Eiropas dārzā Gulbenē iestāda jaunus kokus

Eiropas dārzs Gulbenē, Brīvības ielā, kura rašanās pirmsākumi ir 2015.gadā, ir kļuvis krāšņāks, jo 9.maijā, Eiropas dienā, tajā iestādīja jaunus stādus – kociņus un košumkrūmus, kas raksturīgi Polijai, Spānijai, Itālijai un Latvijai. Tika iedēstīts baltais ceriņš, parastā goba, kokveida karagāna un Matsudānas vītols.

“Dzirkstele” jau rakstīja ŠEIT

“Europe Direct” centra Gulbenē koordinatore Indra Logina atminas, ka 2015.gadā jauniešu forumā “Euroweek 2015” Gulbenē radās ideja izveidot Eiropas dārzu, kurā stāda kokus, kas raksturīgi konkrētai valstij. Dažām valstīm tagad jau ir divi kociņi, un dārzs tagad ir papildināts arī ar Polijai raksturīgu koku, kāda pirms tam nebija.

Tirzas pamatskolas skolotāja Gunta Gruņiere “Dzirkstelei” stāsta, ka Eiropas dārzā uz koku stādīšanu sapulcējušies vairāku valstu jaunieši “Erasmus+” projekta gaitā. “Projekts mums ir kopš 2020.gada, un šogad tas noslēdzas. Šī ir pēdējā vizīte, kurā mēs sadarbojamies ar Spānijas, Itālijas, Polijas skolām. Projekta mērķis ir iekļaujošā izglītība caur filmu uzņemšanu, caur kino. Esam mācījušies scenogrāfiju, režiju, dažādas ar kino saistītas lietas un šonedēļ savu rezultātu vērosim Tirzā uz lielā ekrāna. Tā ir galvenā projekta ideja, un starp to visu 9.maijā, Eiropas dienā, jaunieši ir šeit. Tā kā vizītes laikā iekrita 9.maijs, kas ir Eiropas diena, mēs sakām lielu paldies Indrai Loginai, kura palīdzēja noorganizēt aktivitāti ar koku stādīšanu!” saka G.Gruņiere.

Koki, kas stādīti Eiropas dārzā 2015.gadā, visi ir arī ieauguši. I.Logina stāsta, ka rūpes par dārzu gulst uz labiekārtošanas iestādi. “Arī mēs paši, kas esam iesaistījušies šī dārza idejā, rūpējamies, un ikviens var nākt un pavasarī vai rudenī kasīt lapas, apliet kociņus. Šī ir jauka vieta, kur pulcēties gulbeniešiem un mūsu viesiem. Bērniem ir iespējas te jauki pavadīt laiku,” saka I.Logina.

Gulbenes novada pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas ainavu arhitekte Laima Šmite-Ūdre “Dzirkstelei” stāsta, ka Eiropas dārzam pilsētā ir rasta atbilstoša vieta. “Jau toreiz tika izvērtēts, kādi augi te vēl varētu iederēties atbilstoši mūsu klimatam,” saka L.Šmite-Ūdre.

Lai arī visi stādītie kociņi un krūmi ir ieauguši, tomēr raizes sagādā zaļā duglāzija. “Tai ne visai te patīk, līdz ar to tā nedaudz ir pārstādīta. Šai vietai ir arī vēstures piesitiens, jo šim skvēram cauri iet vēsturiskās drenāžas, un augs bija iestādīts virsū vēsturiskajām muižas laika drenāžām. Man patīk, ka šajā dārzā vērojama augu daudzveidība un blakus katram – informatīva plāksne. Cilvēks arī izlasa, kas tas ir. Šo dārzu mēs vēl varētu turpināt veidot, papildinot to, piemēram, ar ziemcietēm. Skatoties pēc dārza plānojuma, vēl četrus kokus varējām atļauties iestādīt, bet par nākotni domāsim. Lai nav tā, ka te izveidojas mūžamežs, jo tepat blakus ir arī mūsu pašu lielie, skaistie ozoli. Tā ir vērtība,” uzsver L.Šmite-Ūdre.

+ 3