Dzirkstele.lv
Pagājušajā nedēļā notika Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Gulbenes daļas mācības Tirzas pagasta Āžu hidroelektrostacijas ūdenskrātuvē, kurā tika pilnveidotas prasmes slīkstoša cilvēka glābšanai. Glābēji vairākas reizes izspēlēja slīkšanas gadījumus, iejūtoties glābēja un slīcēja lomā.
Gulbenes daļas komandiera pienākumu izpildītāja Ineta Bērziņa “Dzirkstelei” stāsta, ka šāda veida mācības, tajā skaitā par glābšanas darbiem uz un pie ūdens, notiek regulāri. Tajās, izmantojot laivu vai dēli, tiek imitēta slīkstoša cilvēka glābšana, nogādāšana krastā un pirmās palīdzības sniegšana vai arī cita veida palīdzības sniegšana uz ūdens. “Mācības notiek regulāri, lai ugunsdzēsēji glābēji nostiprinātu savas zināšanas un uzlabotu tās. Arī šogad valstī peldsezona iesākusies traģiski, jo kopumā valstī ir izcelti jau 10 bojāgājuši cilvēki. Gulbenes novadā gan šovasar nav tādu gadījumu. Un ceram, ka nebūs,” stāsta I.Bērziņa.
Visdrošākā – peldveste
Gulbenes daļas ugunsdzēsēji glābēji “Dzirkstelei” saka, ka visbiežāk glābšanas darbos ir nācies doties uz Stāmerienas, Ušura, Sudala ezeru un arī karjeriem.
I.Bērziņa atgādina par piesardzības pasākumiem atpūtā pie ūdens. Proti, ja iespējams, jāizvēlas oficiāla peldvieta. Ja tuvumā nav oficiālas peldvietas, tad izvēlieties tādu, kurai ir lēzens krasts un ciets pamats. Nelēkt ūdenī, vēl jo vairāk nezināmās vietās, uz galvas. Bērni vecākiem ir jāpieskata nepārtraukti.
Piepūšamie peldriņķi, roku riņķi nepasargā no noslīkšanas, jo saulē tie var zaudēt izturību. “Visdrošāk ir izmantot tieši peldvesti,” uzsver I.Bērziņa. Arī vizinoties ar sup dēli, nodarbojieties ar kādu no ūdens sporta veidiem vai laivojot, ir jāuzvelk peldveste. Ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem.
Savukārt, ja pamana, ka ūdenī slīkst cilvēks, ir jāapdomā un jāizvērtē sava sagatavotība un iemaņas, lai nepakļautu savu dzīvību riskam. No krasta slīcējam vislabāk var palīdzēt, zvanot uz 112 un izsaucot palīdzību. Pēc tam var pamest kādu priekšmetu, piemēram, arī zaru, kas ļaus viņam pieķerties pie tā un noturēties virs ūdens.
Vajag sagaidīt glābējus
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona zvanu centra dispečere Mētra Beiša uzsver, ka, dodoties pie ūdens, vispirms ir jāizpilda mājasdarbs, proti, jānoskaidro šīs ūdenstilpes nosaukums, jāzina, kur tu atpūtīsies – precīza adrese. “Bieži vien cilvēki zina vietējo nosaukumu, bet oficiālais nosaukums skan pavisam citādāk. Svarīgi ir arī izstāstīt piebraucamos ceļus, jo laika ir maz, ja notikusi nelaime. Tehnoloģijas ir attīstījušās un var lejupielādēt aplikāciju “Mana drošība”, un nosūtīt glābšanas dienestam koordinātes. Precīzas atrašanās vietas nosaukšana, tas ir nozīmīgs faktors šādos nelaimes gadījumos,” saka zvanu dispečere.
I.Bērziņa papildina kolēģes teikto, ja izsaukti glābēji, nepieciešamas viņus arī sagaidīt, lai norādītu precīzu vietu, kur notikusi nelaime.
No ūdenstilpēm izceltie bojāgājušie
• Šogad valstī – 45 (peldsezonā no 15.maija izcelti 16 bojāgājuši cilvēki). Pagājušajā nedēļā Gaujā Cēsīs ūdenī apgāzās laiva ar diviem cilvēkiem. Viens cilvēks krastā nokļuva saviem spēkiem, bet otrs pazuda. Ugunsdzēsēji glābēji veica meklēšanas darbus un no ūdenstilpes izcēla bojāgājušo. Arī Smiltenes novada Trapenes pagastā nesen dīķī noslīka cilvēks.
• 2021.gadā – 100 (peldsezonā – 58 bojāgājuši cilvēki)
Avots: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
– Inita Savicka
