M.Kokara vietā par pašvaldības vadītāju
tika ievēlēts Nikolajs Stepanovs.
