Pirms gandrīz trīs mēnešiem Gulbenes novada pašvaldībā tika izveidota
darba grupa, kuras uzdevums bija sagatavot priekšlikumus pagastu un
pilsētas pārvaldes iespējamajai optimizācijai.
“Kopš nomainījās
novada domes priekšsēdētājs un par to kļuva Normunds Audzišs (29.martā –
red.), mēs vairs neesam sanākuši kopā šajā darba grupā,” stāsta vietējā
deputāte Guna Pūcīte, kura ir iekļauta minētās darba grupas sastāvā.
Viņa atgādina, ka priekšlikumu izstrādes termiņš darba grupai būs
jūnijā.
Svaigākā
atziņa, kas izlobīta savstarpējās diskusijās, esot par to, ka tomēr
netiek plānots samazināt vai atlaist kādu pārvaldes vadītāju. Tā ka
šādas bažas ir nepamatotas, jo par to līdz šim darba grupā nemaz neesot
bijusi runa. Toties esot diskutēts par pārvaldnieku darba slodzēm, to
pārskatīšanu un papildu pienākumu uzticēšanu.
“Mums visos pagastos par
pārvaldniekiem strādā vīrieši. Viņi papildus var uzņemties arī
saimnieciskos darbus. Tas nozīmē, ka pārvaldnieks ar nepilnu slodzi var
papildus veikt savā darbalaikā vēl citus uzticētos pienākumus,” prāto
G.Pūcīte.
Tirzas pagasta pārvaldes vadītājs Česlovs Barkovskis
“Dzirkstelei” saka, ka viennozīmīgi pagastu pārvaldēs ir jādzīvo laikam
līdzi un pārmaiņām ir jābūt. Tirzai un citiem pagastiem raksturīgi, ka
ūdenssaimniecības pakalpojumu nozari pārņem SIA “Gulbenes nami”. Līdz ar
to viena atbildības joma pagasta pārvaldēm tiek noņemta. Galgauskas
pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Kupcis šajā sakarā no komentāriem
“Dzirkstelei” atturas – lai spriežot novada pašvaldības darba grupa.
Stāmerienas
pagasta pārvaldes vadītājs Ainārs Brezinskis “Dzirkstelei” uzsver, ka
viņa pagastā situācija ir īpaša – šī ir vieta, kuru apmeklē tūristi,
sevišķi vasarā. Līdz ar to daudz darba ir jāiegulda, lai pamanītu un
laikus sakārtotu tūristu iecienītās vietas. Tas prasa pārdomāti
organizēt darbu.
A.Brezinskis akcentē, ka lielu darbu prasa Stāmerienas
pils apkārtnes kārtošana, uzturēšana 19 hektāru platībā. ”Ja dara, darba
pietiek visu laiku, nav, kad rokas turēt, klēpī saliktas,” viņš
saka.
“Es uzskatu, ka
pārvaldnieks nevar būt darbinieks uz pusslodzi. Tas ir cilvēks, kuram
jāpārzina sava teritorija, jādara savi darbi un jābūt pastāvīgā kontaktā
ar vietējiem iedzīvotājiem. Jābūt sasniedzamam!” “Dzirkstelei” saka
Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš.
Viņš uzsver, ka arī
tagad pārvaldnieki pilda daudzus pienākumus, kurus, iespējams, būtu
jāveic novada domes vadībai. Piemēram, jāsveic pašvaldības
iedzīvotāji-ilgdzīvotāji apaļās dzīves jubilejās, kā to paredz
pašvaldības saistošie noteikumi.
A.Rakstiņš uzsver – pārvaldnieku slodžu
jautājums, protams, ir diskutējams, ja runa ir par mazajiem pagastiem,
bet gan jau nebūs tik traki, jo pārvaldnieka pienākumu klāstu var
papildināt. Tomēr nav izslēgts, ka tiks atlaisti kādi citi darbinieki
pagasta pārvaldē.
“Pagasti novadā patiešām ir atšķirīgi lieluma ziņa.
Dažs ir pat četrreiz mazāks,” saka A.Rakstiņš.
Rankas pagasta
pārvaldes vadītājs Māris Jansons “Dzirkstelei” pauž: “Labi, ka slodzes
pārskatīs. Mazajos pagastos ir mazāks darba apjoms? Varbūt. Vai var
izmērīt pārvaldnieku slodžu lielumu atbilstoši pagasta lielumam? Nezinu.
Lielajos pagastos gan ir skaidrs, ka pārvaldniekam paliek pilna slodze,
jo darba apjoms nav mazs.”
Piebilstams, ka 22.februāra novada domes sēdē tika nolemts izveidot darba
grupu, kuras uzdevums bija sagatavot priekšlikumus pilsētas un pagastu
pārvalžu darbības optimizācijai saistībā ar iedzīvotāju skaita
samazināšanos novadā un dažādām reformām, kuras iecerētas pašvaldībā.
