Gulbenes 2.vidusskolas bērni trešdien vairākkārt zvanīja uz redakciju, lūdzot palīdzību. Viņi sauca palīgā, jo skolas teritorijā jau kopš pirmdienas pieklīdusi jauna lapsiņai līdzīga suņu meitene. Tā kā pēc pirmā zvana uzreiz nereaģējām, bērni zvanīja atkārtoti un jautāja: “Kur jūs esat?!”
Ierodoties notikuma vietā, noskaidrojās, ka pirmā redakcijai zvanījusi 2.klases skolniece Alise. Otrā zvanītāja bija 3.klases skolniece Amanda. Bērni sunīti bija apstājuši skolas stadionā. Tur tas mierīgi zālē gulēja un ļāvās, lai visi viņu glāsta un mīļo.
Bērni stāstīja, ka dzīvnieciņš pieklibo, ka viņam savainota ķepiņa un pakausī ir suņu kodumu rētas. Redzējuši, ka kāds no puikām viņam metis ar akmeni, spēris pa vēderu. Žēl esot sunīša, tāpēc bērni to pieskatot visu dienu, kamēr krosu skrēja, kamēr mācību stundas. Sunīti esot pabarojuši ar bulciņu un trīs kauliņiem, ko iedevusi kāda kaimiņiene, kas dzīvo blakus skolai. Devuši dzert limonādi. Viņus uztraucot, kur dzīvnieks nakšņos.
Darja, Oskars, Alīna, divas Amandas, Alise un Viktorija rūpējās par sunīti un jautāja, ko “Dzirkstele” tagad darīs. Nācās vest sunīti līdzi uz redakciju bērnu pavadībā. Bērni jau bija zvanījuši uz mājām saviem vecākiem un jautājuši, vai drīkst sunīti vest mājās. Diemžēl neviens nesaņēma apstiprinošu atbildi. Ko tagad darīt? Bērniem svarīgi saprast, ka viņi ne tikai grib, bet arī var izglābt suni. Vairot viņos šo ticību ir mūsu, pieaugušo, cilvēku pienākums. Vai ne? Ja mēs varam parūpēties par nevarīgu dzīvnieku, tātad varam paveikt vēl daudz citu labu mīlestības darbu.
“Dzirksteles” redakcija lūdz atsaukties suņa saimniekus vai tos cilvēkus, kuri gribētu turpmāk rūpēties par suņu meiteni.
