Ārstniecības personu piesaistīšanai
darbam reģionos Veselības ministrija (VM) plāno atvēlēt gandrīz desmit
miljonus eiro, šodien žurnālistiem sacīja veselības ministre Anda Čakša
(ZZS).
Viņa norādīja, ka lielākā daļa jeb 85% no šī finansējuma ir Eiropas
Savienības struktūrfondu līdzekļi, bet pārējie 15% – valsts finansējums.
Čakša norādīja, ka veselības aprūpes sistēmā ir daudz problēmu, jo tā
ilgstoši bijusi bez pietiekama finansējuma. Šī ir pirmā reize, kad
izdevies atrast risinājumu, kā reģioniem palīdzēt ar ārstniecības
personu nodrošinājumu. Tas iedzīvotājiem reģionos nozīmēs lielāku
veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, sacīja ministre.
Finansiāli apjomīgais atbalsts, kas mērāms tūkstošos eiro, paredzēts
ārstiem speciālistiem, ārstu palīgiem, māsām, māsu palīgiem, vecmātēm un
fizioterapeitiem, kuri vēlēsies strādāt slimnīcās, ģimenes ārstu
praksēs, psihiatrijas praksēs, kā arī neatliekamās medicīniskās
palīdzības dienestā.
Kā sacīja Čakša, speciālistus un māsas paredzēts piesaistīt četrās
prioritārajās grupās – sirds un asinsvadu slimību jomā, onkoloģijā,
bērnu aprūpē un garīgās veselības jomā.
Pēc Čakšas paustā, galvenais nosacījums, lai saņemtu finansiālo
atbalstu par darbu ārpus Rīgas, ir lēmums šajā vietā strādāt vismaz
piecus gadus.
Kā sacīja ministre, ar finansiālo atbalstu iecerēts reģioniem
piesaistīt 1420 ārstniecības personas, kā arī atbalstīt apmēram 100
ģimenes ārstu prakses.
Kopumā finansiālais atbalsts ārstniecības personām summējas no piecām
mēnešalgām, kas šiem mediķiem svārstās no 2975 eiro līdz 4495 eiro,
vienas mēnešalgas par katru ģimenes locekli, kā arī uzturēšanās naudas,
kas divu gadu laikā kopumā veidotu 3600 eiro.
Jauns ģimenes ārsts, kurš pārņem un turpina ģimenes ārsta praksi, par
darbu reģionā saņems 4495 eiro, par katru ģimenes locekli vēl 899 eiro,
savukārt uzturēšanās naudu divu gadu laikā kopumā 3600 eiro apmērā.
Vienlaikus vēl 2697 eiro jaunais ārsts saņems par prakses darba
pārņemšanu un turpināšanu.
Savukārt ģimenes ārsta, kurš nodod praksi jaunajam ārstam, saņemtais
finansējums būs atkarīgs no pacientu skaita praksē, un tas būs puse no
vidējās ceturkšņa Nacionālā veselības dienesta izmaksātās summas ģimenes
ārsta praksei jeb kapitācijas naudas.
Piedāvātais finansiālais apmērs mērāms vairākos tūkstošos eiro un ir
atkarīgs no specialitātes, ģimenes stāvokļa un bērnu skaita, piemēram,
ģimenes ārstam, kurš no Rīgas gatavs pārcelties uz praksi Rēzeknē, kuram
ir arī laulātais un divi bērni, atbalsts varētu sasniegt par vairāk
nekā 13 000 eiro, savukārt ģimenes ārstam, kurš gatavs nodot šo praksi
jaunā ārsta rokās, finansiālais atbalsts būs mērāms 50% no ceturkšņa
kapitācijas finansējuma.
Tāpat, piemēram, medicīnas māsa, kura dažādu apstākļu dēļ nestrādā
veselības aprūpes sistēmā, bet izlems pieņemt darbu Ogres slimnīcā,
kurai ir laulātais, bet nav bērnu, saņems vairāk nekā 6500 eiro.
Turklāt, pēc Čakšas paustā, māsas būšot īpašs fokuss šajā projektā.
Ministre informēja, ka vislielākā interese par šo atbalstu ir tādām
pilsētām kā Alūksne, Balvi, Gulbene, Jaunpiebalga, Liepāja, Sigulda,
Tukums un Ventspils.
Kā norādīja VM Projektu vadības nodaļas vadītājai Liega Zalcmane, arī
ārstniecības personas, kuras kopš 2017.gada marta no Rīgas pārcēlušās
uz reģionu, varēs saņemt šo finansiālo atbalstu. Turklāt jau tagad
interese par atbalstu ir redzama – saņemti apmēram 30 zvani no
ārstniecības personām.
Vienlaikus Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes loceklis un
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis Juris Lācis sacīja, ka
cilvēkresursu attīstība ir slimnīcu galvenā prioritāte, pie kuras aktīvi
tiek strādāts. Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca patlaban piesaistījusi
apmēram 30 ārstus, no kuriem daļa pārcēlusies uz dzīvi Ventspilī vai
Talsos. Projekts palīdzējis šim procesam, piebilda slimnīcas valdes
loceklis.
Savukārt Tukuma slimnīcas vadītāja Dzinta Rabkeviča aģentūrai LETA
pauda, ka Rīgas Stradiņa universitātes Karjeras dienā iestāde jutusi
interesi no topošajiem ārstiem par darbu Tukumā, taču daudzi jaunieši
joprojām uzskatot, ka “viss jau notiek tikai Rīgā”. Slimnīcai
nepieciešams oftalmologs, asinsvadu ķirurgs, neirologs, arī terapeiti,
jo iestāde plāno attīstīt aprūpes nodaļu.
“Ļoti ceram uz šo atbalstu. Kadru trūkums nav tikai Tukuma problēma,”
atzina Rabkeviča, vienlaikus piebilstot, ka pilsētai Rīgas tuvums ļauj
piesaistīt vairāk speciālistu nekā citur reģionos.
Pietikties projektam un tajā paredzētajam atbalstam ārstniecības
personas var ministrijā, kā arī zvanot vai sūtot e-pastus Zalcmanei vai
VM pārstāvei Lindai Romanovskai.
