Jaunajiem lauksaimniekiem ir paškritiskāk jāizvērtē savas vēlmes un
iespējas. Uz raksturīgākajām kļūdām, kādas pieļāvuši pretendenti uz
Eiropas Lauksaimniecības fonda finansiālo atbalstu, norāda Marija
Krēsliņa – Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes
Lauksaimniecības un lauku attīstības nodaļas vadītāja.
“Ja es esmu
jaunais zemnieks, tad man ir jāstrādā savā saimniecībā! Tas ir pamatu
pamats. Tāpēc tiek dots tāds liels atbalsts, lai jaunie cilvēki nāktu uz
laukiem!” viņa uzsver. Bijis gadījums, kad nācies atsaukt pieteikumu,
jo jauniete strādā Rīgā bankā un vienlaikus grib Balvu pusē attīstīt
piena lopkopību. Lauku atbalsta dienestā nenoticēja, ka šī pretendente
katru dienu spēs no rīta pabarot, izslaukt, nodot pienu un palaist lopus
ganos, bet pēc tam doties uz darbu galvaspilsētā, lai vakarā atkal
atgrieztos mājās un darītu visus lauku darbus. “Ir drusciņ loģiskāk
jādomā,” saka M.Krēsliņa.
Tajā pašā laikā ir arī interesanti un
ticami pieteikumi, viņa stāsta un piemin kādu vietējo jauno zemnieku,
kurš ir ugunsdzēsējs un vēlas līdztekus nodarboties ar piena lopkopību.
“Protams, ka viņš to var apvienot! Kāpēc ne? To visu var darīt! Bet ir
laikus jāpadomā, vai es kā jaunais zemnieks varēšu pats visu izdarīt
neatkarīgi ne no kā,” skaidro M.Krēsliņa.
244 Latvijas jaunieši, kas
nav vecāki par 40 gadiem, šogad jau guvuši atbalstu uzņēmējdarbības
uzsākšanai laukos, bet tieši Ziemeļaustrumu reģionālās pārvaldes
teritorijā – 20 jaunieši. Par to liecina Lauku atbalsta dienesta
informācija. Valstī šim nolūkam pieejamais Eiropas Lauksaimniecības
fonda finansējums ir 6 950 466 eiro, bet Ziemeļaustrumu reģionā – 770
615 eiro.
M.Krēsliņa piebilst, ka iepriekšējos gados reģionā jau
daudzi jaunieši ir izmantojuši iespēju ar Eiropas Lauksaimniecības fonda
atbalstu atgriezties laukos un uzsākt saimniekot. Taču divos gadījumos
jaunajiem cilvēkiem ir nācies atmaksāt atpakaļ saņemto finansējumu, jo
viņi nebija izpildījuši tikai vienu nosacījumu, kas paredzēja iegūt
augstāko vai vidējo profesionālo lauksaimniecības izglītību, apgūstot
lauksaimniecības priekšmetus vismaz 320 stundu apjomā.
“Ļoti žēl. Paši
savas muļķības dēļ! Nepabeidza skolu. Triju gadu laikā pusotru gadu
nevarēja izturēt?!” saka M.Krēsliņa.
Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem
uzņēmējdarbības uzsākšanai paredzēts jauniem cilvēkiem, kas pirmo reizi
dibina ekonomiski dzīvotspējīgu savu saimniecību, lai ražotu
lauksaimniecības produkciju vai savā īpašumā pārņemtu esošu saimniecību.
