Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis, Alūksnes novada
domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis un SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis”
valdes loceklis Aldis Kreislers Rīgā tikās ar VAS “Latvijas dzelzceļš”
prezidentu Edvīnu Bērziņu, lai pārrunātu dzelzceļa satiksmes un bānīša
attīstības perspektīvas.
“Atzinīgi
tiek vērtēts, ka pēdējā pusotra gada laikā Gulbenē dzelzceļš ir
atdzīvojies, jo to savas produkcijas transportēšanai izmanto gan vairāki
graudu ražotāji, gan arī koksnes granulu rūpnīca. Par finansējumu
bānīša darbībai ir skaidrība līdz 2018.gadam. Kā būs pēc tam, par to būs
jārunā un jālemj. Taču ir zināma “Latvijas dzelzceļa” nostāja – bānītis
ir jāsaglabā kā kultūrvēsturiska vērtība,” informē A.Apinītis.
A.Dukulis
norāda, ka bānītis nav un nevar būt rentabls projekts, taču reģionā tas
ir nozīmīgs tūrisma objekts – gadā pārvadā apmēram 20 000 pasažieru.
Desmit šaursliežu dzelzceļa līnijas punkti ir ietverti mobilās
aplikācijas “Dzelzceļa spēle. Toreiz un tagad” kartē, kas izveidota
dzelzceļa 155 gadu jubilejai. Turklāt bānītis paver iespējas attīstīt
kopīgus tūrisma maršrutus ar Igauniju.
E.Bērziņš atzīst, ka bānīša
darbības finansējums ir risināms, tāpēc pašlaik tiek sagatavots
daudzgadu līgums starp Satiksmes ministriju un “Latvijas dzelzceļu”.
Dzelzceļa
likuma grozījumos, kas stāsies spēkā no 2018.gada, ir paredzēts
izstrādāt jaunu finansējuma modeli ne tikai bānītim, bet visām dzelzceļa
struktūrvienībām. Modeli iekļaus daudzgadu līgumā, kas tiek gatavots.
Pēc Eiropas Savienības regulējuma tiek pieprasīts valdībai slēgt līgumu
ar infrastruktūras pārvaldītāju, šinī gadījumā ar “Latvijas dzelzceļu”.
“Ja tāda nav, tad dzelzceļš ir ieinteresēts saglabāt tikai tās līnijas,
kas nodrošina peļņu. Savukārt maz noslogotās līnijas tiek slēgtas. Tāda
ir arī līnija Gulbenes virzienā, kuras noslogojums ievērojami atpaliek
no galvenajiem tranzīta koridoriem,” spriež A.Kreislers.
Tomēr pozitīvas
tendences dzelzceļa izmantošanā kravu pārvadājumiem dod cerības līnijas
saglabāšanā un attīstībā.
