Nodarbinātības
valsts aģentūras Gulbenes filiāles vadītājs Vladimirs Lituņenko
uzskata, ka bezdarba situācija rudenī Gulbenes novadā stabilizējas.
“Līdzīga
situācija ir arī visā valstī, jo mēneša laikā bezdarbnieku skaits
pieauga tikai par 352 cilvēkiem. Latvijā vairākus mēnešus bezdarba
līmenis ir stabils un veido 7,9 procentus pret ekonomiski aktīvo
iedzīvotāju skaitu. Savukārt Gulbenes filiālē uz 1.oktobri bija
reģistrēts 1131 bezdarbnieks. Tas nozīmē, ka bezdarba līmenis mūsu
novadā pret iedzīvotājiem darbspējas vecumā tomēr ir nedaudz lielāks kā
vidēji valstī – 8,7 procenti,” secina V.Lituņenko.
Novadā lielāko
bezdarbnieku skaitu – 58,3 procentus – veido sievietes, savukārt 32,4
procenti no visiem bezdarbniekiem ir ilgstošie bezdarbnieki, kas atrodas
uzskaitē ilgāk par gadu. 9,2 procenti ir jaunieši vecumā no 15 līdz 24
gadiem, kas ir bez darba. Problēma sameklēt darbu ir pirmspensijas
vecuma cilvēkiem. Viņi veido 14,8 procentus. V.Lituņenko stāsta, ka 13
procenti jeb 148 cilvēki no kopējā bezdarbnieku skaita ir ar
invaliditāti. No kopējā Gulbenes novada invalīdu skaita, kuri ir
darbspējas vecumā, tie ir gandrīz 11 procenti.
“Procentuāli lielākā
bezdarbnieku daļa no kopējā skaita ir cilvēki ar profesionālo izglītību,
kam seko bezdarbnieki, kuriem ir vispārējā vidējā izglītība. Ir arī
cilvēki, kam ir tikai pamatizglītība. 10,3 procenti ir bezdarbnieki ar
augstāko izglītību,” stāsta filiāles vadītājs.
V.Lituņenko
atzīst, ka bezdarbnieki samērā aktīvi iesaistās mācībās un citos
nodarbinātības pasākumos. “Mūsu apkopotie dati uz šā gada 1.oktobri
liecina, ka profesionālās mācības uzsākuši 96 bezdarbnieki, 146 uzsākuši
neformālo apmācību. 11 cilvēki iesaistījās subsidētajā nodarbinātībā,
savukārt 238 bezdarbnieki vecumā līdz 29 gadiem iesaistījušies jauniešu
garantijas pasākumos. Vairākiem simtiem bezdarbnieku ir sniegtas
karjeras konsultācijas,” informē vadītājs.
Viņš nepiekrīt apgalvojumam,
kas eksistē zināmā sabiedrības daļā, ka bezdarbnieki piedalās mācībās
tikai tāpēc, lai saņemtu stipendiju.
“Iespējams, kāds bezdarbnieks
pirmspensijas vecumā pēc kursu beigšanas arī netiks pieņemts darbā, bet
tie ir tikai nedaudzi izņēmumi. Aģentūras statistikas dati pierāda, ka
Gulbenes novadā 2015.gadā no 147 bezdarbniekiem, kas uzsāka neformālu
apmācību, 87 cilvēki jeb 59,2 procenti ir iekārtojušies darbā.
Salīdzinoši lielāks ir to bezdarbnieku skaits, kas atraduši darbu pēc
profesionālās apmācības. Oktobrī pavisam darbā bija iekārtojušies 618
bezdarbnieki. Šie fakti liecina – nav pamata apgalvot, ka bezdarbnieki
mācās tikai stipendijas dēļ,” uzskata V.Lituņenko.
Filiāles
vadītājam nācies uzklausīt izteikumus, ka sociālo dienestu pabalstu
sistēma ir pārāk dāsna un nestimulē vajadzību iesaistīties darbā.
“Tomēr
sabiedrības daļa, kas šādi uzskata, nemaz nezina, ka uz vienu cilvēku,
kas palicis bez darba un kuram piešķirts reģistrētā bezdarbnieka
statuss, kā arī maznodrošinātā statuss, dienests mēnesī maksā 50 eiro.
Izdaliet šo summu uz divpadsmit mēnešiem – tie ir 1,67 eiro dienā vienam
cilvēkam! Mums visiem ir jābūt reālistiem, analizējot tādus skaitļus kā
bezdarbnieku skaits un vakanto vietu skaits, vienalga, vai tas ir
novadā vai valstī. Piemēram, Gulbenes novadā uz 1155 bezdarbniekiem
vakanto darba vietu skaits uz 7.novembri bija tikai 14. Latvijā tās ir
5156 vakances uz 74 384 reģistrētiem bezdarbniekiem. Visiem labi zināms,
ka bezdarba līmeni var samazināt, tikai uzlabojot ekonomisko situāciju
valstī un veidojot jaunas darba vietas. Diemžēl pilnībā likvidēt
bezdarbu tirgus ekonomikas apstākļos nav iespējams. Latvijā šā gada
septembrī bija astotais augstākais bezdarba līmenis starp Eiropas
Savienības dalībvalstīm,” norāda V.Lituņenko.
