Gulbenes katoļu draudzes baznīcā otrdien, 2.februārī, pulksten 10.00 notiks tradicionālais Sveču dienas dievkalpojums, kura laikā tiks iesvētītas uz baznīcu līdzi atnestās sveces. “Dzirksteli” par to informē draudzes prāvests Vjačeslavs Bogdanovs.
2.februārī katru gadu katoļi atceras to, kā Jaunava Marija un Jāzeps nes bērnu Jēzu uz templi, lai viņu veltītu debesu Tēvam. Tautā šo dienu sauc par Sveču dienu. Jēzus Kristus simbolizē pasaules gaismu. Svece simbolizē garīgo gaismu, kas apgaismo ticīgo sirdis. Baznīca šai dienā svētī sveces.
Kopš 1997. gada pāvests Jānis Pāvils II to aicina svinēt kā Dievam veltīto – konsekrēto cilvēku dienu. Viņu aicinājums ir nesaraujami saistīts ar Baznīcas dzīvi un kalpojumu, īpašā veidā izdzīvojot vienotību ar Kristu.
Sveču diena ir šķīstīšanās svētki kopš senseniem laikiem. Ticīgajā pasaulē 5.gadsimtenī to skaidroja arī kā Marijas šķīstīšanās svētkus. Sākumā abu ticību svētki pastāvēja blakus, kamēr beidzot kristīgā ticība ņēma virsroku.
Tautā Sveču dienu dēvē arī par vēja dienu, par grabenīcu vai sveicaini.
Ja Sveču dienā snieg sniegs, tad bites spietos un tām būs daudz medus.
Ja Sveču diena ir skaidra un saulaina, būs vēl daudz sniega.
Apmācies laiks Sveču dienā zemniekam sola bagātu gadu, bet, ja spīd saule, tad būs nabadzīgs gads.
Ja puteņi graudus kaisa, būšot labas ražas.
Tāpat ja Sveču dienā no jumtiem nopil tik daudz ka gailis vai zvirbulis var padzerties, tad sagaidāms labs ražas gads.
Ja Sveču dienā aizputināti ceļi, tad pavasari upes pilnas ūdens.
Sveču mēnesī kaķis peļu neredz, tādēļ viņš jābaro, lai nenomirst badā.
Lai govis nebizotu, tām Sveču dienā nedod dzert.
