Šogad
pabeigts vairāku gadu garumā ilgušais darbs pie režisora
Viestura Kairiša vesturiskās spēlfilmas “Melānijas hronika“.
Tās pamatā ir Melānijas Vanagas autobiogrāfija.
Vanagas
autobiogrāfija “Veļupes krastā” ir spilgtākais šī laika
notikumu apraksts latviešu literaturā. Tas bija autores pirmais
darbs, ko viņa bez tiesībām to padomju apstākļos publicēt,
sarakstījusi kā izsūtījuma gadu dienasgrāmatu.
Filmas
pirmizrāde visā Latvijā notiks 2016. gada 1. novembrī, bet jau
šobrīd filmas veidotāji vēlas sākt plašāku dialogu par
deportācijas atstāto iespaidu uz nākamajām paaudzēm, kā arī
par izdzīvošanas brīnumu, kas, neraugoties uz šiem traģiskajiem
vēstures notikumiem, ļāvis latviešu nācijai saglabāt un
atjaunot savu valsti.
“Filma
ir uzņemta. Daudz domāju par deportāciju nozīmi mūsdienu
latviešu identitātei. Skaidrs, ka tām ir svarīga un izšķiroša
nozīme. Taču filmas sakarā man liekas būtiski jēdziena “upuris”
aizstāšana ar jēdzieniem “neiznīcināms” un
“nesalaužams”. Tas man ir svarīgi – parādīt cilvēku,
kas man pašam var palīdzēt izdzīvot jebkuros apstākļos. Tai
skaitā mūsdienu Latvijā un mūsdienu pasaulē. Izdzīvot nevis
pateicoties supervaroņa īpašībām, bet balstoties neizsmeļajamā
personiskajā civēciskumā. Tā arī sanācis – neskatoties uz to,
ka filmējām vēsturisku filmu, uzfilmējām filmu par mūsdienām,
“ stāsta filmas režisors
Viesturs Kairišs.
Filma
“Melānijas hronika“ ir stāsts par Latvijas sievietēm, kuras
izdzīvoja, neraugoties uz padomju varas atņemtajiem jaunības
sapņiem, dzīves labākajiem gadiem, mājām, vīriem, bērniem,
savu zemi un veselību. Tas ir stāsts par sievietēm, kuras
izdzīvoja, lai piedzīvoto pierakstītu, un lai arī nākamās
paaudzes neaizmirstu pieredzi, kurā ar varu tikām ierauti mēs
visi.
Bet ar 14. jūniju filmas “Melānijas hronika” veidotāji sāk sociālās
atmiņas akciju “Neuzvarama, nesalaužama, neaizmirstama”, kuras
mērķis ir uzrunāt jaunākās paaudzes un meklēt ne vien jaunus
veidus, kā runāt par Latvijas vēstures notikumiem, kas ietekmējuši
daudzu paaudžu dzīves, bet arī atcerēties tās Latvijas
sievietes, kuru sīkstums ir mūsu valsts un nākamo paaudžu pamatā.
Sociālās
atmiņas akcijas sākumā ir tapis īpašs multimediāls projekts,
kurā pēc 75 gadiem 2016. gada jūnijā fiksēts viss izsūtījumā
vesto ceļš no Rīgas līdz Tjuhtetai – vietai, uz kuru 1941.gada
14.jūnijā tika deportēta Melānija Vanaga, viņas dēls Alnis un
tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.
Sadarbībā
ar “LMT straume”, portālu “Delfi” un sabiedrisko mediju
portālu “lsm.lv” ikvienam Latvijas iedzīvotājam, sākot no 14.
jūnija rīta, trīs diennaktis būs iespēja tiešsaistē vērot šo
ceļu no Rīgas līdz Tjuhtetai videoversijā.
“Filma
ir stāsts, ko nevarēja neizstāstīt kino valodā. Melānijas
Vanagas rakstītais stāsta par kādas Latvijas paaudzes sieviešu
spēku, kas ļāvis mums pēc vairākiem gadu desmitiem atjaunot savu
valsti un kas liek mums neiaizmirst. Filma “Melānijas hronika”
ir pabeigta un pie skatītājiem tā nonāks 1.novembrī. Mēs
aicināsim visus uz mūsu valsts notikšanu paraudzīties caur
paaudzēm, pateicoties kurām mēs esam šodien, “stāsta filmas
producente Inese Boka – Grūbe.
Tāpat
filmu studija “Mistrus Media” kopā ar radio “Pieci.lv” un
portālu “lsm.lv” aicina jauniešus iemūžināt un stāstīt
stāstus par savām vecmāmiņām un vecvecmāmiņām, kuru dzīves
ietekmējuši traģiskie 1941.gada un 1949.gada notikumi.
Par
filmu
Filmā
“Melānijas hronika” piedalās latviešu aktrises Lilita Ozoliņa,
Guna Zariņa, Maija Doveika, Baiba Broka. Latvijas Radio teātris
sadarbībā ar filmu studiju “Mistrus Media” un filmas aktrisēm
sākuši darbu pie audiogrāmatas izveides ar Melānijas Vanagas
darba “Veļupes krastā” nodaļām. Latvijas Radio ēterā tās
skanēs rudenī pirms filmas pirmizrādes, bet 14.jūnijā Latvijas
Radio 1.programmā plkst. 22.05 būs dzirdami fragmenti no
audiogrāmatas pirmās daļas, ko ierunājusi aktrise Lilita Ozoliņa.
Režisora
Viestura Kairiša filma “Melānijas hronika” ir ne vien nozīmīga
Latvijas vēstures posma un latviešu autobiogrāfiskās literatūras
ekranizējums, bet arī būtisks darbs Latvijas kino, jo kā liela
mēroga darbs tas var potenciāli piesaistīt jauniešus un izraisīt
starptautisku interesi par mazizzinātu Eiropas vēstures posmu –
staļinisma represijām un Baltijas tautu deportācijām.
Filmas
režisors un scenārija autors ir Viesturs Kairišs, operators –
Gints Bērziņš, filmas māksliniece – Ieva Jurjāne, filmas
producenti – Inese Boka-Grūbe, Gints Grūbe, līdzproducente – Elīna
Gediņa-Ducena, filmas ražošanas vadītāja – Elīna Zazerska.
Galvenajai lomai izvēlēta viena no mūsdienu labākajām savas
paaudzes šveiciešu aktrisēm – Sabīne Timoteo; filmā lomas
atveido aktieri Maija Doveika, Guna Zariņa, Lilita Ozoliņa, Baiba
Broka, Ivars Krasts, Jana Čivžele, aktieris Viktors Ņemecs,
austriešu aktieris Ervīns Leders. Melānijas dēlu atveido Edvīns
Mekšs no Ludzas.
Filma
ir Latvijas, Čehijas un Somijas kopprodukcija. Filmu finansē:
Nacionālais Kino Centrs, Valsts Kultūrkapitāla Fonds, Čehijas
Valsts Kino Fonds, Somijas Filmu Fonds, Eurimages, Ziemeļkarēlijas
Reģionālais fonds, Somijas sabiedriskā televīzija YLE, Latvijas
Televīzija.
