Izmanīgi
uzņēmēji, likumīgi zagļi vai gatavie labdari, kas nesavtīgi strādā, lai
ārstētu lauku ļaudis un glābtu Latvijas veselības aprūpes nozari? Tādi
apzīmējumi nāk prātā, ja ielūkojas, kas tad īsti stāv aiz solījumiem
palielināt veselības nozares budžetu un pagaidām neveiksmīgiem
centieniem īstenot sen gaidītās reformas un ieviest caurspīdīgumu
budžeta tēriņos.
Reģionālās slimnīcas šonedēļ jau nākušas klajā ar kliedzienu,
ka kvotas iztērētas un izmeklējumiem vajadzīga papildu nauda. Šis ir
stāsts par to, kā reģionu slimnīcas ar gādīgu politisku aizmuguri
nopirkt «par sviestmaizi», drīz vien pelnīt uz pacientu un valsts
rēķina, kā arī piedalīties Veselības ministrijas vadīšanā un būt cieši
klāt veselības budžeta pārdalei.
Apkalpo vairāk nekā 70 000 pacientu
Divu stundu
braucienā no Rīgas centra, stundas – no Valmieras un Rēzeknes, bet 40
minūšu attālumā no Madonas. Tik aptuveni savu atrašanos interneta
mājaslapā norāda uzņēmums “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”.
“Šī
ir uzņemšanas nodaļa, kas ikdienā kalpo kā diennakts traumpunkts, bet
dienā tā ir kā uzņemšana cilvēkiem, kas nāk uz poliklīniku,” Marģers
Zeitmanis Gulbenes slimnīcu izrāda kā rūpīgs un gādīgs saimnieks. Dažu
stundu laikā, kad Latvijas Radio apmeklē Gulbenes un Balvu slimnīcas,
par rūpīgu saimnieku viņš sevi nosauc vairākas reizes. Zeitmanis ir
uzņēmuma «Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība» vadītājs un
līdzīpašnieks. Gan Gulbenes, gan 36 kilometrus attālajā Balvu slimnīcā
ar personālu viņam ir ļoti draudzīgas attiecības.
“Šī ir dzemdību
nodaļa – svarīgākā nodaļa reģionā, jo tuvākā vieta, kur pieņem
dzemdības, ir Rēzekne, Madona vai Valmiera. Slodzi uz šā reģiona 70
tūkstošiem iedzīvotāju faktiski iznesam mēs,” tā jau Balvu slimnīcā
stāsta Zeitmanis. Dzemdību nodaļas speciālistes izstāsta, ka šajā dienā
līdz pusdienlaikam piedzimuši jau seši mazuļi, bet septītā grūtniece
tiek gatavota dzemdībām. Piedzimuši arī dvīņi, kuru veselības stāvoklis
par spīti nelielajam svaram ir labs.
Viss labi ir arī pašam
Zeitmanim. Viņam kopā ar pašreizējo veselības ministres Andas Čakšas
padomnieci Alīdu Vāni kopš 2012. gada vasaras pieder vairāk nekā puse
abu slimnīcu kapitāla.
Balvu un Gulbenes slimnīcu pacientu skaits
Kopš tā laika ar valsts atbalstu un Eiropas Savienības 3,5 miljoniem eiro abas slimnīcas rekonstruētas.
Tagad gadā abas slimnīcas apkalpo vairāk nekā 70 tūkstošus klientu. Tik
daudz cilvēku dzīvo visā reģionā, tādēļ rēķināms, ka slimnīcās reizi
gadā nonāk katrs iedzīvotājs. Turklāt klientu skaits aug par spīti
iedzīvotāju skaita kritumam.
Vienā slimnīcā dzemdē un glābj, otrā – aprūpē
Potenciālajiem pacientiem galvenās izmaiņas ir abu slimnīcu profilu sadalījums – Gulbenē
palikusi tikai aprūpes slimnīca, ģimenes ārstu prakses un
Infektoloģijas nodaļa, bet Balvu slimnīcā sniedz arī neatliekamo
palīdzību un pieņem dzemdības.
Tāds sadalījums nācis par labu,
atzīst Zeitmanis: “Citās slimnīcās slikti ir tas, ka ir divas operāciju
zāles, abās veic plānveida operācijas, bet pēkšņi notiek autokatastrofa,
un ir trīs pacienti, kas jāliek uz operāciju galda – ko darīt? Šī
infrastruktūra ir paredzēta neatliekamiem gadījumiem, kad operāciju
bloks ir paredzēts visiem neatliekamajiem gadījumiem, kas var notikt.
Tas vienmēr būs brīvs! Līdz ar to šajā slimnīcā ir droši gan
dzemdētājām, ja, piemēram, pēkšņi nepieciešams ķeizargrieziens, gan
citiem cilvēkiem, kam vajag neatliekamu palīdzību. Ārsti dežurē, nav
mājas dežūrās, kā citur notiek. Savukārt Gulbenē var veidot plānveida
medicīnu – ja ir astoņas plānveida operācijas, nevar būt situācija, ka
pēkšņi ieved neatliekamu pacientu. Tam ir paredzēta Balvu
infrastruktūra.”
Ļoti personiskā pieredzē ar pieredzi abās
slimnīcās ar Latvijas Radio dalās Gulbenes novada laikraksta
“Dzirkstele” žurnāliste Diāna Odumiņa, kas vietējā avīzē raksta par
veselības aprūpi. Viņa stāsta, ka tēvs ar plaušu karsoni ārstējies
Gulbenes slimnīcas dienas stacionārā. “Brīnišķīgi viņam palīdzēja, par
ko paldies! Nupat biju arī Balvu slimnīcā pie smagi slimā tēva brāļa,
kam 90 gadu – guļ atsevišķā istabiņā, brīnišķīgi aprūpēts!” stāsta
žurnāliste.
Pēc Odumiņas teiktā, vienīgā gulbeniešu sāpe ir tā, ka neatliekamā palīdzība vairs nav aizsniedzama ar roku.
“Ne
reizi vien ir dzirdēti stāsti, liekas, ka neticami šausmu stāsti –
jāsniedz neatliekamā palīdzība, “ātrie” aizrauj uz Balviem, sniedz
palīdzību un pasaka, ka var doties mājās. Ir vēls vakars, pat tumsa, bet
vecai mammai tiek teikts, lai dodas mājās, lai gan autobusi nekursē.”
Lai
gan ļoti iespējams, ka ārstniecības iestāžu pārprofilēšana ir bijis
Balvu un Gulbenes lielākais ieguvums, lai pilsētas vispār nepaliktu bez
slimnīcām, gulbenieši 2012. gadā pieļautās slimnīcas pārvērtības
vietējai varai īsti nepiedeva. Par pārmaiņām atbildīgā Zaļo un Zemnieku
savienība (ZZS) 2013. gada vēlēšanās palika otrajā vietā, liecina
Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Savukārt par lēmumu pieņemšanu
atbildīgā domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa vēlēšanās saņēma
visvairāk mīnusu, mēra amats gāja secen, bet deputātes krēslu tomēr
saglabāja.
Pēkšņi uzaicina krīzes vadības komandu
Uzņēmums
“Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” tika izveidots nu jau pirms
sešiem gadiem, kad apvienot līdz tam juridiski atsevišķi strādājošās
ārstniecības iestādes lēma piecas pašvaldības – dažus procentus akciju
ieguva mazie Rugāji, Viļaka un Baltinava, savukārt par noteicējiem ar
72% kapitāla arvien palika ZZS vadītās Balvu un Gulbenes novadu domes.
Sākotnēji bijusi doma veidot slimnīcu trijstūri, tomēr Alūksne pēdējā
mirklī trijotnei nepiekrita. Ar kopīgu vadību un saimniecību Balvu un
Gulbenes apvienotajām slimnīcām bija cerība izkļūt no milstošajiem
zaudējumiem un piedzīvot attīstību. Taču zaudējumi auga, un 2012. gadā
nu jau abas slimnīcas nokļuva bankrota priekšā.
Balvu novada mērs
“zaļzemnieks” Andris Kazinovskis kā tāds burvju mākslinieks no cepures
izvilka divus krīzes menedžerus – Zeitmani un Vāni.
Viņiem
uzticēja pārņemt abu slimnīcu vadību, toreiz vēstīja Latgales Reģionālā
televīzija: “Diemžēl gaidītās ekonomijas vietā apvienībai izveidojušies
parādi vairāk nekā viena miljona latu apjomā. Jaunizveidotā krīzes
vadības komanda šajā situācijā vaino neefektīvo iepriekšējās valdes
darbību, kā arī nevienlīdzīgu finansējuma sadali starp medicīnas
iestādēm.” Kā televīzijas sižetā izteicās Zeitmanis, “ministrijai
politiski gribas dot vienai pusei vairāk, bet otrai mazāk”. Viņam
pievienojās Vāne, izsakoties, “kādreiz Tautas partija deva savējiem
vairāk, bet tagad “zaļie zemnieki” dala kaut kur pie Ventspils saviem
vairāk”.
Tātad jau toreiz, kad pārņēma slimnīcas vadību,
Zeitmanis un Vāne pavisam atklāti atzina, kā veselības nozarei tiek
iedalīta nauda.
Ilggadējā Gulbenes slimnīcas vadītāja un galvenā
ārste Mudīte Jaceviča, kas tagad no turienes sen prom, sazvanīta
ārzemēs, aprunāties par slimnīcu apvienības zaudējumu laikiem nav
piedabūjama. “Par to es vairs negribu runāt, tas viss ir pagātne!” viņa
nosaka, tādu pašu atbildi veltot jautājumam, kā slimnīcas nokļuva
privātās rokās un vai, viņasprāt, tas notika godīgi.Pārņemšanas arguments: vai nu jums slimnīca būs, vai arī tiks slēgta Tikmēr
domju lēmumi un Uzņēmumu reģistra dokumenti ir gatavi parādīt, kas
notika ar “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienību” drīz pēc tam, kad
uzņēmuma vadībā tika pieaicināti Zeitmanis un Vāne. Jāuzsver, ka par visām rosinātajām pārmaiņām
savulaik balsojušas piecu pašvaldību domes.
Dabūt labvēlīgu deputātu noskaņojumu nebija grūti, jo viņiem tāpat kā
vietējai sabiedrībai piedāvāti tika tikai divi varianti – vai nu jums
slimnīca būs, vai arī tā bankrotēs un tiks slēgta.
Vispirms
diezgan mistisku mērķu vārdā par vairāk nekā diviem miljoniem eiro tika
samazināts uzņēmuma pamatkapitāls. Tagad Zeitmanis skaidro, ka tā bijusi grāmatvediska darbība, jo auditori
atklājuši neatbilstības abu slimnīcu apvienošanā. Tomēr 2012. gada
vasarā domes nolēma slimnīcu pamatkapitālu par tieši tādu summu atkal
palielināt, pieaicinot privātu stratēģisko partneri.
Uzņēmumā nevarēja ienākt jebkurš, bet tikai tā sauktā abu slimnīcu krīzes vadības komanda – Zeitmanis un Vāne.
Pāris
dienās viņi reģistrēja firmu “Medicīnas sabiedrību vadība”. Tādējādi
abi reizē bija gan grimstošās slimnīcu apvienības vadītāji, gan
potenciālie investori. Lai gan Balvu un Gulbenes slimnīcas it kā cieta
milzīgus zaudējumus, bija bankrota priekšā un tikai tāpēc tika meklēts
investors, pati bēdās nonākusī apvienība savam investoram – firmai
“Medicīnas sabiedrību vadība” – aizdeva nepieciešamos divus miljonus
eiro, lai tas savukārt var segt kapitāla palielināšanu. Tādējādi vienā
dienā ar teorētisku naudu Zeitmanis un Vāne kļuva par «Balvu un Gulbenes
slimnīcu apvienības» vairākuma akcionāriem.
Nepiedāvāja atklāti visiem un neparedzēja iespēju slimnīcu atgūt
Balvu
mērs un izšķirošās balss īpašnieks Andris Kazinovskis uzskata, ka
slimnīcu nonākšana privātās rokās bijusi godīga. “Daudzkārt mēs spriedām
katrs savā domē,” viņš saka. Uz jautājumu, vai slimnīca pēc būtības
abiem uzņēmējiem nav uzdāvināta, mērs atbild noraidoši, sakot, ka pretī
tikusi iedota sakārtota slimnīca. “Man grūti spriest, bet es domāju, ka
godīgi,” Kazinovskis atbild uz jautājumu, vai pārņemšana notikusi
godīgi.
Gulbenes dome jautājumu par slimnīcas atdošanu krīzes
menedžeriem pēcjāņu sēdē izlēma pusotras minūtes laikā, rāda tās vasaras
domes protokols.
Pret to nebija neviens, tikai deputāts Intars
Liepiņš no «Vienotības» balsojumā atturējās: “Es domāju, ka investoru
vajadzēja piesaistīt publiski konkursa kārtībā. Turklāt ar noteikumu, ja
pārņemšana nenotiek atbilstoši piedāvājumam, tad slimnīcai jānonāk
atpakaļ pie pašvaldībām.”
Aizdevums tā arī nav atdots
Galvenā
nerealizētā lieta ir fakts, ka Zeitmaņa un Vānes speciāli radītā firma
slimnīcu apvienībai tā arī nav atdevusi naudu, ko tā aizņēmās no it kā
dziļās bēdās esošās apvienības un sākotnēji solīja atdot dažu mēnešu
laikā.
Tagad izveidojusies situācija, ka Zeitmanis un Vāne ir parādā paši sev.
Kad
ar Marģeru Zeitmani Latvijas Radio sāk runāt par naudas lietām, ne
vairs glīti izremontētajām palātām, viņa sākotnējā laipnība sašķobās.
“Man neinteresē atalgojums ne tūkstoš, ne trīs tūkstoši, ne desmit
tūkstoši mēnesī! Mums tādu atalgojumu piedāvāja. Bet es negribu strādāt
pašvaldībai piederošā slimnīcā un domāt, kā man nopelnīt algu un prēmiju
un cerēt, ka mani reizi četros gados neizmetīs. Es neesmu gatavs tādiem
noteikumiem! Un es atklāti pateicu – vai nu es strādāju un man ir
tiesības izpirkt, vai nu es eju projām! Man nevajag ne algu, ne
prēmijas. Es negrasos domāt par kaut kādiem valsts iepirkumiem,
pašvaldību iepirkumiem, domāt kaut kādus slavenos atpakaļmaksājumus!”
iekarst Zeitmanis.
To, ka vienīgie pretendenti uz slimnīcu
kapitālu bijuši viņš un Vāne, Zeitmanis skaidro ar nosacījumu, ka
pašvaldības izvēlējās konkrētu stratēģisko partneri.
Uz jautājumu, vai slimnīca aizdevumu ir saņēmusi atpakaļ, Zeitmanis atbild, ka vēl ne, bet detaļas ir “mana privāta darīšana”.
Tomēr
privāta darīšana tā ir tikai daļēji. Nacionālā veselības dienesta
informācija rāda, ka “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” pēdējos
četros gados no valsts budžeta saņēmusi gandrīz 12 miljonus eiro.
Ministres padomniece – vadījusi ZZS pilsētu slimnīcas un dāsna partijas ziedotāja
Savukārt
par veselības nozares reformu ieviesēju ministre Anda Čakša (ZZS) kā
padomnieci ekonomikas jautājumos nolīgusi “Balvu un Gulbenes slimnīcu
apvienības” līdzīpašnieci Alīdu Vāni.
Viņa ir Zaļās partijas biedre, pirms pāris gadiem vadījusi Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu, kurā noteicēja ir Ventspils dome. Tādējādi
secināms, ka ikdienā Vāne ir cieši saistīta ar politisko spēku, kam
saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datiem trīs gados
oficiāli ziedojusi 6000 eiro.
Ar Vāni Latvijas Radio tiekas viņas
birojā Veselības ministrijā. Viņa galvo, ka savas slimnīcas labā
nestrādā. Vāne arī atklāj, ka no aizdevumā saņemtajiem diviem miljoniem
eiro Balvu un Gulbenes slimnīcai atdevuši tikai 600 000. Taču drīz vien
saruna par viņas un Zeitmaņa darījumiem kļūst emocionāla. “Jā, tas
daudziem nepatīk! Ienaidniekus esmu ieguvusi nenoliedzami, jo foršāk jau
ir, ja kaimiņš slikti strādā, ja kaimiņam ir pļava aizaugusi – vai cik
forši, ka kaimiņam māja nodega! [Skaļi smejas – red.]. Tāda ir mūsu
mentalitāte. Es esmu tendēta pozitīvā virzienā, jo citādi jau neko nevar
izdarīt,” viņa saka.
Ministrei iebilžu nav; slimnīcu darījumu uzskata par godīgu
Jautājums,
kā vēl pašvaldībām piederošas slimnīcas, kam pašām bija divu miljonu
eiro parādsaistības un draudēja maksātnespēja, varēja Vānes un Zeitmaņa
jaundibinātajam uzņēmumam aizdot divus miljonus eiro, paliek bez
atbildes. Ministre novicina KNAB atzinumu, kurā visu varot izlasīt.
KNAB
dokuments gan parāda vien to, ka tā laika Gulbenes domes vadība nav
bijusi interešu konfliktā, norakstot slimnīcu Zeitmanim un Vānei.
Čakša,
kas Vāni uz ministriju paņēma līdzi no Bērnu slimnīcas, par savu
partijas biedri un padomnieci nešaubās: “Viņa ir padomniece ekonomikas
jautājumos. Palīdz aprēķinos, meklēt sakarības un analizēt tās. Neviena
slimnīca netiek izdalīta kā kaut kas atsevišķs!” Vānes kompetence,
iegūtā izglītība un pasniedzējas amats augstskolā, pēc Čakšas teiktā, ir
pietiekami, lai Vānei uzticētos.
“Man nav nekādu šaubu, ka tur viss ir tīrs un kārtīgs,” Čakša nosaka par Vānes tikšanu pie Balvu un Gulbenes slimnīcām.
Pagājušajā
gadā visas slimnīcas no valsts budžeta saņēma gandrīz 350 miljonus
eiro. Tagad medijos cita pēc citas parādās Zeitmaņa publikācijas, ka
reģionu slimnīcām jāpalielina valsts finansējums.
Šonedēļ par
iztērētām kvotām un vajadzību pēc papildu naudas ziņo virkne reģionālo
slimnīcu, it īpaši tās, kuru vadība saistīta ar ZZS.
Šīs
partijas pārstāvis ir arī Veselības ministrijas parlamentārais
sekretārs Jānis Trupovnieks, kas Balvu novadu vadīja laikā, kad turienes
slimnīca sāka grimt zaudējumos. Tikmēr “Balvu un Gulbenes slimnīcu
apvienība” pērn saviem īpašniekiem sniegusi gandrīz 150 000 eiro peļņu.”
Raksts pirmoreiz publicēts portālā lsm.lv.
