Briselē (Beļģija) Latvijas delegācija Eiropas Reģionu
komitejā (RK) 22.
martā tikās ar Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu
lietu ģenerāldirektorāta ekonomikas analītiķi Ingaru
Zustrupu,
lai diskutētu par Eiropas Komisijas marta sākumā publicēto “2018.
gada Ziņojumu par Latviju”
(https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/2018-european-semester-country-report-latvia-lv.pdf
).
Eiropas
Komisijas pārstāvis kā būtiskākos Ziņojumā izklāstītos
izaicinājumus uzsvēra darba tirgu, sociālo aizsardzību un
produktivitāti. I.Zustrups atklāja, ka Latvijas darba tirgū
vērojams izteikts piedāvājuma sarukums, tādēļ darba algas ir
vienas no straujāk augošajām Eiropā pēdējo trīs gadu laikā,
un algu pieaugums sagaidāms arī turpmāk. Taču vienlaikus darba
tirgus jomā vērojamas lielas reģionālās atšķirības, ko
ietekmē arī īres mājokļu trūkums.
Vērtējot
situāciju sociālajā aizsardzībā, ekonomikas analītiķis
norādīja, ka Latvijā ir izteiktākas nabadzīgām valstīm
tipiskas sociālās problēmas. Tā, piemēram, salīdzinoši zemi ir
budžeta izdevumi sociālajai aizsardzībai, pensijām. Tas savukārt
cieši saistīts ar zemajiem nodokļu ieņēmumiem procentos no
iekšzemes kopprodukta (IKP).
Analizējot
Latvijas produktivitāti, I.Zustrups atklāja, ka gandrīz visās
Eiropas Savienības dalībvalstīs produktivitātes pieaugums strauji
samazinājies gandrīz par pusi. Produktivitāti Latvijā neveicina
iedzīvotāju skaita kritums, kā arī nepietiekamais investīciju
līmenis un cenu pieaugums, tostarp par dažādiem pakalpojumiem.
Sagaidāms, ka pēc sākotnējā investīciju izrāviena izaugsme
2018. un 2019. gadā samazināsies. Tāpat Eiropas Komisijas
pārstāvis uzsvēra ražošanas attīstības nozīmi
produktivitātes pieauguma veicināšanā. Pozitīvi, ka
pēc krīzes ražošana Latvijā ir atguvusies un pārņēmusi līdera
lomu produktivitātes pieaugumā.
Aicināts
izvērtēt nodokļu reformu, ekonomikas analītiķis pozitīvi
vērtēja samazināto nodokļu slogu mazo algu saņēmējiem.
Vienlaikus viņš norādīja, ka nodokļu reformas ietekme uz
nevienlīdzības samazināšanu ir minimāla un tai ir augstas
izmaksas. I.Zustrups tāpat arī atklāja Eiropas Komisijas
vērtējumu, ka budžeta deficīts saglabāsies aptuveni 1% apmērā
no IKP robežās, taču nodokļu reformas izmaksas lielā mērā ir
izsmēlušas 2019. gada fiskālo telpu.
Šā
gada Ziņojumā Eiropas Komisija kopumā novērtējusi, ka Latvija
panākusi nelielu
progresu 2017. gada konkrētai valstij adresēto ieteikumu
īstenošanā (nodokļu
īpatsvara darbaspēka izmaksās samazināšanā iedzīvotājiem ar
zemiem ienākumiem, nodokļu saistību izpildes uzlabošanā,
palielinot publisko veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu,
atjauninot profesionālās izglītības mācību programmu).
Savukārt ierobežots
progress panākts
sociālās drošības tīkla adekvātuma uzlabošanā.
Ziņojums
par Latviju sagatavots Eiropas semestra procesa ietvaros, kura mērķis
ir saskaņot dalībvalstu budžeta, makroekonomisko un strukturālo
politiku, lai dalībvalstis valsts budžeta veidošanā un citos
ekonomikas politikas veidošanas aspektos laicīgi varētu ņemt vērā
Eiropas Savienības apsvērumus. Aprīlī dalībvalstis iesniedz
plānus, kuros izklāstīts, kā tiks panākta valsts finanšu
stabilitāte un kas tiks darīts, lai virzītos uz gudru, ilgtspējīgu
un integrējošu izaugsmi. Savukārt maijā Eiropas Komisija nāk
klajā ar konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem.
Tikšanās
no Latvijas delegācijas RK piedalījās Latvijas delegācijas
RK vadītājs Andris
Jaunsleinis,
Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas
attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs
Ansiņš,
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga
Bērziņa,
Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita
Gintere,
Mālpils novada domes deputāts Aleksandrs
Lielmežs,
Jēkabpils pilsētas domes deputāts Leonīds
Salcevičs,
Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas
novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis
Turlais,
kā arī LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra
Feldmane un
Komunikācijas nodaļas vadītāja Jana
Bunkus.
Informācija
un foto arī LPS interneta vietnē:
http://www.lps.lv/lv/zinas/eiropa-un-pasaule/4047-darba-tirgus-sociala-aizsardziba-un-produktivitate-ek-identifice-lielakos-latvijas-izaicinajumus.
