Bebri ir ļoti cītīgi zvēri un arī labi būvētāji. Var tikai apbrīnot viņu spēju sabūvēt visdažādākā lieluma aizsprostus dažādās vietās. Aizsprostu tie ir uzbūvējuši arī uz Tirzas upes līdzās tiltam uz Galgauskas – Tirzas ceļa.
Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību un iekšējās kontroles jautājumos Laimonis Kļaviņš norāda, ka mednieki, protams, medī bebrus un jauc aizsprostus, taču kopumā situācija nav diez cik laba.
“Jāņem vērā vispārzināma patiesība, ka tikai ar aizsprostu izjaukšanu nekas nebūs līdzēts, otrā dienā bebrs jau atkal būs uzbūvējis to pašu, ja ne vēl augstāku aizsprostu. Līdz ar aizsprostu izjaukšanu bebri būtu arī jāizķer,” saka L.Kļaviņš.
“Protams, ir arī tādas vietas, kur nekas netiek darīts, vai arī bebri kādu mežiņu jau ir nokaltējuši, tad lai viņi tur arī dzīvo. Dabā daudzveidība arī ir vajadzīga. Ir daudz tādu vietu, kur varētu pieļaut viņu dzīvošanu, taču nevajadzētu pieļaut, ka viņi mežos sāk būvēt sev jaunas apmetnes.”
L.Kļaviņš uzsver, ka mednieku mērķis nav par katru cenu iznīcināt bebrus kā sugu.
“Bebri galu galā dzīvo tur, kur ir tīrs ūdens. Citkārt sausās vasarās bebri ir mūs arī izglābuši, dzēšot meža ugunsgrēkus, kad ir izrādījies, ka vienīgā tuvākā ūdens ņemšanas vieta ir kāds bebru uzplūdinājums.”
Speciālists piebilst, ka medniekiem vēl vairāk vajadzētu pievērst uzmanību bebru medīšanai. “Medniekiem ir jābūt atbildīgiem par tiem bebriem, kas ir viņu medību platībās. Neviens svešinieks tur nenāks, pašiem vien būs jātiek galā. VAS “Latvijas Valsts meži” mēdz arī vērsties ar sankcijām pret medniekiem. Ja tiek applūdinātas platības un mežs iet bojā, tiek pat lauzti līgumi. Šādi precedenti valstī ir bijuši,” norāda L.Kļaviņš.
Viņš aicina medniekus darboties, jo bebru medības tāpat kā jebkuras citas medības ir interesantas.
“Tām ir sava specifika, bet ir arī savs azarts. Protams, ir arī ieguvums – par ādām gan maksā maz, bet tomēr tās tiek uzpirktas, garšīgi var pagatavot arī gaļu, savukārt dziedzeri noder veselības uzlabošanai,” piebilst L.Kļaviņš.
