Īsi pirms šajā nedēļā notikušajām izglītības, kultūras
un sporta komitejas un Gulbenes novada domes sēdēm, kurās tika
lemts par to, vai novadā būt vienai vidusskolai, Gulbenes
2.vidusskolas daudzbērnu ģimeņu vecāki iesniedza domes vadībai,
deputātiem un Izglītības pārvaldei īpaši izveidotu iniciatīvas
vēstuli. Tajā tika izklāstīts 22 vecāku satraukums par iespējamo
piedāvājumu skolu klašu izvietojumā, kāds atklātībā nāca
pirmajās diskusijās. Tajās Izglītības pārvalde kā vienu no
iespējamajiem variantiem piedāvāja 1.-.3.klases un 9.-12.klases
izvietot tagadējās ģimnāzijas telpās un 4.-8.klases esošās
2.vidusskolas telpās. Daudzbērnu ģimenes vecāki pauda savu redzējumu par galvenajiem
riskiem šādā klašu sadalījumā, kas īpaši skar sākumskolu. Kā
divi aktuālākie punkti vecākiem šķiet drošība un ikdienas
loģistika. “Tā ir drošība mazākajiem brāļiem un māsām,
īpaši pirmklasniekiem, kādu dod, ja kopā ar vecāko brāli un
māsu mācās vienā skolā. Tas ietver sevī gadījumus kopā doties
uz skolu un mājām, sabiedriskā transporta pieturu, jaunākajam
saņemt atbalstu, dodoties uz ārpusstundu pulciņiem. Mazākajiem
psiholoģiski būs daudz vieglāk iedzīvoties skolas vidē, ja
zinās, ka lielais brālis vai māsa ir turpat netālu,” vēstulē
skaidrota vecāku nostāja. Kā otrs būtiskākais iebildumu punkts vēstulē tika aprakstīta
ikdienas loģistika. “Vecākiem, kuri dodas uz darbu, ir svarīgi,
ka ir iespēja savus skolas vecuma bērnus aizvest uz vienu
izglītības iestādi. Ir jāņem vērā, ka skolas viena no otras
atrodas kilometra attālumā. Ja mazākajam skolniekam skolas ēka ir
citur nekā vecākajam brālim un māsai un bērni dodas no lauku
reģiona uz pilsētu ar autobusu, kā mazais droši var nokļūt
skolā?” jautā daudzbērnu ģimeņu vecāki.
Vecāki pauž satraukumu, ka visvairāk tas ietekmēs ikdienas
praktisko pusi un pirmklasnieku izvadāšanu. Lielākajā daļā šo
ģimeņu nākamajā vai tuvākajos gados kāds no mazākajiem kļūs
par pirmklasnieku. “Mums ir trīs bērni, šobrīd dēls iet
3.klasē, meita – 1.klasē un mazā māsa iet bērnudārzā.
Galvenais, kas man šajā iespējamajā dalījumā neapmierina, ir
tas, ka man mazākais bērns būs jāved vistālāk. Kad bērni ir
lielāki, viņi, protams, var paši aiziet un atnākt, kur vajag,”
savu uztraukumu pauž trīs bērnu māmiņa Guna Dreiškena.
Līdzīgi domā Līga Berkolde, kuras ģimenē arī aug trīs
bērni: “Tikko no Beļavas pārnācām uz 2.vidusskolu, un – atkal
pārmaiņas! Mazā māsa vēl tikai ies skolā. Protams, ka lielais
bērns var mazākajam palīdzēt, kad vajag.” “Mums ir četri bērni. Šī situācija pat ļoti satrauc, jo
nākamgad otrā meita sāks skolas gaitas 1.klasē – tas nozīmē, ka
būs atsevišķā skolas ēkā. Problēma vēl rodas bērnus no rīta
aizgādāt uz mācību iestādēm, jo vispirms dvīņi būs jānogādā
bērnudārzā “Rūķītis”, tad jāaizved mazā uz skolu, tad
atpakaļ uz otro skolu, un tad pati uz darbu,” šādi pārmaiņu
gadījumā savus rītus saredz četru bērnu mamma Natālija Frunza.
“Tajā pašā dienā pēc vēstules iesniegšanas saņēmu
uzaicinājumu tikties. Man bija iespēja vēlreiz uzsvērt, kas mūs,
daudzbērnu ģimeņu vecākus, uztrauc, kā arī ieklausījāmies
skaidrojumā par plānotās skolu reformas nepieciešamības
pamatojumu,” stāsta iniciatīvas vēstules autors Rihards
Kostigovs. Tikšanās notika ar domes priekšsēdētāju Normundu Audzišu,
priekšsēdētāja vietnieku Andi Caunīti, izglītības, kultūras
un sporta komitejas priekšsēdētāju Anatoliju Savicki un
Izglītības pārvaldes vadītāju Edīti Kanaviņu.
“Mūsu bažas tiek sadzirdētas. Galvenais, kā šajā īsajā
sabiedrības, pedagogu un novada vadības diskusiju periodā ir
iztrūcis, ir skaidra un vienkārša izglītības lielās vīzijas
izskaidrošana vecākiem un pedagogiem. No visiem Izglītības
pārvaldes piedāvātajiem iespējamajiem variantiem mēs vislielākos
draudus saskatījām tieši iespējamajā sākumskolas klašu
sadrumstalotībā. Tāpēc arī reaģējām un vēstulē paudām savu
nostāju,” skaidro R.Kostigovs. E.Kanaviņa uzsver, ka šis iespējamais klašu sadalījums ir
tikai viens no šobrīd izstrādātajiem četriem variantiem, kas vēl
tiks analizēts pēc lēmuma par vienas skolas modeli novadā. Viņa
pieļauj, ka konstruktīvās sarunās ar vecākiem var tikt izveidots
vēl kāds variants mācību darba organizēšanai. “Klašu
izvietojums ir dažādi organizējams process. Mūsu mērķis ir
radīt labāko no divām izglītības iestādēm,” skaidro
E.Kanaviņa. Ja vienas skolas modeli deputāti atbalstīs, tad nākamais solis
būs – izveidot profesionālu darba grupu, kas tālāk strādās
gan pie jaunizveidotās skolas nolikuma, gan kolektīva, gan klašu
vislabākā izvietojuma abās pašreizējo skolu ēkās. Varianti
esot dažādi: var palikt esošais sadalījums, var būt dalījums,
ka abās pilsētas ēkās ir 1.-3.klase, var būt, ka Līkajā ielā
paliek 1.-7.klase, un vēl citi.
“Svarīgi saprast, ka ar šo lēmumu, ko deputāti pieņems,
netiks nolemts par labu konkrēti šim klašu sadalījumam,” uzsver
arī Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs
Anatolijs Savickis. Klašu izvietojums būs dienaskārtības nākamais
jautājums. Pirms tā vēl būs svarīgi atrast labāko vadītāju.
“Laika mums patiešām ir maz, Izglītības pārvalde saka, ka tas
ir reāli un šis ir brīdis, kad to darīt,” komentē A.Savickis. Ja deputāti lems par vienas skolas modeli, tad nākamais solis ir
jaunās vadības komandas izveide. Tai būs jānodarbojas ar nolikuma
izstrādi, loģistikas veidošanu. Izglītības pārvaldes vadītāja
uzsver, ka ir jāuzdrošinās tagad izvērtēt īslaicīgo komfortu
iepretim ilglaicīgajam ieguvumam – labākai izglītības kvalitātei.“Bet sākumā ir jābūt šim lēmumam no deputātiem. Pēc tam
bērnu emocionālā vide un izglītības kvalitāte būs atkarīga no
tā, cik atvērti mēs būsim šajā jaunajā procesā jaunā
veidojumā. Tajā brīdī es aicinu vairāk nedomāt kā “mēs”
un “jūs”, bet gan kā “mēs – vienota kopiena”,” saka
E.Kanaviņa un sola, ka būs pašvaldības atbalsts un atvērtība
vecākiem, skolai, pedagogiem, īpaši to saliedēšanā.
