“Krievijas prezidenta vēlēšanu rezultāti,
kas nevienam nav pārsteigums, liek domāt, ka Krievijas līdz šim
īstenotā politika nemainīsies un spriedze starp rietumiem un
Krieviju nemazināsies. To nosaka nepieciešamība Krievijas
prezidentam mājās radīt sajūtu, ka viņš ir stingrs prezidents
un pārliecinoši aizstāv savas valsts intereses starptautiskā
līmenī.
Lielai daļai Krievijas pilsoņu tas šķiet pieņemami, jo
sniedz pašcieņas sajūtu, ceļ pašnovērtējumu. Šajā gadījumā
tiek uzskatīts, ja no mums baidās – tātad mūs ciena, un tiek
pievērtas acis uz valsts ekonomisko stāvokli, sociālām problēmām
un patiešām nepieciešamo problēmu risināšanu.
Rietumu politiku turpina apgrūtināt iekšējās
pretrunas un transatlantiskās uzticības mazināšanās, kas
apgrūtina dialogu ar Krieviju. Vairāku ES valstu ciešās
ekonomiskās intereses, kas saistītas ar šo valsti, liedz ieņemt
skaidru un stingru pozīciju, ko Krievija ir izmantojusi savās
interesēs un, es domāju, turpinās izmantot arī nākotnē.”
