Vietējā
pašvaldība ir izstrādājusi un bez pretenzijām apstiprinājusi
kritērijus, kādā veidā izvēlēties pašvaldības pārbūvējamos grants ceļus,
pretendējot uz Lauku attīstības programmas investīcijām turpmākajos
četros gados. Ceļu atjaunošanai tiks izmantots valsts un Eiropas
Savienības finansējums. Pašvaldības ceļu, kurus vajadzētu uzlabot,
novadā ir ļoti daudz, bet visiem naudas nepietiks, tāpēc ir vajadzīgi
izvērtēšanas kritēriji – “Dzirkstelei” skaidro novada domes
izpilddirektore Guna Švika.
Būtiskākais
atlases faktors – visiem atjaunojamajiem lauku ceļiem ir jābūt
nozīmīgiem lauku ciematu ekonomiskajā attīstībā. Tas nozīmē, ka šie ceļi
ir svarīgi lauksaimnieciskajā ražošanā, ka tos izmanto novada lielākie
nodokļu maksātāji un ka pa šiem ceļiem kursē arī sabiedriskais
transports. 6.novembrī domnieki vēl apspriedīsies ar vietējiem
uzņēmējiem un uzklausīs viņu domas.
Atlases kritēriji paredz, ka uz
atjaunošanu varēs pretendēt tie pašvaldības ceļi vai ceļu posmi, kuri ir
sliktā stāvoklī un kuri nepieciešami lauksaimniekiem.
Pirms
29.oktobra novada domes sēdē tika apstiprināti kritēriji atjaunojamo
lauku ceļu izvēlei, deputāti jautājumu iztirzāja 21.oktobra
tautsaimniecības komitejas sēdē.
Novada domes Attīstības un projektu nodaļas vadītājs
Jānis Barinskis akcentēja, ka ir objektīvi jāsaredz, kur novadā notiek lauksaimnieciskā
ražošana. Vai katrā pagastā būtu jāatjauno vismaz viens kilometrs ceļa?
Kāda pieeja būtu tā labākā? Par to esot daudz domāts. Šobrīd tiek
prognozēts, ka aptverti tiks visi pagasti. Iesākumā ir runa par 16 ceļu
posmu atjaunošanu. Pagaidām aptuvenās aplēses liecina, ka kopumā nākamo
četru gadu laikā varētu saremontēt gandrīz 50 kilometrus pašvaldības
grants seguma ceļu kopsummā par aptuveni 2,5 miljoniem eiro.
Uzklausot
uzņēmēju domas, varētu tikt ieviestas izmaiņas novada domes iestrādēs
un atjaunojamo ceļu vai ceļu posmu prioritārā secībā. Sākotnējais
termiņš labojumiem, papildinājumiem bija 16.novembris. Pēc tam reizi
ceturksnī turpināsies šīs informācijas pārvērtēšana. Atjaunojamo ceļu
saraksts tiks apstiprināts un arī koriģēts novada domes sēdē.
J.Barinskis uzsvēra, ka šāda pieeja ir pareiza, jo “situācija mainās”,
dzīve liecina, ka vieni uzņēmumi likvidējas un vietā nāk citi, tāpēc
prakse mēdz diktēt savus noteikumus. Būtiska piezīme – šī programma
“Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos” ir vērsta tieši
lauksaimnieciskās ražošanas, nevis mežizstrādes atbalstam.
10
373 eiro pietrūkuši, lai šogad Gulbenes novada dome varētu apmaksāt
visus izdevumus, kas saistīti ar tehnisko projektu izstrādi lauku ceļu
pārbūvei/atjaunošanai. Trūkstošo naudu izdos pilsētas pārvalde no ielu
uzturēšanai paredzētā finansējuma. Tāds ir novada domes 29.oktobra sēdes
lēmums. Paredzams, ka nākamgad pilsētas pārvalde aizdoto summu saņems
atpakaļ un varēs izmantot Gulbenes ceļu būvniecībai un atjaunošanai.
Pilsētai pašai šogad neparedzēto izdevumu segšanai ielu rekonstrukcijas
projektos papildus plānotajam finansējuma bija nepieciešami 2315 eiro.
Līdz
šā gada beigām pavisam novadā pašvaldības ceļu būvniecībai,
atjaunošanai, tehnisko projektu izstrādei no mērķdotācijas ir paredzēts
tērēt 182 483 eiro. Apjomīgākie šogad paveiktie darbi, kas finansēti no
tā saucamā ielu/ceļu fonda, ir veikti Jaungulbenē, kur Liedes tilta
tehniskā projekta izstrāde un atjaunošana uz ceļa Kaipi-Liede kopumā izmaksāja 99 477 eiro. Stradu pagasta Margu ciemā ietves un ielu
apgaismojuma izbūve pie Rēzeknes-Gulbenes ceļa būs izmaksājusi 57 319
eiro.
Šogad novada dome bija
ieplānojusi tehnisko projektu vai topogrāfijas izstrādi 16 pašvaldības
ceļu/ielu posmu sakārtošanai. “Vairums šo projektu jau ir izstrādāti,
citu izstrāde tuvojas nobeigumam. Reāli šie ceļi varētu tikt atjaunoti
turpmāko četru gadu laikā, piesaistot finansējumu dažādās programmās.
Tāpēc jau projektiem ir laikus jābūt gataviem, lai varētu startēt
operatīvi,” saka G.Švika.
Līdz 2020.gadam plāno saremontēt
* Meņģele- šoseja P27 (viens kilometrs) Lejasciema pagastā;
* Krūzītes-Spriņģi (4,13 kilometri) Beļavas pagastā;
* Medņi-Daukstes (2,044 kilometri) Daukstu pagastā;
* Dravnieki-Lapši (3,5 kilometri) Līgo pagastā;
* Galgauska-Zemītes (3 kilometri) Galgauskas pagastā;
* Mulcupes-Grimnauži (2,25 kilometri) Lejasciema pagastā;
* Priednieki-Āboliņi-Staubernieki (2,97 kilometri) Stāmerienas pagastā;
* Silalauzas-Kalniņi (2 kilometri) Jaungulbenes pagastā;
* Višķi-Atvases-Voldemāri (2,6 kilometri) Stradu pagastā;
* Krimi-Alsupes (2,79 kilometri) Tirzas pagastā;
* Ranka-Rankas stacija (3,8 kilometri) Rankas pagastā;
* Pamatskola-Jaunaudziņas-Ceplīši (130 metri) un Jaunaudziņas-attīrīšanas iekārtas (320 metri) Druvienas pagastā;
* Elstu pienotava-Dzirdumi-Medņi-Odzenieši (2,7 kilometri) Daukstu pagastā;
* Aizvēji-Zvirgzdiņi (1,37 kilometri) Druvienas pagastā;
* Litenes stacija-Sopuļi-Jaunsilenieki (4,8 kilometri) Litenes pagastā;
* Mālukalns-Lejnieki (1,1 kilometrs) Tirzas pagastā.
