“Es uzaugu uz ielas,” tā reiz privātā sarunā “Dzirkstelei” lepni
sacīja kāda gulbeniete, kura savulaik bija konkursa “Mis Latvija”
fināliste. Viņai – meitenei, kuru kopā ar vecāko māsu audzināja mamma
viena pati, jo vecāki bija šķīrušies un aizņemti ar maizes darbu, – šī
pieredze izrādījās veiksmes stāsts, kas norūdīja raksturu, gribasspēku
un apveltīja ar pašiniciatīvu, komunikācijas spējām. Kā saka, lai dzīve
met kā grib, vienalga piezemēšanās notiks uz visām četrām kājām. Taču ne
visiem “ielas bērniem” ir tā paveicies. Daudzi tā saskārušies ar
vardarbību, nelaimēm, iemantojuši kaitīgus ieradumus un nonākuši
konfliktā ar likumu. Un tā, pirmkārt, ir vecāku atbildība.
Traumas, klaiņošana, čiepšana
Gulbenes
novadā šogad 5 gadījumos bērni nonākuši slimnīcā sakarā ar nelaimes
gadījumiem. Lielākoties tie ir saistīti ar fizisko aktivitāšu laikā
gūtām traumām. Piemēram, braucot ar velosipēdu, jo, kā zināms, reti kurš
mazais riteņbraucējs lieto drošības ķiveri.
“Šogad novadā konstatēti
8 tādi gadījumi, kad nepilngadīgie ir klaiņojuši. No izglītības
iestādes aiziet, no ģimenēm mūk. Ja bērns nevēlas uzturēties mājās,
raksturīgie iemesli – vecāki lieto alkoholu, vecāki ir šķīrušies un māte
dzīvo ar citu vīrieti, ar kuru ir nesaskaņas. Bērns nepieņem ģimenē šo
svešo cilvēku, jo nepatīk. Meitenes parasti tad atrod draugus vienaudžu
vidū un dodas pie viņa dzīvot. Mammas nāk un raksta iesniegumus, ka
bērns ir bezvēsts prombūtnē,” “Dzirkstelei” stāsta Valsts policijas
Vidzemes reģiona pārvaldes Gulbenes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas
inspektore Sandra Vasiļenko. Savukārt movada domes priekšsēdētāja
vietnieks, Administratīvās komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bogdans
“Dzirkstelei”saka – bieži vien vecāki neapzinās, ka alkohola lietošana
bērnu klātbūtnē kropļo izpratni par to, kas ir labi un kas ir slikti.
Tātad runa ir par emocionālo vardarbību, par nedrošu vidi bērnam.
“Dažiem vecākiem šķiet, ka tas nekas, ja paši diendienā, galvenokārt
alkoholisko dzērienu iespaidā, strīdas un to dara bērnu klātbūtnē.
Viņiem tā ir ikdiena, bet patiesībā, ja paskatās dziļāk – bērnam tā ir
trauma, un viņš arī domā, ka tā ir dzīves norma, jo vecāki tā uzvedas,”
stāsta M.Bogdans.
Esot arī tā saucamie profesionālie nepilngadīgie klaiņotāji. Tie ir policijas pastāvīgie klienti.
“Viņi
vienkārši aiziet no pēdējām stundām skolā un klīst pa ielām līdz melnai
stundai. Un, protams, izdara likumpārkāpumus. Iet un zog veikalā!
Pagrābj konfektes, cepumus, iebāž kabatā un aiziet. Paliek bezkaunīgi
mazie pārkāpēji. Tāda bravūra… Riekstu sauju no groza paņem un iebāž
kabatā. 4 gadījumos šogad nepilngadīgie ir pieķerti zogam, bet 5 –
mazgadīgie. Tās ir zādzības veikalos. Gadās, ka bibliotēkā no jaku
kabatām naudu nozog – eiro vai pāris. Tas pats gadās jauniešu centrā
“Bāze”. Arī sporta skolas garderobē. Iztīra kabatas, kamēr citi ir
treniņā,”saka S.Vasiļenko.
Tādi stabili klaiņotāji vecumā līdz 14
gadiem mums Gulbenē esot zināmi kādi 5. Viņi visi nākot no nepilnajām
ģimenēm – vai nu tētis viens audzina vai mamma. “Tētis vai mamma ir
darbā, jo nauda ir jānopelna. Un ar bērna audzināšanu netiek galā,” saka
S.Vasiļenko. Šādu bērnu audzināšanā tiek iesaistīts novada sociālais
dienests ar cerību, ka situācija mainīsies uz labo pusi.
Pieķerts hašiša smēķētājs
No
vecāku puses nekontrolēta nepilngadīgo brīvā laika pavadīšana bieži
vien beidzas ar kaitīgu ieradumu veidošanos. Šogad novadā ir pieķerti 23
nepilngadīgi smēķētāji. Nepilngadīgie, kuri šogad pirmo reizi nonākuši
policijas redzeslokā kā alkohola lietotāji – 64 gadījumi, bet jau
atkārtoti gada laikā pieķerti 19 nepilngadīgie. Pārsvarā viņi ir
lietojuši stipros alkoholiskos dzērienus, arī šampanieti. Sevišķi daudz
šādu gadījumu tiek konstatēts vasarā. Zīmīgs datums ir arī 1.septembris.
“Var noprast, ka parasti viņiem alkoholu un cigaretes nopērk
pilngadīgie draugi. Paši bērni gan to atklāt negrib,” saka S.Vasiļenko.
Nepilngadīgo smēķēšana un alkoholisko dzērienu lietošana ir vieni no
būtiskākajiem administratīvajiem pārkāpumiem, ko izskata Gulbenes novada
domes Administratīvā komisija.
M.Bogdans stāsta, ka kopš jūnija
komisija ir izskatījusi ļoti daudz administratīvā pārkāpuma lietu, kas
saistās ar alkoholisko dzērienu lietošanu un atrašanos alkoholisko
dzērienu ietekmē.
“Sevišķi pēdējo divu mēnešu laikā šādu pārkāpumu starp
nepilngadīgajiem ir samērā daudz. Ir arī nepilngadīgie, kuri vairākkārt
pieķerti, šādos gadījumos pēc soda piemērošanas tiek informēts
Sociālais dienests, kas strādā tālāk gan ar pašu nepilngadīgo, gan viņa
ģimeni,” stāsta M.Bogdans, kurš novērojis, ka vecākus, kuri kopā ar
pārkāpumu izdarījušo nepilngadīgo bērnu ierodas uz komisijas sēdi, var
iedalīt divās grupās.
“Ir tādi, kas nav vienaldzīgi, un bērns jau ir
noaudzināts mājās un izskaidrota lietas būtība, bet ir arī otra daļa,
kuriem tas nešķiet būtisks pārkāpums, ja bērns ir bijis alkohola
reibuma. Un tad tiek sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli
vecākiem par bērnu aprūpes pienākumu nepildīšanu. Bēdīgākais ir tas, ka
ne jau 17 gadus veci jaunieši nonāk viņu redzeslokā, bet gan 14 un 15
gadus veci pusaudži. Ir tādi, kas ir nobaudījuši tikai vienu glāzi
šampanieša un arī tādi, kuri ir atradušies divu promiļu reibumā.
Alkoholu lieto gan puiši, gan meitenes, bara instinkta vadīti vai arī
divatā dzer dzīvoklī, ballē, pasākumā pie galdiņa. Visbiežāk viņi
skaidro, ka alkoholu nopirkusi nepazīstama persona vai arī draugs, kurš
jau ir pilngadīgs,” stāsta M.Bogdans.
Viņu reizēm pārsteidzot vecāku
attieksme pret, to ka viņu bērns pieķerts alkohola reibumā.
“Vairāk tas
saistās ar nelabvēlīgajām ģimenēm. Daudzi, atnākot uz sēdi, neizprot
pārkāpumu. Viņiem liekas, ka tas nekas, ja bērns, piemēram, lieto
alkoholu. Kāds vecāks pavisam nesen komisijas sēdē teica – nu un, ja
manam bērnam ir 0,48 promiles?! Ar tādām var sēstie pie stūres. Lūk,
kāda domāšana!” uzsver M.Bogdans.
Ja bērns ir lietojis alkoholu,
atradies sabiedriskā vietā alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē,
ja ir pieļāvis sīko huligānismu, vecākiem ir jāuzņemas atbildība. Viņiem
tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Tādi ir šogad bijuši
sastādīti jau 42 protokoli. Šogad vienam puisim, kuram ir 17 gadu, tika
sastādīts protokols par narkotisko vielu lietošanu. Aizliegto vielu
klātbūtni jaunieša organismā uzrādīja veiktās analīzes. Puisis bija
smēķējis hašišu.
Vecākiem jāzina
◆ Par fizisku vai emocionālu vardarbību pret
bērniem vainīgajiem jārēķinās, ka var izteikt gan brīdinājumu, gan arī
uzlikt administratīvo naudas sodu līdz 70 eiro, bet, ja pārkāpums ir
fiksēts atkārtoti gada laikā, tad sods ir līdz 210 eiro.
◆ Ja
nepilngadīgais tiek pieķerts reibumā par šādu pārkāpumu pirmo reizi,
viņam izsaka brīdinājumu vai uzliek administratīvo naudas sodu līdz 35
eiro. Tiem, kas atkārtoti gada laika tiek pieķerti, jārēķinās ar soda
naudu līdz 70 eiro.
◆ Par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu —
vecākiem izsaka brīdinājumu vai uzliek administratīvo naudas sodu līdz
simt 40 eiro. Par tādu pašu nodarījumu, ja tā rezultātā bērns izdarījis
sīko huligānismu vai lietojis narkotiskās vai psihotropās vielas bez
ārsta nozīmējuma, vai atradies alkoholisko dzērienu ietekmē, vai
nodarbojies ar ubagošanu, — vecākiem izsaka brīdinājumu vai uzliek
naudas sodu līdz 210 eiro apmērā. Ja pārkāpums izdarīts atkārtoti gada
laikā, var noteikt naudas sodu līdz 350 eiro apmērā.
◆ Vecākiem
vai personai, kuras aprūpē bērns nodots, ir pienākums neatstāt vienu
bērnu līdz 7 gadu vecumam. Par bērna atstāšanu bez uzraudzības vecākiem
pirmoreiz var izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu līdz 70 eiro.
Atkārtotā gadījumā – līdz 210 eiro.
◆ Policijā tiek nogādāts
bērns, kurš: atrodas sabiedriskā vietā reibuma stāvoklī; ubago; nav
sasniedzis 16 gadu vecumu, bet naktī (no pulksten 22.00 līdz 6.00)
atrodas sabiedriskā vietā bez vecāku vai viņu aizvietotāju klātbūtnes;
ir apmaldījies vai pamests; patvaļīgi aizgājis no ģimenes vai aprūpes
iestādes.
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
