
Ir manīts jau baltais stārķis, sarkanā klija, kā arī atgriezies lauku piekūns. Par to “Dzirksteli” informē ornitologs Elvijs Kantāns no Litenes.
“Šobrīd siltajā laikā putni, kuri arī pa ziemu palika pie mums, aktīvi dzied, kā arī ieņem savus ligzdošanas iecirkņus. Apdzīvotās vietās, piemēram, pilsētās, zvirbuļi aizņem dažādas jumtu nišas, spraugas, caurumus, arī būrīšus, kur ligzdot. Dzīve rit pilnā sparā. Pirmie viesi ir sagaidīti arī no siltajām zemēm. 21. martā redzēju pirmo balto cielavu. Pirmo ķīvīti pats pamanīju 4. martā. Iespējams, kāds to pamanījis arī ātrāk. Sākot ar 4. martu, pie mums ir atgriezies diezgan daudz gājputnu sugu, gan arī putni lido pāri tālāk uz ziemeļiem. Jā, laukos tagad var sastapt ķīvītes, dzērves, lauku cīruļus, sila cīruļus. Laukos no gājputniem barojas meža baloži, lauku baloži, visiem zināmas un lauksaimniekiem varbūt tādas mazliet nīstās dažu sugu zosis. Tās zosis, ko mēs tagad simtos un tūkstošos redzam uz laukiem, tās ir sējas zosis un baltpieres zosis, kuras lidos tālāk ligzdot uz ziemeļiem. Latvijā, ja arī kāda ligzdo, tad aukstajos sūnu purvos, bet Latvija nav īsti tā vieta, kur tās ligzdo. Cilvēki reizēm šīs zosis jauc ar meža zosīm. Varbūt līdzība ir, bet, ja tuvāk aplūko, tad atšķirība ir gana liela,” stāsta E.Kantāns.
Viņš skaidro, ka tagad mēs redzam lielākos putnus, kas uzturas laukos, bet lielākais vilnis, kad atgriezīsies visvairāk sugu, būs no aprīļa vidus līdz maija vidum. Līdz maija beigām Latvijā atgriezīsies tuvu pie diviem simtiem putnu sugu, kas Latvijā ligzdos.
E.Kantāns stāsta, ka šogad pie mums manīts arī tāds retāks viesis kā sniedze.
“Latvijā tās regulāri cauri ceļo rudenī un pavasarī. Rudens pusē tās vairāk migrē gar jūras piekrasti, bet ziemā un pavasarī lielāki to bari ieklīst dziļāk iekšzemē līdz mums. Sniedze ir vistālāk uz ziemeļiem ligzdojošais zvirbuļveidīgais putns. Man sanāca novērot ap 100 sniedžu lielu putnu baru starp Stāmerienu un Zeltaleju. Otrā dienā tajā pašā vietā jau bija aptuveni 200 sniedžu, kas lidinājās pa apkārtnes laukiem. Pieļauju, ka tās vēl kādas dienas varēs tur redzēt. Ļoti smuks putns, ko ir vērts redzēt! Katru gadu šis putns Latvijā ieklīst, bet ne katru dienu iekšzemē tādos lielākos baros var to sastapt,” stāsta ornitologs.
Šobrīd aktīva rosība notiek tādiem naktsputniem kā pūcēm. Notiek ligzdošanas iecirkņu aizņemšana, iespējams, ka kāda meža pūce jau perē pirmos mazuļus.
“Pēc dažām nedēļām nakts dzīvei pievienosies, manā skatījumā, arī vieni no smukākajiem dziedātājiem – melnie meža strazdi, kuri jau tagad vakarpusēs uzsvilpo. Var iet ārā mežmalās tos paklausīties. Arī strazdveidīgie putni – melnais meža strazds, sila strazds, dziedātājstrazds, plušķis, kuri vairāk uzdzied vakarpusē, naktī, drīz ieskandinās pavasari,” saka E.Kantāns.
Manā dīķī bij līdz aukstumiem zivju gārnis,tad vēl meža pìles un nebiju tādas redzejis baltas ar melnu galvu un kaklu arī pìles.Aizlidoja, kad dīķis pârklājās ar ledu.Manas dzērves jau gan pa visiem sniegiem bij uz vietas.Redzu katru dienu barojoties uz griķu tìruma,dzērves nebaidās un nelido prom kad eju uz dīķi.Katru gadu pārītis atlido,strazdus redzēju un zvirbuļi pilni koki.