Minimālās algas celšanai ir divas puses – ne tikai uzņēmēju, bet arī
pašvaldību spēja šādu algu samaksāt un vēlme nodrošināt lielāku
atalgojumu mazo algu saņēmējiem. Par šo dilemmu satraukums jūtams arī
Gulbenes novada domē.
Vēlas saglabāt samērīgu algu pieaugumu
“Paaugstinot
minimālo algu par 50 eiro, ietekme uz pašvaldības budžetu būs apmēram
270 000 eiro gadā ar darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātajām
iemaksām. Lai turpmāk nodrošinātu pašvaldībā izveidotās atlīdzības
sistēmas loģisku un samērīgu funkcionēšanu, algas pieaugums būtu
jānodrošina arī citiem darbiniekiem. Pretējā gadījumā vienkāršā fiziskā
darba veicēji (apkopēji, sētnieki, dežuranti, kurinātāji) saņems tādu
pašu atlīdzību kā darbinieki, kam ir sarežģītāki amata pienākumi un
kuriem nepieciešama speciālā izglītība, piemēram, elektriķi, santehniķi,
pavāri, skolotāju palīgi,” skaidro novada domes priekšsēdētājs Andris
Vējiņš.
Tas nozīmē, ka patiesā ietekme uz pašvaldības budžetu lēšama
krietni lielākos apjomos – apmēram 560 000 eiro, ja katram darbiniekam
noteiktu 50 eiro algas pieaugumu proporcionāli noteiktajai darba algas
likmei, neņemot vērā minimālās algas pieaugumu procentuālā izteiksmē.
“Būs grūti nodrošināt plānotās minimālās algas pieaugumu, jo jau šobrīd
pašvaldības attīstības iespējas ir balstītas uz infrastruktūras un
cilvēkresursu projektiem, kam iespējams piesaistīt Eiropas Savienības
fondu līdzekļus, nodrošinot pašvaldības līdzfinansējumu ar aizņēmumu
Valsts kasē,” atzīst A.Vējiņš.
Pašvaldības prasa kompensēt zaudējumus
Tomēr,
ņemot vērā iedzīvotāju ienākumu nodokļa, Pašvaldību izlīdzināšanas
fonda dotācijas un nekustamā īpašuma nodokļa prognozi 2018.gadam,
pašvaldības vadītājs pieļauj, ka mazāku minimālās algas pieaugumu
Gulbenes novada dome varētu nodrošināt.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka
Reģionālo attīstības centru apvienība, kuras dalībniece ir Gulbenes
novada dome, nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un
finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Vēstulē 21 apvienībā
pārstāvētā pašvaldība lūdz mazināt nodokļu reformas un minimālās algas
paaugstināšanas negatīvo ietekmi uz pašvaldību budžetiem, nosakot
zaudējumu kompensāciju 100% apmērā. Iepriekš apvienības pasūtītajā
neatkarīgu ekspertu pētījumā ir analizēta nodokļu reformas ietekme uz
vidēja novada – Dobeles pašvaldības – budžetu. Pētījums liecina, ka
minimālās algas pieaugums novestu pie bezdarba līmeņa pieauguma novadā
no 7,3% līdz 9,2%. Darbu zaudētu 234 cilvēki, no kuriem 51 strādā
pašvaldības struktūrās.
“Minimālās algas kompensējošie mehānismi ir
nepieciešami, bet tie ir skatāmi un vērtējami kontekstā ar efektīvu
personāla noslodzi,” norāda A.Vējiņš.
Fakti
Gulbenes novada
pašvaldībā ir nodarbināti 363 darbinieki, kuri saņem minimālo algu –
380 eiro. 456 darbiniekiem ir noteikta darba samaksa, kas mazāka par 430
eiro.
