Tik pamatīgu atkalu, kādu piedzīvojām pirmdien un otrdien, Gulbenes novada iedzīvotāji neatminas. Fiksējot fotogrāfijās “stiklotos” trotuārus, ceļus un pagalmus, cilvēki ar tām dalījās sociālajos tīklos. Izejot ārā palaikam varēja manīt, ka kāds neveiksmīgi nokrīt, cits tipina ļoti lēniem soļiem, lai tiktu līdz galamērķim, vēl daļa šajās dienās bija izvēlējušies ārā no mājas nemaz neiet.

Latvijas Vides, ģeoloģijas, un meteoroloģijas centrā otrdien “Dzirkstele” noskaidroja, ka iepriekšējās diennaktīs virs Eiropas ziemeļu rajoniem atradās spēcīgs, mazkustīgs anticiklons, kas bija izveidojies ļoti aukstā gaisa masā, bet no Centrāleiropas uz Baltijas jūru virzījās ciklons, kurš sev līdzi nesa siltas gaisa masas. Sals no Latvijas atkāpjas pakāpeniski, bet augšējos atmosfēras slāņos siltā gaisa masa, kuras temperatūra ir augstāka par nulle grādiem, ieplūst kopš pagājušās nedēļas nogales. Tas veicinājis intensīvo atkalu. Atkala ir nokrišņu veids, kad lietus lāses nonāk uz zemes virsmas laikā, kad gaisa temperatūra ir negatīva. Saskarē ar auksto virsmu ledus lāses sasalst, veidojot apledojumu. Visintensīvākā atkala parasti būs novērojama gadījumos, kad teritorijā ilgāku laiku ir valdījis aukstums, zeme un priekšmeti ir atdzisuši un pakāpeniski sāk ieplūst siltāka gaisa masa jeb reģionu šķērso siltā fronte, kā tas notiek arī šobrīd.

Atkalas dēļ ceļu, ietvju uzturēšanas darbi bija neefektīvi – ja nokaisa, tūlīt atkal ir apledojums.

VSIA “Latvijas Valsts ceļi” šajās dienās palaikam informēja, ka atkalas un apledojuma dēļ ir ļoti sarežģīti braukšanas apstākļi daudzviet Latvijā, īpaši Vidzemē un Latgalē.

Gulbenes labiekārtošanas iestādes vadītājs Sandis Sīmanis “Dzirksteli” informē, ka sētnieki veic amata pienākumus. Iestāde nav saņēmusi nevienu iedzīvotāja sūdzību. “Kaisāmā materiāla pietiek. Kaisīšanā tiek izmantots sāls/smilts maisījums, un šādos laikapstākļos arī tehniskais sāls bez sajaukuma ar smilti neko daudz ilgstoši nelīdz,” saka S.Sīmanis.

Gulbenes slimnīcas galvenā ārste Sigita Drubiņa “Dzirkstelei” stāsta, ka cilvēku, kas vērsās pēc palīdzības slideno laika apstākļu dēļ, bija vairāk nekā ikdienā, bet ne ļoti daudz. Pēc palīdzības vērsās gan pieaugušie, gan pusaudži. Kopumā SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” ar traumām, krītot uz slidenām ietvēm, ceļiem, vērsās 12 cilvēki, no kuriem septiņi – Gulbenes steidzamās medicīniskās palīdzības punktā. Diviem no šiem cilvēkiem ir konstatēti lūzumi, pieciem – sasitumi, sastiepumi. Tie, kuri guvuši lūzumus, tika pārsūtīti uz Madonas vai Alūksnes slimnīcu pie traumatologa. “Gulbenē viņi saņem pirmo palīdzību – rentgens, atsāpināšana. Un tad situācijas ir dažādas – ir, kurus tuvinieki aizved uz Madonas vai Alūksnes slimnīcu, citus ved “ātrā palīdzība”, bet atpakaļceļš gan pašam ir jāorganizē,” stāsta S.Drubiņa.

Pēc palīdzības steidzamās medicīniskās palīdzības punktā iedzīvotāji turpināja vērsties arī trešdien. “Uzreiz varbūt likās, ka nav tik traki, bet, tā kā sāpes turpinās, tad cilvēki vēršas pēc palīdzības nākamajā dienā. Un, ja ir sāpes pēc kritiena, tad noteikti ir jādodas pie ārsta,” saka S.Drubiņa un turpina, ka šajās dienās “traumu punktā” pēc palīdzības vērsās arī tie, kas guvuši sadzīves traumas – kāds vīrietis, zāģējot malku, iezāģējis sev kājā, cits mājās sasitis pirkstu.

FAKTI

ATKALAS NOTEIKŠANAS un mērījumu veikšanas principi gadu gaitā ir mainījušies, tāpēc šobrīd nav iespēja salīdzināt agrākos datus ar tagad iegūtajiem. Senāk novērojumus veica cilvēks ar nostiepta vada palīdzību, kur tālāk izmērīja apledojuma diametru, kā arī to nosvēra. Turpretim šobrīd dati tiek iegūti automatizēti – tiek veikti nokrišņu intensitātes mērījumi laikā, kad nokrišņu sensori fiksē atkalu.

NO 1987. LĪDZ 2018.GADAM maksimālais novērotais apledojuma biezums tika fiksēts 1992.gada 22.oktobrī Dagdā, kad tas sasniedza 62 mm. Otrs biezākais apledojums izveidojies Alūksnē 2010.gada 9.janvārī – 53 mm. Šobrīd šādus mērījumus vairs neveic. Viens no nesenākajiem atgadījumiem, kad fiksēta ļoti intensīva atkala, bija 2010.gada Ziemassvētkos (24.-26. decembris). Bija novērojama gan ļoti stipra snigšana, gan atkala, ļoti stiprs apledojums izveidojās lielākajā daļā valsts teritorijas, piemēram, Dobeles pusē apledojums sasniedza 8 mm.

AVOTS: LATVIJAS VIDES, ĢEOLOĢIJAS, UN METEOROLOĢIJAS CENTRS