Arī Gulbenes novadā mežu īpašniekiem jāķer mirklis, kad egļu astoņzobu mizgrauži tikko parādījušies

Lai novērstu katastrofas draudus, kas saistīta ar egļu astoņzobu mizgraužu savairošanos, kā arī izvērtējot iespējamos turpmākos egļu mežaudžu bojājumus, no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam ar Ministru kabineta rīkojumu daļā Latvijas teritorijas ir izsludināta ārkārtējā situācija. Saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi egļu mežaudzēs noteikti arī gandrīz visos Gulbenes novada pagastos, izņemot Beļavas, Litenes un Stāmerienas pagastu teritorijas.

“Šī kaitēkļa nodarīto bojājumu ierobežošanai ir noteikta virkne pasākumu, kas gan ierobežo meža īpašnieku darbību, gan tajā pašā laikā ļauj aktīvāk darboties, cērtot svaigi invadētos kokus. Tas palīdzēs apturēt mizgraužu tālāku izplatību un ietekmi uz egļu audzēm. Tas, kas jāsaprot mežu īpašniekiem, ir, ka šajā periodā vajadzētu atturēties no meža izstrādes mežaudzēs, kur dominē skujkoki. Šos kukaiņus pievilina smarža, kas izdalās, izstrādājot egļu audzes, un tie var uzbrukt blakus esošajām egļu audzēm, kur nav veikta mežizstrāde,” uzsver Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris vides aizsardzības jautājumos Andris Barkāns.

Teritorijas ir sadalītas A, B un C kategoriju aizsardzības zonās – tas nozīmē, ka jāvērtē arī teritorijas, kas atrodas ārpus plānotās ciršanas audzes. “Mēs esam izdalījuši teritorijas, kuras būtu īpaši jāaizsargā. Tās ir zināmu vecumu sasniegušas egļu audzes, kuras jau ir interesantas mizgraužiem. Šie kukaiņi uzbrūk kokiem, kas sasnieguši aptuveni 40 gadu vecumu, un iet bojā vērtīgā koksne. Paliekot siltākam laikam, ap maija vidu, sāksies šo kukaiņu izlidošana, un tas ir periods, kad mežu īpašniekiem vajadzētu sākt apsekot savas egļu audzes. Atklājot svaigi invadētus kokus, īpašniekam ir jāvēršas Valsts meža dienestā un jādomā par sanitāro cirti, lai nezaudētu vērtīgo koksni. Katrs šāds gadījums tiks vērtēts atsevišķi, un mūsu darbinieki apsekos šīs teritorijas. Tāpēc īpašniekiem vajadzētu pastiprināti sekot līdzi audžu stāvoklim,” skaidro A.Barkāns.

Egļu astoņzobu mizgrauzis ir 4-5 milimetrus liela vabolīte, kura vairojas aiz egles mizas – lūksnē. Lai mizgraužus pamanītu, koka stumbrā jāmeklē mazi caurumiņi – tas nozīmē, ka kukaiņi atrodas zem mizas. Pie caurumiņiem parasti veidojas brūni mizas milti vai mazas sveķu piles. Savukārt, ja koka stumbrā caurumu ir ļoti daudz, tas nozīmē, ka mizgrauži savu nedarbu ir jau paveikuši, egli nonāvējuši un aizlidojuši. Šīs pazīmes uzreiz parāda, ka koks ir mizgraužu invadēts un zaudē savu saimniecisko vērtību.

Ja izdodas noķert mirkli, kad mizgrauži tikko ir parādījušies, tad īpašniekam ir iespēja kokus nozāģēt savlaicīgi, lai iegūtu lielāku materiālu labumu. “Ja to palaiž garām, tad materiālais ieguvums no koksnes būs neliels, un tie vairs nebūs zāģbaļķi, bet gan malka,” secina A.Barkāns.

Kas attiecas uz lapu koku audzēm, kurās nav egļu piejaukuma, tad tur saimnieciskā darbība būs atļauta. “Tomēr īpašniekam jādomā, vai vērts riskēt un varbūt šo ciršanu atstāt uz vēlāku laiku, jo, pat uzmanīgi veicot mežizstrādi, pastāv iespēja ievainot blakus esošās egles, kas pievilinās mizgraužus, tādējādi veicinot to izplatību,” skaidro A.Barkāns.

Laikrakstā “Dzirkstele” jau parādījies privāts sludinājums, kurā sola palīdzību cīņā ar egļu astoņzobu mizgraužiem. “Mizgraužus apkarot var, uzstādot feromonu slazdus, bet, lai tas strādātu un tam būtu jēga, jābūt izpildītiem vairākiem nosacījumiem, un tos drīkst izvietot tikai izcirtumos. Uzstādīt šos slazdus var tikai Valsts meža dienesta darbinieki, kuriem ir pieejams slazdos ievietojamais feromons. Pieeja tam ir arī VAS “Latvijas valsts meži” un “Rīgas meži”, bet ne privātpersonām un komersantiem. Ar rokām šos kukaiņus neviens nelasīs, ja tiek piedāvāta feromonu slazdu izvietošana, cilvēki tiek maldināti, lai gūtu materiālu labumu,” pauž A.Barkāns.