Arhitektu biroja SIA “DJA” vadītājs un galvenais
arhitekts Didzis Jaunzems kopā ar kolēģiem – Helēni Bindemani
un Kseniu Sapegu ieguva augstāko punktu skaitu Gulbenes Gulbīšu parka metu
konkursā.
Pagājušajā gadā SIA “DJA” ieguva “Latvijas Ainavu
arhitektūras balvu 2019” par skatu terasi Valmierā. Tā tika
atzīta par vienu no pēdējās desmitgades labākajiem ainavu
arhitektūras objektiem Latvijā. Tāpat ir saņemtas Latvijas
Arhitektūras gada balvas un atzinības 2018., 2015. un 2012. gadā
par Likteņdārza skatu terasi un Dabas koncertzāles paviljoniem.
“Dzirkstele” aicināja uz sarunu arhitektu, lai uzzinātu plašāk
par Gulbīšu parka projektā iekļautajām idejām.
– Jūs pirms projekta izstrādes veicāt nelielu iedzīvotāju
aptauju. Kā viņu vēlmes un vajadzības palīdzēja radošajam meta
izstrādes procesam?
– Devāmies uz parku vēl ziemā un runājām
ar tur sastaptajiem iedzīvotājiem, lai noskaidrotu viņu vēlmes,
jo konkursa uzdevums bija ļoti atvērts dažādiem piedāvājumiem
un interpretācijām. Tas ļoti palīdzēja izprast, kā parks tiek
izmantots dažādos gadalaikos, un vairākus no ierosinājumiem
iekļāvām arī savā piedāvājumā.
Tā, piemēram, noskaidrojām, ka esošās strūklakas baseins ir
populārs bērnu un jauniešu vidū, bet ir grūti pieejams, jo ir
veidots pusmetra dziļumā un ir sliktā stāvoklī, kā rezultātā
darbojas galvenokārt kā vizuāli aplūkojams objekts. Lai ļautu
parka apmeklētājiem arī fiziski izbaudīt ūdens tuvumu karstajā
vasaras laikā, piedāvājām veidot otru – seklo – strūklaku blakus
gulbīšu strūklakai. Tās laukums veidots no granīta flīžu
ieseguma Gulbenes ģerboņa nokrāsās un ir piemērots arī publisku
pasākumu un svinību norisei, kad netiek izmantots kā strūklaka.
Atkarībā no izbūves finansējuma iespējām mēs redzam arī
iespēju apvienot abas strūklakas – tas ir, veidot jauno seklo
strūklaku ar tajā izvietotām gulbīšu skulptūrām.
Aptaujājot Gulbenes iedzīvotājus, tika noskaidrots, ka pilsētas
centrā trūkst vietas, kur iedzīvotāji varētu izvest netraucētā
pastaigā suņus. Kā suņu parkam atbilstošākā vieta tika
izvēlēts zemesgabals pie Līkās ielas, jo tas jau parkā ir
nošķirts no cilvēkiem domāto rekreatīvo funkciju zonām, bet
tajā pašā laikā ir uztverams kā parka sastāvdaļa. Šeit
paredzēta vieta diviem ar sētu nodalītiem laukumiem ar soliņiem
un suņu trenēšanai un fiziskajām aktivitātēm paredzētām
iekārtām. Suņu parka dienvidu zonā atvēlēta vieta piknika
galdiem.
– Kā esošie iekārtotie objekti iekļaujas jūsu
projektā?
– Lielākais izaicinājums bija pēdējos gados jau
realizētie labiekārtojuma objekti (sporta iekārtas, bērnu laukumu
aprīkojums, bruģa taciņas parka austrumu daļā u.c.) un to
iekļaušana jaunā vienotā parka struktūrā. Mums šķita svarīgi
šos elementus saglabāt, jo tie ir gan labā stāvoklī, gan loģiski
izvietoti, gan emocionāli iedzīvotāji pie tiem jau ir pieraduši.
Parkā ir daudz lielu koku, kurus vēlējāmies saglabāt, kas arī
bieži diktēja jaunizveidojamo taciņu trasējumu un laukumu
izvietojumu.
Projektā piedāvāts saglabāt un atjaunot esošo
gulbīšu strūklaku ar J.Zariņa veidotajām gulbju skulptūrām kā
Gulbenes vienu no identitāti veidojošajiem kultūrvēsturiskajiem
objektiem. Mūsu vizualizācijās tās, iespējams, ir grūti
atpazīt, jo piedāvājām skulptūras notīrīt no laika
uzslāņojumiem, lai vismaz kādu laiku pēc parka rekonstrukcijas
tās atkal uzmirdzētu dabiskajā bronzas krāsā.
– Kas bija
jūsu piedāvājuma stiprā puse, kādēļ visvairāk žūrijas
punktu saņēma tieši jūsu mets?
– Domāju, ka konkursa žūrija balsoja par mūsu priekšlikumu jo
Gulbīšu parka atjaunošanas projektā paredzējām veidot vienotu
parka struktūru, nojaucot robežu starp tā austrumu un rietumu
daļām un veicinot parka teritorijas līdzsvarotu izmantošanu.
Projektā paredzējām saglabāt parka esošās vērtības un
vēlējāmies papildināt to ar jauniem rekreācijas objektiem
publiskiem pasākumiem un atpūtai. Parku plānots atjaunot pēc
“kolāžas” principa, t.i., izcelt esošo objektu raksturu un
veidot jaunus laukumus un taciņas ar skaidri nolasāmām atsevišķām
identitātēm, kas kopīgi savijas vienotā parka struktūrā.
“Kolāžas” princips ļauj arī parku attīstīt vairākos
etapos, kā arī harmoniski to papildināt ar iepriekš neparedzētiem
objektiem nākotnē. “Kolāžas” principa parka struktūras
kompozīcija ir fleksibla, šķietami vienmēr pabeigta, tajā pašā
laikā pieļaujot pārdomāti izvietotu objektu papildinājumus.
Žūrija atzinīgi novērtēja arī jaunās skatuves
risinājumu. Brīvdabas skatuvi paredzējām veidot jau esošajā
laukumā koku ielokā parka austrumu daļā. Piedāvājām mainīt
skatuves laukuma segumu no bruģa uz koka dēļu klāju, kas būtu
atbilstošāks gan dejas funkcijai, gan iecerētajai šīs parka
daļas noskaņai. Tomēr tas nav principiāli svarīgs risinājums un
atkarībā no tālākās realizācijas pieejamā finansējuma
iespējams būtu arī saglabāt bruģa segumu, kas savukārt ir
ērtāks skatuves tehniskajai apkalpei. Skatuves vizuālais tēls
aizgūts no gulbja spalvu motīva, piešķirot skatuvei spēcīgu
identitāti. Tā veidota no 11 brīvstāvošiem elementiem, kas
piešķir skatuvei gaisīgumu, tajā pašā laikā nodrošinot
funkcionālās prasības. Skatuves elementi kopā darbojas gan kā
jumts, kas pasargā no nokrišņiem, gan kā akustiskais vairogs, kas
izliekts pret skatītāju zonu skaņas izkliedēšanai akustisku
koncertu laikā, gan arī kā vides mākslas objekts ikdienā ārpus
publiskiem pasākumiem. Nesošā metāla konstrukcija ar atbalsta
pēdu zem skatuves grīdas piemērota gaismu, skaņas aparatūras un
videoprojekciju ekrāna iekāršanai. Paredzēts veidot speciālu
iekaru sistēmu gaismu un skaņu iekārtām, kas ļautu arī pasākumu
laikā saglabāt skatuves vizuālo tēlu, to vēl vairāk izceļot.
Skatuves laukuma dienvidu daļā veidota skatītāju tribīne trīs
līmeņos, kas darbotos kā sēdvietas ne tikai publisku pasākumu
laikā, bet arī ikdienā. Skatuve izvietota uz platformas labākai
redzamībai.
Paši daudz iepriekš esam strādājuši ar
brīvdabas skatuvēm – gan tās projektējot, gan veidojot īstermiņa
scenogrāfija, tāpēc pastāvīgas Gulbenes skatuves izveide bija
viena no aizraujošākajām konkursa projekta daļām, kur ieguldīt
savu daudzu gadu laikā gūto pieredzi šajā nišā.
